Nesavtīgas attiecības

[never]      Katram sava jaciņa tuvākā!

violinn      Te jautājums uzdots bez vidusceļa.:) Divi grāvji. Tikai savs ego pret reālu cita problēmu un dzīves vērtēšanu svarīgāku kā savējo.:) Ne viens ne otrs gadījums nav foršs. Ja tu gaidi, kad kāds tavu dzīvi un problēmas nesavtīgi vērtēs augstāk kā savējās, tad esi reāls egoists...Man, Man, Man....Savukārt, ja nesavtīgi dzīvosi savu dzīvi tikai pakārtojot to otram,otra izjūtām un problēmām, tad savējo nemaz nedzīvo. Man šādi sanāk.
Nesavtību attiecībās saprotu drusku citādi. Tā ir došana, negaidot neko pretī, bet nepataisot sevi par pilnīgu nulli. Jābūt abpusējai, sirsnīgai nesavtībai, viens papildina otru. Šis būtu visvēlamākais gadījums.

riks      cilvēki lielās masās vismaz tik lieli egositi, ka ja ir pretrunas starp savu un partnera labumu - nesanāk sinbioze.

tiritomba      ja godīgi, tad es nezinu nevienu, kas glābtu slīkstošu kaimiņa kaķi, kad pašam māja deg ...
vienmēr tā ir bijis, ka sava pufaika derīgāka par svešu kažoku.
un egoisms nemaz tik nosodāma rīcība nav. tās dēļ cilvēce ir izdzīvojusi, vēl arvien.

Elizabete1957      Padomju laikos bija citas iespējas .....ja ģimenē auga 2 bērni, sieviete bija spiesta pakārtot savu dzīvi ģimenei...ja vīrs veidoja karjeru, tad sievietei bija dubultslogs, gan mājas solis , gan darbs...abi bijām ar pagonām, tikai vīram bērnus dzemdēt nevajag un viņš uzreiz uztaisīja uzrāvienu karjerā.....un tikai kad bērni paaugās man bija iespēja veidot karjeru....nekas, paspēju visu :))) tagad, ja labi pelni ir citas iespējas...var nolīgt mājkalpotāju, aukli un abi vienlaicīgi veidot karjeru...

Lucy      Nav man ģimenē tādu egoistu.
Japiekrīt Elizabete1957 ir tai sievietei tomēr tas slogs lielāks nekā vīrietim.

uzdavini_man_smaidu      ja abi viens otram nepiekāpjas pilnībā, tad viņi agru vai vēlu izšķiras

nakc      Jā, zinu... mana omīte un opītis bija ideālas ģimenes attiecību paraugs.

dzirkstele      principā Te nav ko piebilst,jo Lapsa un Konsul jau pateica perfekti;)
Zinu tādus pārus jā:)

kokote      Man mani bērni reāli ir svarīgāki (patreiz varbūt tas vairs nav tik aktuāli, bet jebkurā brīdī tas tā būs)...un arī mani tēvs un māte.
Nevajag jaukt egocentrismu ar veselīgu egoismiņu (pašsaglābāšanās instinktu). Un nebūs tā, ka es par sevi vairs pavisam nedomāšu un nerēķināšos (tā "ziedošanās" - tā man nav saprotama, nu slavenu vīru sievām droši vien tā sevis noliegšana dod gandarījumu caur vīra slavu)

slieks      Bija tāds O`Henri stāsts, arī īsfilma, kur sieviete, lai sagādātu Ziemassvētku dāvanu vīrietim, nogrieza un pārdeva savus skaistos garos matus. Bet vīrietis, lai nopirktu dāvanu sievietei, pārdeva savu pulksteni, kuru nēsāja kabatā, jo nebija naudas siksniņai. Kad abi Ziemessvētku vakarā atvēra savas dāvanas, izrādījās, ka tās ir - matu saspraude un pulksteņa siksna.
Vai nav jauks piemērs?

riks      skat arī O`Henri stāstu par bomzi un džentelmeni un kā šie slimnīcā saskrējās - viens dēļ bada, otrs dēļ pārrīšanās.

Lucy - Japiekrīt Elizabete1957 - ir tai sievietei tomēr tas slogs lielāks nekā vīrietim.

Tu piekrīti nezinot, kura ir TĀ sieviete un par kuru vīrieti bazārs?

mieru_tikai_mieru      zinu tādus gadījumus! Un nemaz sev tādu likteni negribētu! Zinu tādu mammu, kura joprojām risina savu gandrīz 50-gadīgo bērnu problēmas tā vietā, lai nodarbotos ar savējām.
Ideāls attiecību modelis nebūt nav tas, kur kāds cits manā vietā risinās manas probēmas. Ideālā gadījumā partneris ļaus man pašai tikt galā, pieskatot, kā man sokas, un tikai galēji kritiskos brīžos nākot glābt. Neko nevērtēju tik augstu no otra kā brīvību pieļaut pašai savas kļūdas un pašai izstrēbt to putru, ko ievārīju

cloudberry      mieru_tikai_mieru (2010-09-09 10:55):
"Ideāls attiecību modelis nebūt nav tas, kur kāds cits manā vietā risinās manas probēmas. Ideālā gadījumā partneris ļaus man pašai tikt galā, pieskatot, kā man sokas, un tikai galēji kritiskos brīžos nākot glābt."
--------
taa arii ir taa patiesaa ieintereseetiiiba..zinu tikai savus vecaakus.

inkypinky      suns,pamodusies esmu jau sen,tieši tapēc tā rakstu. Kopdzīvē vienas puses problēmas AUTOMĀTISKI kļūst par otras puses problēmām. Tapēc abi ir ieinteresēti tās risināt,ja ABUS saista kopīga vēlme. Vienalga vai runa ir par materiālo labklājību vai veselību.
Ja viens ziedojas ar savām interesēm,lai atbalstītu otra ""kritienu",tad,domāju,ka tā ir ziedotāja vaina,ja pienāk nepateicības diena..
Ja tev attiecībās ir cilvēks par kuru vari teikt-""ar viņu es ietu izlūkos"",tad zini,ka nebūs jāpiedzīvo vilšanās laiki. Tas nozīmē-domā ar ko izvēlies dzīvot.

Kamija      Tā jocīgi tas Tavs jautājums skan, gluži kā būtu nepaēdis!

Piemēram, maniem senčiem pēc 40-gadu kopdzīves tāda problēmu dalīšana nepastāv - šitā mana problēma, šitā - Tava, neesmu tādas runas dzirdējusi, kasās savā starpā jau vēl tagad protams - nu par sīkumiem pārsvarā, bet problēmas gan neviens nedala, tieši otrādi, ja kādam kas ir atgadījies, tas ir kas labs, jo saliedē ģimeni, visi uzreiz atbildīgi palīdzēt sajūtās! Pat tuvākie augšupējie, lejupējie un sāņu līnijās tā dara... Nedodievs saslimt un pēc tam uz kādu radinieku pasākumu aizvilkties - visi Tavas analīzes jau no galvas būs iemācījušies... :DDD

superpuika      Zinu vienu, bet neteikšu!!!

SievieteMelnaa      Jaa, zinu vairaakus taadus paarus. So what?
Pievienojos arii pasham pirmajam komentaaram.

kokote      Tad, kad problēmas kļūst par kopīgu lietu, tad vairs nepastāv tas dalījums, kurš kuram svarīgāks vai ne tik ļoti...un tas nāk ar gadiem...tolerance, patieso vērtību apjausma sākas ar brīdi, kad reāli saproti, cik dzīve ir īslaicīga un cik īstenībā maz vajag patiesai laimei un piepildījumam un, kas ir tās īstās lietas, kas tās sajūtas rada...un ja pāris tik ilgi kopā ir izturējis...nu jā - tāpēc tas ir tiem pāriem gados, bet vajag saprast, ka katrs pāris var to fāzi sasniegt vai arī ne

Pticka      nesaprotu kapec otra problemam jabut svarigakam par savejam? es saprotu, ka vajag otru atbalstit, palidzet risinat problemas utt, bet kapec tas jastada augstak par savejam?