Prasme mīlēt...

edora      man šķiet , ka te vajadzētu padomāt par prasmi mīlēt sevi ...

Ditinja      /neredz jatājumu/
/apsver ideju iegādāties jaunus očkulārus.. jopcik nazīt../

a amerikāņiem vispār viegli-viņi love darbu,love čīzbugerus,love māsas,love vīrus, love smaidīt..
visu mīl..
tāpat kā krievi.

/ar skumjām secina,ka šis "mīlu"variants ievazājies arī latviešu mēlē.. :(

Laskovij      Nu pirmkārt es pasaulē nenācu viens, mani dzemdēja dzīva sieviete(māte), pieņēma ārsti ar assistentiem utt...līdz ar to es nācu pasaulē mīlestības un rūpju ieskaits...
/....zilajā ekrānā pasveicina māti...un citus/
Otrkārt cilvēki pēc savas uzbūves nav radīti izdzīvošanai vienatnē, ne mums ragu, ne nagu, ne arī zvēra veiklības, līz ar to cilvēki organizējas grupās, lai realizētu savu primāro mērķi - sugas turpināšana un attīstība.

Treškārt... kā teica viens indiešu prātuļotajs, atbildot uz jautājumu, par vecāku izvēlētam laulībām - Jūs rietumu cilvēki, papriekš iemīlaties un tad mācoties sadzīvot kopā, bet mēs dzīvojam kopā un mācāmies mīlēt viens otru.

Jeb mēs visbiežāk iznīcinam mīlestību neprotot sadzīvot kopā...

VIZUAALAAmaaksla      Austrumos daudzviet ir mājā sieviešu un vīriešu gals. Normāli.
Protams, rietumu sieviete vēsturiski ir citādāka, ziemeļu sievietei ir stiprs arhetips....
Tā jau var ilgi runāties:)
Ja jauc atkarību ar jūtām, nekas labs nesanāk. ATKARĪBA ir fizioloģiska novirze, nestabilitāte.
Jebkurš vampīrs ir atkarīgs no sava donora.
Tur bieži nav mīlestības, kur viņu nosauc, vien enerģētisks kariņš:)

barbarosa9      Luudzu nevispaarinaat!
Es neesmu vientulja un pa taam ielejaam nevazaajos:)

vitara      Mīlu sevi(nejaukt ar iemīlēšanos),mīlu savus bērnus,vecākus un pārējos tuvos cilvēkus,savu darbu un hobijus,savu mašīnu,ceļojumus utt utg,tā jau var turpināt ilgi un daudz.
Kur tad ir tas bezdibenis?Ja cilvēks dzīvo vientulībā,tātad viņš to ir pieņēmis un kaut ko no tā viņš mīl.
Kaut kāds bezsakars šajā PA jaut.

piekraste      Katrs dara tā kā vēlās.

ssessy      Piekrītu Barbarosai - lūgums nevispārināt... Katram attieksme pret pasauli un notikumiem tajā ir atšķirīga.
Ak jā... ja cilvēks dzīvo viens, tad tam nebūt nav jānozīmē, ka viņš ir vientuļš.

Lucy      Kaut kāds samurgojums tev te sieviete par to vientulību un aiziešanu!!
Ne mirkli nēēsmu jutusies vientuļa!!!
Tieši otrādi,reizēm gribās pabūt vienai,arī tad nēēsmu viena,jo obligāti kāds pazvanīs,ja esmu autiņā,tad skan mūzika,kāda nahren vientulība,dzīvo,dzīvē dzīvu,dzīvi,dzīvam dzīvē dzīva dzīve!!!

love_me      Ja šādas pesimistiskas domas par eksistenciāliem jautājumiem, tad ir ļoti iespējams, ka autoru piemeklējusi depresija. Autores izjūtas man šķiet ļoti pazīstamas, tādēļ iesaku vērsties pie psihologa, psihoterapeita un/vai pie psihiatra. No antidepresantiem nav jābaidās, tā mana daktere teica. Ziniet, palīdz. Es dzīvoju, mīlu visu, ko gribu un mani vairs nemoka vientulības ielejas un augšminētie jautājumi.

KONSUL      1. Dziedējošām attiecības, ir attiecības, kurās otrs tiek satikts nevis kā līdzeklis vai instruments (``tas``), bet gan kā cits ``es`` jeb ``tu``. Attiecības ``cilvēks–cilvēks`` ietver dinamisku divdabību: dodošo un ņemošo, uzbrūkošo un aizsargājošo, spēju izpētīt un spēju iebilst. Pie tam gan viena, gan otra puse ir vienā cilvēkā un kopā veido cilvēka būtību.
2. Rodas jautājums, kāpēc daļa cilvēku spēj pieņemt neizbēgamos, universālos eksistenciālās vientulības pārdzīvojumus un, sadzīvojot ar tiem, turpināt produktīvi funkcionēt, bet dažiem šo pārdzīvojumu rezultātā radusies trauksme kļūst nekontrolējama, sāpes tos emocionāli paralizē, padarot bezpalīdzīgus vai pat destruktīvus (visbiežāk attiecībā pret sevi).
3. M. Bubers ļoti labi formulē: “Mūsu eksistence sākas ar vientuļu kliedzienu satrauktās atbildes gaidās”. Grūti nepiekrist, ka jaunpiedzimis bērns nepazīst nekādu ``es`` un nezina nekādu citu esamības formu, izņemot attiecības. Pirmā eksistenciālā vajadzība jaundzimušajam ir izdzīvošana un spriedzes mazināšana, kas sākotnēji notiek fizioloģiskajā līmenī. Lai spriedzes mazināšanā iesaistītu psihiskās struktūras, ir nepieciešams uzkrāt pietiekami daudz pozitīvu apmierinājumu!!! interakcijās ar primārās aprūpes objektu – ideālā variantā – māti... Ja šāda pieredze cilvēkam ir, tad viņam būs daudz vieglāk dzīves laikā pārvarēt grūtības un visus existenciālos pārdzīvojumus, utt. ...

KONSUL      p.s. par tiem antidepresantiem - tie ir labi uz laiku (velams ne ilgu), bet pec tam butu (idealaa varinataa) jabut taa, ka ``Es dzīvoju, mīlu visu, ko gribu, utt. `` notiek jau bez antidepresantiem, jo lai cik labas un dazjreiz looti nepiecieshami ir shie medikamenti - vinji tomer neljauj sajust dzives krasas ``visaa paletee`` un katra dr., kursh tos izraksta pienakums ir sho lietu pacientam izskaidrot un savlaicigi medikamentu devu samazinat un pec tam ``nonjemt``!!! (
Ir tikai dazjas kaites, kur shie preperati butu jadzer visu muzju)

migla_migla      Oij, Konsul, nu budj po proshkje!Te nav psihologjijas katedra un arii ne aarsta kabinets.
Par antidepresantiem vajadzeetu runaat tikai tur-aarsta kabinetaa.

love_me      KONSUL, par antidepresantiem es piekrītu un ceru, ka mana dr. to visu zina. Kā reiz tādēļ arī autorei iesaku vērsties pie ārsta, jo ārsts taču vislabāk zinās, kas viņai vajadzīgs - psihoterapija, zāles, vai arī līdzēt var pat tikai psihologs.

SievieteMelnaa      1. Kapeec shii rindkopa atkaartojas 2x - "Lai gan no malas mēs izskatāmies diezgan komunikabli, patiesībā visi esam ļoti vientuļi. Jo, lai cik tuvi mēs kādam būtu, starp mums vienmēr ir nepārvarams bezdibenis – katrs šajā pasaulē atnāk viens, un katram no tās būs jāaiziet vienam. Agrāk vai vēlāk dzīves kolīzijas ieved mūs vientulības ielejā" - neveiksmiigs copy paste? :)

Teema murgs, jautaajuma nav, atbildes nebuus.

inkypinky      Autors grib paķert kādu līdzi uz depresijas viļņa...Ja pašam pasaule liekas pelēka,tas nenozīmē,ka visi tādu redz. Katrs ir pats savas dzīves scenārija autors.""Centienos aizbēgt no vientulības,...sevi maldinam.""..kapēc maldinām?-mūkam no vientulības,neieslīgstam depresijā,bet izejam uz kontaktiem. Galvenais nepazaudēt galvu un nedarīt muļķības,tās arī bez vientulības sajūtas var sadarīt.

ne_pasaranij_prorubj      Ieraudzīju šito palagu DienasGrāmatās un nopriecājos, ka šeit ir limits topikiem uzstādīts! Priekš kam jākopē kaut kāda lubu luteratūra, ja dzīve tāpat ieviesīs tādas korekcijas, ka maz neilekas un visa teorija būs kaķiem zem astes!

violinn      Te izklausās, ka dzīvošanai vajag kādu caur ko dzīvot. Pie vientulības sajūtas citi nav vainīgi un mānīt sevi nevajadzētu gan...jāpamaina domāšana:)