Ko darīt ja mīlu savu zaķi, bet sorry esmu precējies

Neatliekama_Rakete      Manuprāt, ir tikai viena lieliska izeja. Tev jāļaujas mīlas skumjām un jāupurē sava mīlestība. Tajā brīdī tu iegūsi daudz sentimentālas un vrbūt citādi raibas izjūtas - tad pienācis īstais brīdis kļūt dzejniekam (komerciāli nesekmīgāks variants) vai arī rakstniekam (labas iespējas). Tad ir jāraksta, jāraksta un vēlreiz jāraksta. Patiesas veiksmes gadījumā tu kļūsi par varoni, tev piedos visu un visur, tevi nēsās uz rokām un tev būs dučiem sieviešu, jaunas vecas, bagātas un nabagas un būs mīla un visas, visas tev piedos un vēl paldies pateiks. Tas būs stils un pēc nāves būs vērtīgs piemineklis, skolnieki rakstīs domrakstus par taviem šedevriem, par tavām mokām. Visu beidzot tu iekļūsi enciklopēdijā, būsi nacionālais varonis un šad tad tālā nākotnē tevi izvilks zem rubrikas ar nosaukumu "pirms 50 gadiem". Pārējās visas darbības nesīs vienus lielus un milzīgus zaudējumus. Esmu visu izskaitļojis.

orange      atsaucu piedāvājumu kārties.
skat. Neatliekama_Rakete (2008-06-27 01:36) viedoklis ir perspektīvāks.

PapiraPuke      Anarhistam- 100 punkti!!!! Izbeidz to sievieti krāprt! Un vēl teikt, ka mīli. Un par pirmo vispār labāk nerunāsim- nemīlēji, ja pat domās pieļauj domu par citiem "zaķiem"!...
Mīlošs vīrs sievu nekrāpj.
Un ja saki "sorry"- arī zaķi nemīli...
Izdari izvēli!

kronite      Esi godīgs pret sevi un sievu. Ja vairs sievu nemīli, labāk ej pie zaķiem. Sieva pārdzīvos, bērni arī neko no sliktām attiecībām neiegūs. Vismaz nepazemosi kādreiz mīlēto sievu. Neticu, ka būsi laimīgs, bet var jau mēģināt.