Jautāt vai nejautāt par pagātni?
Iedvesmojos no kādas DG - mazāk zināsi, labāk gulēsi. Kā lai tiek vaļā no uzmācīgām domām jautāt par vīrieša pagātni. Konkrēti, par viņa seksuālo pieredzi, nu interesē atsevišķas nianses. Liekas, ka gaidu tikai vienu atbildi, ja būs savādāka, man tas nepatiks. Tikai sabojāšu vakaru un pēc tam arī visu laiku sēdēs galvā. Ar prātu saprotu, ka nevajag urķēties, bet domas neliek miera. Ko ieteiksiet, eksperti?:)
VIZUAALAAmaaksla
0000000000069--
vai tiešām "vīrietis, kurš pircis prostitūtu"(citēju), to izkladzina pirmajā randiņā katrai ohujistei?
:D:D:D:D:D:D:DD
kritejs Viennozīmīgi jautāt, ja tas jautājums ir svarīgs. Jautājumu tāpat reiz uzdosi pēc 5 gadiem un tad ko, 5 gadi pa pakaļu. Es jautāju un ja man neatbild vai atbild kā man netīk (pareizāk sakot saņemu nepatīkamu infu), tad viss čau, lai sievišķis staigā savu ceļu es savu, viens otram netraucējot.
Nelima6
Nevienai sievietei/vīrietim faktiski nav itin nekādas daļas, kas un kā ir ticis darīts tajā laikā, kad viņa/š otra cilvēka dzīvē neeksistēja.
N-E-K-Ā-D-A-S D-A-Ļ-A-S!!!
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 43 (kopā 43) |
