Varbūt variet dalīties pieredzē kā tikt vaļā no aizvainojuma, kas sēž sirdī un neļauj tālāk dzīvot?

rudaas_klons      Psihologos pasen atpakaļ bija tāda tēma, patiešām labi padomi!:)

Jeecis_Peecis      Nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies!

diablodetasmania      Nopērc boksa maisu...:)

Jons_Plunts_v2      Aizvainojums ir teātris priekš citiem.

UgunskuraKurinatajs      neiespeejami dot padomu...nezinot apstakljus...viens no variantiem- ir aizbraukt ,atslegties uz nedeljaam 2aam...

Pticka      katram savs. tauta runaa - smags darbs vai fiziska piepuule paliidzot. moshka malku paskaldiit?

_kushkush      - ja nespeej Mainiit/Ietekmeet Notikumu gaitu- Maini savu attieksmi pret tiem

busjaulabsmazticams      laiks...,citu zaalju nav.

Orient      Laiks ar tur īsti nepalīdz... Laikam tas aizvainojums rodas no tā, ka situācija (attiecības) nav līdz galam atrisinātas. Psihologi saka, ka gadījumā, ja cilvēku nemaz negribas redzēt (ja viņš nāk pa ielu pretim, tu pārbēdz uz otru ielas pusi, lai tik nevajadzētu pa vienu ietvi iet), attiecības nav atrisinātas. Grūti pateikt, kā tikt vaļā no aizvainojuma. Tagad pati ar to cīnos... nu jau krietnu laiku, bet nekas nemainās ir aizvainojums gan uz cilvēkiem, gan uz pasauli, kurā šādas nepatīkamas lietas ir iespējamas...

AIVIITE      Jāmaina pašai sava attieksme, jo neviens jau nav vainīgs, katrs rīkojas tā kā viņš rīkojas, tam ir savi iemesli.Vienkārši vajag piedod kā sev tā tam cilvēkam....
Domā, ko labu Tu vari darīt šobrīd, rīt- pagātni Tu mainīt nevari- atlaid!:)

otilija15      Aizvainojumam laiks nav zāles.... Tām pamatā ir dusmas, visbiežāk neizteiktas. Var palīdzēt psihologa apmeklējums, bet, ja tas nav pieejams, var mēģināt pats tikt galā. Laba metode ir dusmu un aizvainojuma objektam (subjektam) visu izteikt rakstveidā, pat ar "daudzstāvīgiem" vārdiem. Visu, visu, kas neļauj rast mieru. Nodot vai nosūtīt..... visticamāk, ka to nedarīsiet. Pie sevis gan nevajag paturēt, labāk sadedzināt. Vieglāk paliek! Lai veicas!!!

Denija_      Arii es esmu rakstiijusi miilestiibas veestules savam paaridariitaajam un raudaajusi, raudaajusi... raudaajusi - tureeju sev blakus labu un miikstu tualetes papiiru - sevi tachu vajag miileeet:) Pamaazaam no raudaashanas paliek vieglaak un beigaas jau ar miilestiibu domaaju par pagaatni un to cilveeku kura deelj raudaaju.
Tikai - lobaas taas emocijas nost kaartaam - ne uzreiz - bet katru raudaashanas reizi kaada kaarta saapju nolobaas - kaa no siipola:)

maru      Man arī ir daži cilvēki, kuru tuvumā, liekas, no žults izplūduma ķers infarkts... Bet nekas, uzturos tai tuvumā...

Lananda      Pamēgini paskatīties uz konkrēto situāciju no malas..tieši to brīdi, kad radās aizvainojums - kā eņgelis no augšas..:)

signorina_Merilinnda      nekontakteejies ar to radiijumu, un buus labi:)

Lucy      Skatoties kas tie par aizvainojumiem/labāk tos vienkārši izmest no atmiņas un to nelieti vienkārši ignorēt.

smart_beauty      Man, lai tiktu pāri aizvaionjumam, vajadzēja gandrīz gadu. Vienkārši, kā jau te bija minēts, katrs cilvēks rīkojas tā, kā viņš rīkojas, nevar pieprasīt, lai viņš rīkotos vai dzīvotu saskaņā ar Tavu pasaules uzskatu. Saprast, ka tas, ko otrs ir darījis, nebija vērsts personīgi pret Tevi, viņš tāds vienkārši ir, tas ir viņa raksturs. Un vienā brīdī saproti, ka vienīgais cilvēks, kuram Tu nodari pāri, nēsājot aizvainojumu līdzi, esi Tu pats. Kāpēc sevi mocīt ar negatīvām domām un emocijām? Pagātni izmainīt nevar neviens, lai kā to gribētu, līdz ar to nav jēgas uz to koncentrēties. Toties nākotni mēs varam ietekmēt. Man apnika staigāt apkārt kā cietējai, nolēmu, ka pietiek ciest, domāt par to visu atkal un atkal, pievērsos nākotnei i palika vieglāk. Bet tas jau katram individuāli. Lai izdodas!

piekraste      Laiks dziedē visu, arī aizvainojums ar gadiem mazināsies, bet neaizmirsīsies.Saudzē sevi.

Alisija      Grūti ir aizmirst pāridarījumus,kas ietekmējuši visu Tavu dzīvi.Es joprojām nespēju līdz galam piedot saviem vecākiem,kas centās audzināt mani ar dresūru,bezierunu pakļautībā.Diemžēl neatkarību ieguvu pilnībā tikai pirms pāris gadiem,un,šķiet,tagad jau daudz par vēlu ko mainīt.Joprojām palikušas šīs iešējās bailes,ka,pasakot kādam ko mīļu,tikšu atraidīta un izsmieta.Cenšos nedomāt par to,dzīvot ar pārliecību,bet tas izdodas līdz brīdim,kamēr kāds morāli neiemet atpakaļ tajā bedrē,no kuras cenšos kārpīties ārā.Varbūt palīdzēt varētu labs psihologs,kurš būtu spēcīgāks par manas mātes negatīvo hipnozi.Attiecībā uz citiem konfliktiem,spēju analizēt un saprast savas kļūdas,bet vainu saskatu tikai vecāku audzināsanā.

Hot Chocolate      Iedzilinashanas garigas lietas!

kameniite7 aizvainojumā ir pirmais izmisums,kā kurš to pārdzīvo,tad dusmas un atriebes kāre(labāk to nerealizēt,paša miera labad),tad mēģini piepildīt tukšumu(bieži tas... nākamās atbildes