Attiecības ar draudzeni

irgo      Draudzībā ir jāievēro viens vienīgs princips - Turies pie tā kurš turas pie Tevis....

Cepeline      Irgo, ok, jā var turēties - piekrītu, bet ja man šķiet, ka otram esmu izdevīga dēļ... teiksim turās pie manis aiz aprēķina!?

Svolocnoj      viss kaadreiz beidzas... arii draudziiba, iipashi ja vina bij pec aprekina, skumji nedaudz bet ko lai dara, dziive sados pa purnu neprasot gribi vai nee

irgo      Tu taču pati ļoooooti labi saproti ka šitāda draudzene nav plika graša vērta...kam Tev tādu vajag ????????

neratni_stasti      Kaut kā īsti neizklausās no Tevis uzrakstītā, ka viņa tiešām ir Tava draudzene. Pirmkārt, tāpēc, ka draudzības pamatā ir uzticēšanās, bet Tavs teksts rāda, ka no Tavas puses tur gadiem nav bijis mēģinājumu draudzenei uzticēties.
Un Tava distancēšanās - ja Tev tiešām šī "draudzība" būtu kļuvusi "lieka", Tu distancētos un par to nesatrauktos. Tomēr kaut kas Tev "liek" justies neērti. Un apvainojusies arī es.
No savas draudzību pieredzes varu teikt, ka ar savām draudzenēm sasāpējušo izrunāju ātri. Protams, piedomājot, ko saku un kāpēc, un dodot laiku apdomāt, ja jautājums ir svarīgs un abām pusēm ir dažādi viedokļi. Strādā ideāli.
P.S. Un nevajag kabināt klāt sev birku "Laikam jau esmu pieskaitāma pie tās kategorijas meiteņu, kurai ir pārlieku maiga sirsniņa, lai draudzenei spētu pateikt NĒ". Tev NAV maiga sirds, Tev IR mīkstčaulīga sirds. Tā ir būtiska atšķirība.

IKA_10      Izrunājies, lai arī cik sāpīgi nebūtu, un pasaki kā Tu jūties šobrīd un, ka patreiz šo draudzību nevēlies turpināt un viss....Tad arī viņai viss būs skaidrāk un Tev nebūs sirdsapziņas pārmetumi...

Cepeline      Bija gan uzticēšanās līdz pat sīkumiem... neērti liek justies reālās sajūtas, jo neesmu radusi par tādām lietām runāt, zinot, ka apvainosies un mani nesapratīs!
Hm, un kāda ir mīkstčaulīga sirds!? Man ir pārmesta pārlieku liela labsirdība...

Evia      agri vai vēlu, caur rūgtu pieredzi, sievietes iemācās, ka draudzība starp sievietēm var pastāvēt tikai skolas, studiju gados, kamēr kas kopīgs un pēc tam izbeidzas. pēc tam uzrodas draugi/vīri un tad šīs draudzības sevišķi ieteicams likvidēt, ja agrāk vai vēlāk nevēlies piedzīvot ja ne gluži to, ka draudzene atviļ vīru, tad vismaz galvu sagroza un kādu kašķi ģimenē izraisa gan. lai cik skarbi tas skanētu, bet draudzība var pastāvēt arī izdevīguma dēļ. tiklīdz tas izdevīgums izbeigsies, draudzenītes arī mistiskā veida izklīdīs. pasūti nafig, atvieglosi sev dzīvi. iesaku!

Lucy      Neizklausās,ka viņa tev draudzene..ja gribi tik vaļā vnk ignorē,neraksti,nezvani,nebrauc ciemos,gan jau ar laiku viņa sapratīs,ka viņa tev nav vajadzīga:))

inkypinky      Sorry,nacās iemest aci anketā..domāju tiešām jauna meitenīte,dzīvi neiepazinusi.
Mīļā sirds,laipni lūgta pieaugušu cilvēku attiecību pasaulē. Liela meitene,saprati,ka tada draudzība napig nav vajadzīga,beidzot esi sākusi sevi novērtēt un aizsargāt. Vēl labāk būtu(ja reiz acis ir atvērušās),ja saņemtu drosmi un pateiktu viņai,kas tev nav pieņemams un tad distancētos,ja esi nolēmusi,ka tev viņa vairs nav draudzene.

mezazemene      Kad attiecības izjuks ,tad gan draudzeni atcerēsies ,vai ne?!Kuram uz pleca raudāsi...

skvo      Visam ir sākums un visam ir arī beigas - arī draudzībai, bet vis labāk būtu ja pirms izšķiraties Jūs abas tomēr izrunatos, lai nepaliek aizvanojums:)))

kaaposts      man bērnībā bija vieni draugi, vēlāk citi, tagad atkal citi, mainoties dzīvei, mainās arī draugi

cilveex      Izrunāties un ļaut attiecībām dabiski beigties.
Un pārtraukt savu sirdi saukt par "sirsniņu", jo esi pieudzis cilvēks, nevis mazs bērns.

cippa      Draudzene?? Sen vairs nav,vismaz Tev, tikai viņa vēl to nezina...Pilnīgi piekrītu par mīkstčaulību. Ja cilvēks nav spējīgs atteikt, tad kad negrib vai nevar ko darīt, ja nav spējīgs pateikt patiesību vai savas domas otram... tad tā nu gan nav nekāda labsirdība... un draudzība tā arī nav, draudzenes parasti pasaka viena otrai savas domas, pat ja tās nav patīkamas (kurš cits pateiks patiesību, ja ne draugs?) Glaimotaju vai visam piekriteju jau nu es nesauktu par savu draugu. Tā kā - laiks pieaugt

freska      ja draudzība īsta, tad draudzības vārdā var piedot visu, bet izrunāties vajag vienmēr, lai nepaliek tāda kā nepabeigtības izjūta, tad arī redzēs, kas tur apakšā slēpjas...
varbūt viņa pat nespēj iedomāties, kā jūties, bet Tu neiedziļinies viņas izjūtās...
draudzība /kā jebkuras citas attiecības/ ir jākopj!

nakc      Nevajag jau visu vainu uz draudzeni novelt ;)

Redmalita      es tādos gadījumos izbeidzu draudzību.Mans moto-labāk viens labs draugs ,nekā desmit draudzenes .

Weejainaa_      Ja draudzene būtu īsta,tad viņa Tev neatteiktu izpalīdzēt,vēl jo vairāk,ka Tu viņai vienmēr esi bijusi pretīmnākoša...tā,ka visticamāk,ka viņai Tu esi vairāk vajadzīga nekā viņa Tev.Bet,ja Tevi šī draudzība apgrūtina,tad nekas labs tur nebūs,un nevajag dzīvot un to pieciest...izrunājies un pasaki kas un kā,bet,ja nespēj,tad vienkārši ignorē...gan jau viņai tas apniks...

Tessa      mda,nacionali mentala iipatniiba ir tureshana visa sevii,tas krajas-krajas un tad spragst ara-ar asaram,apvainojumiem,punkjiem un elsam.
un tas otrs nesaprot,pie ka vinjsh ir vainiigs-jo vinjam tachu nekad nebija atteikts,nekas netika parmestas.
tas viss ir ta vieta,lai izrunatos,pateikt tieshi aciis,kas par trablu un kapec ir ta,ka ir.draudziiba ir tieshums un uzticeshanas,nevis:vot,es vinjai to,a vinja man toreiz atteica.nu vaks kaut kads.bernudarzs.
skumiigi ir nevis tas,ka negribi draudzeties,bet tas,ka nevari vinjai to pateikt un tas,ka vinja joprojam uzskata tevi par savu draudzeni.

Blaze Ak Tava jaukā sirsniņa un nejaukā draudzene. Nezinu, kaut kas samākslots Tavā grēksūdzē, apdomā labi, vai tiešām esi objektīva, jeb vnk sevī iemīlējusies. nākamās atbildes