Vai jūs nebiedē klačas attiecībās starp cilvēkiem?

saulllaa      ja godīgi,tad izlasot autores topiku..jau liekās,ka tur vajadzīga nopietna palīdzība....attiecīgā iestādē......

Just_      Man tāds jautājums - kā tu vispār zini, ko par tevi klačojas? Ja jau esi tik tīra, tev nevajadzētu neko zināt, jo tenkotāji taču runā, tev nedzirdot, vai ne? Droši vien pati aktīvi uzklausi un piedalies procesā, ja jau darbā tāds noskaņojums. Bet priekšniece droši vien gribēja tev tikai labu, zāles iesakot.

_kasandra_      Jā, klačošanās - tā ir viena neglīta padarīšana! Tāpēc, jo mazāk kolēģi kaut ko zina par Tavu personīgo dzīvi, jo labāk.

zae      tieši tā..... ja apklačo kādu citu, tad zini ka kādreiz pienāk arī Tava kārta...tā tam būs būt...:) sākumā man ar bija drusku tā kā ne savā ādā,bet tagad man būtībā vienalga, jo es pati tikai noklausos ko runā par citiem, bet pati nepiedalos.....:) un ja par mani klačo, tad klačotājiem par spīti sataisos un izskatos vēl labāk, un ar smaidu ienākot kabinetā pasaku - Labrīt!.....:)

ellja_berliozam      Nebūtu jau slikti, sirsniņ, ja tu mums kaut ko paustu par sevi, vecumu vismaz.Ja tas ir sīks tantīšu kantorītis, kur visām jāatsēž 9 stundas pēc pulksteņa un darīt faktiski nav ko, tad pārmet krustu un laidies. Dīkdienība un stulbums var nobeigt da jebkuru. Un kas, ka krīze - kad gulēsi slimnīcā ar nervu sabrukumu, būs sliktāk. Bet ja ir kaut vai mazākās iespējas distancēties - tad dari to. Un dies`pas` neklačojies pati un nedod kādu klaju iemeslu - nu nestāsti par savām slimībām un privātām lietām. Daži cilvji nez kāpēc neatšķir darbu no privātās dzīves un pēc tam brīnās.

KONSUL      ja tas nav joks, tad izskatas pec fobijas... fobija arstee, ne par tam diskutee...

tiritomba      man šķiet, vislabāk der profesionāla pieeja darbam, - padari un klusē. otrs, - kā šefene zina par Tavām kaitēm? zilajā lapā no rāda, - cits iemesls, ja tas ir cits iemesls. nav jāstāsta par kaitēm d/d. trešais, - nu reizēm, ja kolektīvā un vispār darbā ir nesen ienācis jauns cilvēks, vienmēr tas būs aprunāšanas iemesls, kamēr pie viņa nepieradīs, jo katram mums savas dīvainības. kad es sāku strādāt, es ignorēju kopīgas rīta kafijas, - nafig man viņas, un tas deva iemeslu pat ļaunatminībai, kaut amatā esmu nākamā ar šefa. tipa, - tu tāda iedomīga, izdzinēja, visi dzer kafiju, tu nē .... nekas! pierada! un tagad rīti ir visiem visproduktīvākie, - tie, kas dzer kafiju, tie padzer, bet kafija vairs nevelkas 40 - 50 minūtes.
vēl jāsaprot, vai limonāde patiesi izjūt nepatiku, vai tikai domā, ka viņu apklačo ... varbūt vienkārši Tu ģērbies, izturies, runā savādāk kā viņu kolektīvā pieņemts? mēģini atšifrēt nerakstītos likumus, mēģini saprast, kurš ir līderis, un tad izejot no informācijas, ko esi ieguvusi, risini savu problēmu, tai pieejot sausi un bez emocijām. galvenais, bez emocijām! nepesonoficē to visu uz sevi.
bet iespējams, ka Tev japaklausa KONSUL

pianissima      Ja tas ir nopietni, vispirms ar steigu jāmaina darbs. Bet tā - nekādas klačas nav jāklausās, maksimāli centies izvairīties no sarunām ne par darba lietām, dari, kas jādara un ej prom tūliņ pēc darba beigām.

SievieteMelnaa      Nopietni un bez ironijas - vajag ar sho probleemu doties pie psihiatra, jo Tava reakcija ir paaraak saasinaata.

NARINJA      :)))).....nu tad Tu esi pelīte, ko patreiz žurkas grauž...kolektīvā tā mēdz būt....terminu valodā to sauc par "žurku sindromu"...pagaidi, ar laiku pārsviedīsies uz citu...ieteikums-nopērc torti vai to kas visiem garšo un uzrīko mazu tusiņu pusdienlaikā...kad žurkas paēdušas arī pelīte dzīva...hihi:)))

kaut_kur      Atceros padomju laikus, kad strādāju tai laikā prestīžā uzņēmumā, bet ne tik prestīžā amatā.... biju jaunākā, kompleksaina un pietiekoši kautrīga. Tas viss lauzti lauzās arā no manis un biju kā saldais ēdiens aprunāšanai un apcelšanai. Uz darbu gāju kā uz katorgu. Tad vienā brīdī sapratu, ka ja neko nemainīšu sevī, tad tā i vilkšu tālāk, tāpēc izslējos.......izlikos neko nemanam, smaidīju, jokoju......vārdu sakot, ja kāds pēc veca paraduma gribēja paķircināt, vienkārši piepalīdzēju pasmiet par sevi un viņiem palika neinteresanti........
Ir divi ļoti svarīgi teicieni, kas nav bez pamata "Ja esi aita, Tevi cirps" un otrs, ko nenocitēšu, bet doma, ka labāk pasmiet par sevi, tad otram tiek atņemta interese to darīt......

mazaa_burve      Jo vairāk iespringsi, jo vairāk klačosies. Kolēģi ļoti labi sajūt, kuru var apcelt. Re, kaut_kur Tev dodo ļoti labu padomu!
Bet priekšniece lai runā, māj tik ar galvu un dari pa savam, precīzāk - pildi ārsta nosacījumus.

saulgrieze1969      Nevis jāiespringst un jābaidās, bet ir jācenšas izprast, ko man māca šī situācija? Kas man ir jāmaina sevī, lai tā neatkārtotos. Vaina nav jāmeklē apkārtējos, bet gan sevī. Kādi esam mēs, tādus cilvēkus sev piesaistām!

andzipa      1.neklačojies pati!
2.neņem "darbu uz māju" un "māju uz darbu":))
3.Darbā strādā nevis "pavadi laiku"!
... izskatās, ka vajag štatu samazināšanu, ja jau maksā algu par mēles trīšanu:))))))) labāk pievērsieties CV rakstīšanai!

Limo_naade      Pie KONSUL uz konsultāciju - es nedotos nemūžam un neieteiktu citiem! Viņa uzdodas par psiholoģi, bet mētājas ar tukšām frāzēm... Kāda te fobija - Konsul atkarībā no citiem pat necenšas iedziļināties lietas būtībā... Jā, es esmu jūtīga, es sāpīgi uztveru aprunāšanu, īpaši, ja tā skar jūtīgas lietas, bet ne slima (ja vien runa nav par saaukstēšanos). Esmu pieradusi būt draudzīga, tāpēc ir grūti, ka darbā ne par ko nevar runāt. Tikai darbs un nekā vairāk. Paldies visiem, kas atbalstīja un uzmundrināja!

DiviPunkti      Valsts vai pašvaldības iestādes un sieviešu vairākuma kolektīvu pievienotā vērtība..klačas kā uzmanības izrādīšanas un kompleksu ārstēšanas veids. Izvairīties no tā nav iespējams, var noignorēt..un ekskluzīvo iespēju sarūgtināt sevi paturēt pašai sev:))

inkypinky      Kautkas pazīstams... cilvēki ir dažādi,autore ir no jūtīgajām...es ar tāda. Piekrītu Tiritomba teiktajam. Vai nu par sevi nestāsti,vai pieņem siev kolektīva noteikumus(runāja un runās) Nesen lasīju Pulkinenas interviju. Intervija,kā tāda mani nepaķēra,bet viens teikums no viņas teiktā palika atmiņā-Izvēlos vientulību,tad nav jārēķinās ar kāda patikšanu vai nepatikšanu. Neciešu siev kolektīvās klačas pie kafijas vai pusdienu galda. Atgādina vistu kūti. Līdz ar to rodas iespaids,ka esmu iedomīga.Bet lai...Katrā kolektīvā būs kāds tev radniecisks cilvēks,ar to arī var ""draudzēties""