Vai jums tā mēdz notikt? cilvēks atklāajas , ka iemīlējies tevī , tam seko nepatika pret viņu un gribās atšūt. Kādu laiku vēl sevi pārbaudu, ka tā varbūt pirmā reakcija, taču laiks iet un nekas namainās.

cloudberry      ir bijis - nu ne tik ļoti, ka galīgi vairs nepatīk, bet kaut kas "pārtrūkst".
domāju, ka tas tāds normāls "pašsaglabāšanās" variants - neiekrist uz to, kas nav mans.

nakc      Varbūt ar savu uzvedību esi viņu iedrošinājusi tādai rīcībai... varbūt pat neapzināti.

garaamejoshais      Ir bijis jaa, un man ljoti patika ssaulas komentaars, es piekriitu vinjai!

violinn      Nemēdz notikt, bet ir gadījies. Man patika, bija pārsteiguma brīdis un nekādu nepatiku tas neizraisīja. Te jau atkal laikam no cilvēka viss atkarīgs un vecuma un ģimenes stāvokļa. Nezinu kāpēc uzreiz iemīlēšanos būtu jāuztver kā kā kaut kādu sākumu attiecībām, jušanos vainīgam, ka neko tādu pats nejūti...pats fakts jau patīkams un iemīlēšanās pāriet. Var mierīgi dzīvot tālāk un mīļi pasmaidīt par šādu gadījumu. Pie tam, abas puses.:)

Palomino      Pievienojos Lapsācija un JuraK viedoklim, ka atbilde ir pašas autores komentāra 20:48 pēdējā teikumā . Taisni vai uzprasās jautājums: kas ir tas nopietnais, ko vajadzētu piedāvāt, lai nerastos riebums.

Cuba1977      pioliens darvas var sabojāt medus podu...

fifidrilla      Kāda tur merkantilā daba?
Kad saproti, ka mīl, saproti arī, ka Tev ir uzlikta atbildība, tagad Tevi vēro un vērtē nepārtraukti, un katra kustība un vārds tiek analizēti, un uh un ah, pārdzīvoti sakāpināti un no malas absolūti neadekvāti Tavai reālajai rīcībai un nodomiem.... Nu nav patīkami.

perlite1959      tatad vardi nesaskan ar to ko cilveks patiesi jut!