Vienaldzība par attiecību veidošanu
Nezinu vai kādam tā ir bijis, vai ir joprojām. Interesē viedoklis. Esmu visnotaļ normāls džeks, strādāju labu darbu, naudas pietiek, kur dzīvot arī ir. Vārdu sakot - šokolāde. Dzīvoju viens jau daudzus gadus un varētu teikt, ka izstrādājies kaut kāds pieradums. Daru ko vēlos, kad vēlos, kā vēlos. Ēst gatavot protu utt. Pilnīga neatkarība ne no viena. Un man pat tas patīk. Bet dažreiz uznāk kaut kāds dīvains fīlings, ka gribās kādu blakus pastāvīgi, ne tikai tās dažas draudzenes (kuras ir tik pat pastāvīgas un ar kurām mēs satiekamies tikai dabisko instinktu apmierināšanai). Bet tad es padomāju par tām visām iespējamajām "govnotjorkām" un man rodas jautājums - vai tiešām tas ir vajadzīgs un ir to vērts? Man ir iekšēja pārliecība, ka LV cilvēki nemāk dzīvot brīvi un nepiespiesti, visi ir nenormāli kompleksaini un ar stereotipisku domāšanu, un tiklīdz viens kaut kur aizkavējas, tā uzreiz ir vēlams sagatavot rakstisku ziņojumu ar detalizētu apstākļu aprakstu, kur biji, ko darīji utt. Man tas šķiet slimīgi un nepieņemami. Es uzskatu, kaut arī cilvēki ir kopā, tiem ir jādod katram personīgs laiks un vide. Nedrīkst otru ielikt rāmītī. Bet, kā jau teicu, tas iespējsm visur citur, tikai ne LV. Pārbaudīts.Vārdu sakot - vai kādam ir kaut kas līdzīgs?
Svolocnoj
patika tas mees...
pieradumam ir liels speeks iipashi ja pieradis buut viens un ar to fiilingu buus smagi bet nu ne moja problema
paspeleesies sapratiisi pats
2010-05-16
Smaidona Man ir tieši tas,kas LV nav iespējams.Slikti būsi pārbaudijis. 2010-05-16
Bachata
uzsit sev cenu? :D
Atbildot uz jautājumu: jā, man ir tāpat. Diezgan ilgi dzīvoju viena, un jā - ir tā pierasts, ka kopdzīve ar kādu šķiet vienkārši murgs. Ir tikai viens cilvēks, ar kuru varētu dzīvot kopā (bet tas nav iespējams). Visi pārējie - nē, paldies.
Protams, ir brīži, kad nu gribas gaidīt mājās to otru cilvēku. Gribas viņam ēst uztaisīt, gribas pačubināties.. Bet esmu sapratusi, ka man tas uznāk un pāriet. Vislabāk laikam justos attiecībās, kur nav kopdzīves - abi pavada kopā tik daudz laika, cik va un grib, bet neviens ne pie viena neievācas. t.i., var nedēļu nodzivot kopā, bet tad katrs uz savu māju.
Protams, saprotu, ka tādas tās attiecības ilgi nepastāv, jo parasti kāda no pusēm agrāk vai vēlāk sāk izrādīt savu neapmierinātību.
žēl.
tajā pašā laikā nevaru apgalvot 100%, ka a laiku pati negribētu ko vairāk par tādam tikšanās reizēm.
Ej nu saproti.
Par to rakstisko ziņojumu - kādreiz pati tāda biju. Saspēra man dzīve pa pakaļu, pakāsu visdāgāko cilvēku, tagad apdomājos.
Un noteikti nekad nevarētu būt kopā ar slimīgi greizsidīgu vīrieti.
2010-05-16
minnnka
Izklausās, ka TEV viss ir "v polnom porjadke i v shokolade" un arf maukošanos apkārt Tev pilnībā pietiek, tad - ko TU te čiepsti, pie tam sadaļā attiecību veidošana?
Žetons par šo frāzi "Nedrīkst otru ielikt rāmītī", ko var tulkot kā - neliedz man maukoties un dzīvosim draudzīgi! :D :D :D
2010-05-16
Elizabete1957 pilnīgi piekrītu, nevajag vienam otru smacēt, ļoti grūti atrast šeit Latvijā līdzīgi domājošu līdzcilvēku...mana vecuma praktiski nav tādu, bet starp progresīvo, izglītoto jaunatni tādu ir vairākums :))) 2010-05-16
orange
"kādu" blakus pastāvīgi turēt nepieciešams TIKAI tad, ja esi iecerējis dibināt ģimeni un vairoties. Saržģītās vīrieša/sievietes attiecību peripetijas, kompromisus utt nekas cits neattaisno.
tieši tā kā tu saki - nav ne mazākās vēlēšanās dzīvot ar kādu kopā - tikai ziedi, dāvansas, sex un lai iznes miskasti, ja reiz ir ieradies manā teritorijā.
2010-05-16
cineman
Pilnīgi piekrītu autoram!!!
minnnka Sievietes ar šadu domāšanu parasti paliek bez vīra jeb tas ātri notinas.
2010-05-16
orange
P.S.
pastāv arī cita vīriešu/sieviešu attiecību filozofija, bet tā paredz ATBILDĪGU vīrieti kā attiecību pamatu. Saucas: patriarhāla ģimene :)
tādi vīrieši ir mazākumā ne tikai LV :)
2010-05-16
Jautriite37
nu tad tev ir patrāpījušies negatīvi piemēri un Tev bail,ka Tevi arī neieliek rāmīti:)))
ne visi LV ir tādi pāri!
atbrauc un padzīvo manā ģimenē un uzreiz gribēsi precēties un pat vairs uz darbu negribēsi iet:)))))))))))))))))))))):p
2010-05-16
selnija_
Tieši tā: kopdzīve ar kādu arī man sen vairs nav vajadzīga. Nevajag un viss. Daru ko gribu, eju kur gribu un kad gribu un ēst nevienam netaisu, ekselenti! Pie brīvības pierod, ar gadiem pierod aizvien spēcīgāk.
Piekrītu par tendenci likt rāmītī , atskaites gaidīšanu. Lielākā vai mazākā mērā jebkuram gribēsies zināt, kur biji, ar ko un kad būsi. Manuprāt tas ir tikai cilvēcīgi. Lūk ja ir pār mēru, ja jūt, ka tas apspiež, nevis iepriecina, tad gan ir traki.
2010-05-16
Chantilly katram labi jāapzinās kāds attiecību modelis katram ir vispiemērotākais un tāds tad būtu jārealizē konsekventi līdz mūža galam:) 2010-05-16
Angela123 Skaidrs, ka vienam dzīvot ir vieglāk - ne ar vienu nav jārēķinās, nav jābrīdina, ka būsi mājās vēlāk, kamēr viņš/viņa gatavo Tev vakariņas vai gatavojas vakaram kopā ar Tevi... Protams, var jau teikt, ka viss ir plānošanas lieta, bet jā - vienam NAV jāplāno sava dzīve, var brīvi plūst un rūpēties tikai par sevi - tā saglabājas mūžīga jaunība. Zini, Tev attiecībām, ja vispār tādas vajag, jāatrod mamma. Vai arī jāpieaug. :)) 2010-05-16
Mandarin Tu vēl esi pietiekami jauns, lai iespringtu uz to, ka Tev negribas pastāvīgas attiecības, domas mainīsies ar laiku :) 2010-05-16
effy
diagnozes:
1. vīrietis nav emocionāli nobriedis cilvēks. respektīvi nav gatavs ne nopietnām attiecībā, ne kopdzīvei, ne kam citam, jo redz tikai šī pasākuma "govnotjorkas", bet aizmirst par visiem pārējiem jaukumiem un labumiem.
zini, dzīvē visās jomās un lietās ir savas govnotjorkas. bez tām, nu nekur neiztikt. ne velti saka - arī maizītei ir garoziņa.
kā otrs rādītājs ir fakts, ka puisis sievietes un arī pats sevi (vai nav jautri?) uzskata par līdzekli "tikai dabisko instinktu apmierināšanai".
2. psiholoģiskā trauma no tā, ka visu laiku (ak kāpēc nez tā?) uzraujas uz kaut kādām histēriķēm-paranojiķēm, kas pieprasa "rakstisku ziņojumu ar detalizētu apstākļu aprakstu, kur biji, ko darīji utt". tā iespaidā puisim ir uzskats, ka LV jau nu normālu meiču nedzīvo.
ir ir tās normālās meičas, kas "dod katram personīgo laiku un vidi", kā arī neliek otru rāmjos. tā kā tu roc nepareizā virzienā.
neaizmirsti tikai elementāras lietas: uzticēšanās ir jānopelna un otram ir jāpierāda. ja kaut kur aizkavējies, tad par to ir tikai pieklājīgi pateikt tam otram, lai viņš/viņa neuztraucas (tas, ja cilvēki dzīvo kopā).
2010-05-16
[never]
Saprotu Tavas izjuutas. Par laimi musuu gjimenee ir tieshi taa nepiespiestaa un briivaa atmosfeera, lai buutu iespeeja elpot un nebuutu jaaskjiraas
:)
2010-05-16
Vucis Klau, vīrieti - šokolāde /da kur tev vispār tāds salīdzinājums galvā ielīda?!/, izlaid vispirms bites no savas galvas un tad ķeries klāt citu bitēm! Tb. tiec galā ar saviem kumpleksiem! ŠOKOLĀDE! 2010-05-16
euphorya
Yeee! Im not alone! :D Protams viedokļi dalās. Un piekrītu tiem, kas saka, ka visticamāk neesmu nobriedis populācijas palielināšanai ar visām izrietošajām sekām. Sava taisnība ir, jo tik tiešām esmu jauns un strauji kāpju pa karjeras kāpnēm. Nu negribās man kaut kā to palaist garām, jo lai vai kā nebūtu, uzskatu, ka pēcnācēji tam tik tiešām var patraucēt. Un ja man ir jāizvēlas - jauna tēva statuss vai labi nodrošinātas vecumdienas (ar ģimeni), tad es savu izvēli esmu izdarījis.
Pie tam šajā visā pasākumā ir vēl kāda lieta. Kad cilvēks ir pieradis būt pilnīgi neatkarīgs un brīvs, viņš savā ziņā arī paliek izvēlīgāks pret partneriem. Šī nepatīk, šī patīk utt. Ar laiku atrast to kas tiešām patīk paliek sarežģītāk. Pat grūti izskaidrot kādēļ tā. Un jo grūtāk paliek atrast tās, kas patīk, jo vairāk doma - "da nu i nafig". Kaut kā tā.
2010-05-16
euphorya minnka: -> Man žēl, ka Tev tikai tas vien ir prātā un ka Tev ir tik bēdīga pieredze. 2010-05-16
minnnka
to cineman - ka redzams TU pilnībā atbalsti šo dzīves stilu un es izteicu viedokli, nevis savu personīgo pieredzi! Un TU pat nespēj pamatoti atbildēt, bet tikai lēti uzbraukt, kas neliecina par Tavu intelekta līmeni vai dzīves pieredzi ar sievietēm, es nedomāju tās ar kurām esi pavadījis nakti/-is... :D
Tas ka, mani uzjautrina šie "v sokalade dzivojosie un makojosies tipini", kas pīkst par attiecībām un sūdzas par latviešu sievietēm, lai gan paši nav spējīgi uz ilgtermiņa attiecībām, ko pamato šis teksts 100% "dažas draudzenes (kuras ir tik pat pastāvīgas un ar kurām mēs satiekamies tikai dabisko instinktu apmierināšanai). Bet tad es padomāju par tām visām iespējamajām "govnotjorkām" un man rodas jautājums - vai tiešām tas ir vajadzīgs un ir to vērts?"
Cilvēks filozofē par to vai ir vērts veidot attiecības, lai gan viņa dzīvē ir bijušas lētas prostitūtas vai nu kāda pastulba blondīne??? Tāpēc viņš ir gatavs drāzties, bet runāt nē, kur nu vēl uzņemties atbildību? Tā saucas dzīve v sokolade?
un o jā, effy 110% taisnība!
2010-05-16
cilveex
Strīdi un "govnokāviņtur" var sanākt arī ar sievietēm, kuram kopā nedzīvo.
Zviedru ģimenes tips ir izrādījies pilnīgs fiasko.
Nebūs tā, ka vecumā sapratīsi, ka dzīve nav nodzīvota pilnvērtīgi pēc paša izveles?
Ir vispār bijusi pastāvīga draudzene ilgāk par gadu?
Anyway, jādomā pašam.
2010-05-16
Arquata Gribās kaut ko šajā visā pateikt, bet baigais slinkums... /nopūšas/ nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 49) | nākamās >> |
