Pēc 27 kopdzīves gadiem attiecības ir beigušās !

Kopā esam nodzīvojuši 27 gadus, izaudzināti un izskoloti divi jauki bērneļi kuriem jau pašiem savas ģimenes un darīšanas, un te vienā jaukā dienā-tā bija sestdiena no manis aizgāja otra pusīte tā īsti no sākuma nemaz tā nepaskaidrojot kas un kā.
Patinot filmu atpakaļ tas jau sākās kādus pāris mēnešus atpakaļ ap jāņiem, līgoja atsevišķi, pēc tam praktiski atvaļinājumu pavadija nezin ar ko īsti, stāstija jau , ka ar darba kolēģiem.
Tagad it kā dzīvo kādā klosterī netālu no Tukuma, pēdējās divās dienās esmu ticies un lūdzis atgriesties mājās, bet nekādu panākumu.
JAUTĀJUMS zinošajiem oho konsultantiem kā rīkoties šadā situācijā?
P.S. Neēsmu bomzis un dzērājs, ir savs jumts virs galvas un sava iztikšana.

Vinja24      Tad, grūti pateikt, bet parasti tas nenotiek bez iemesla. Un to vari uzminēt tikai Tu.

Andris_59      Ko tur minēt lielāks krāniņš un biezāks maciņš :) Viss ir skaidrs, skumji tikai par to ,ka tāda nodevība jāpiedzīvo no mīļotā cilvēka ar kuru kopā puse mūža pavadīta.

Juris77      Palīdzēt tikt vaļā no uzmācīgām domām, nevajadzīgas rakāšanās sevī, depresijas u.c. lietām tev var psihologs, psihoterapteits, vai labs NLP speciālists. Bet principā tas ir banāls un pārejošs tā sauktās nelaimīgās mīlestības sindroms. Tas pāriet pats no sevis 9-12 mēnešu laikā, ja atradīsi ar ko nodarbināt savu prātu - t.i. lai tam nav laika iestrēgt kjā vecai platei vienos un tajos pašos tēlos, atmiņās utt. Parasti vislabākās zāles ir vides maiņa un gūzma jaunas informācijas. Piemēram - maini dzīvesvietu, ja tas ir iespējams, vai atrod ar ko īsināt laiku. Te gan atrodot citu, tu riskē, ka tā tava "otrā pusīte" to redzot sāks murgot un prasīties atpakaļ, t.i. sāks tev čakarēt nervus pēc "suns uz siena kaudzes" principa. Katrā ziņā, ja tu gribēsi pretoties šiem murgiem tu uzvarēsi. Problēma nav ārējos apstākļos, bet tieši šajā murgošanā un iestrēgšanā.

ziemelis      Iemetis tēmu un aizmucis, nav kam pajautāt! Vai tad uz darbu viņa neiet? Un vai tad pie Tukuma ir klosteris?

Andris_59      Uz darbu iet, un kā jau rakstiju tas klosteris un viss pārējais ir muļkibas.Aizmucis neēsmu, tikai niku nomainiju tā nu sanāca :)

Andris_59      Andris_59 tas pats Dioniis :)
P.S. Šo pirmdien bija atvadu vakars 27 sveču gaismā un ar glāzi franču vīna ko kādreiz kopīgi atvedām no Luāras ielejas francijā.
Nekāda naida un pārmetumu, cienu cilvēka izvēli lai arī tas būtu kā būtu, tāda ir dzīve............................

skrejosaa      Samierinies!
Biji apnicis! Tā gadās! Man ar tā bija un nenožēloju!
Atradīsi kādu kam galva nesāpēs.................
Kad vēl, ja ne tagad?
Tev pašam sākas jauna dzīve, ar ko arī Tevi apsveicu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Andris_59      Pagājušas divas nedēļas,nekas nav mainijies sieva Tukumā izklaidējas,bet es viens nīkstu mājās :) 2010-10-22

svesiniece      Katram tas ir savādāk un sākums jāmeklē tālā pagātnē. Esam nodzīvojuši kopā arī jau 26 gadus. Ir divi pieauguši dēli.No malas viss ir jauki. Pēdējā laikā bieži strīdamies... par muļķībām. Viņš ir ļoti greizsirdīgs (nepamatoti).Visu mūžu tāds bija. Vienmēr un visur vainīga esmu bijusi tikai es... arī intīmajās attiecībās. 26 gadus esmu bijusi godīga sieva un varonīgi visu pacietusi. TAS NAV VAJADZīGS.Sievietei ir jājūtas sievietei visu mūžu... mīlētai, gribētai.Ja tā nav, tad notiek tā kā notiek un nevajag vainot sievietes. Meklējiet vainu sevī... 2010-10-23

gerber7      Varu padalīties pieredzē, kā dzīvot tālāk, kad izjūk attiecības pēc 27 gadu kopdzīves... Bet ar reliģiskām būšanām gan nekāda darīšana nav bijusi. 2010-10-23

markess      Dioniss varētu vērst skatu uz gerber7.Jums būtu par ko parunāt,un kas zi ko tālāk liktenis ieplānojis. 2010-10-23

paracetamols      Džzvē ir viena kļūda, ko pieļauj visi- tā ir neizrunāšanās...kaut kādā veidā tiec tur iekšā un izrunāJIES! 2010-10-24

TaaleZilaa      neguļās - tad nu mazliet iekomentēšu, bet mazliet.. ;)

Nevajag domāt, ka sieva Tevi pameta -> uztver to labāk, ka Tava sieva aizgāja sevi tā kā paārstēt...
p.s. katrs mēs cilvēki, esam dažādi, katram mums ir savi veidi, kā un ar ko mēs piepildām savu iekšējo pasauli un savu dzīvi..
Kad bērni iraug - diezgan daudziem tas rada tukšuma sajūtu un reizēm cilvēks neatrod ar ko to piepildīt... To var uztvert kā pietiekami dziļu iekšējo krīzi (cēloņi var būt 1000 un 1)..

Nu ko es Tev ieteiktu -> vispirms, nav noticis nekas traģisks!
+ un tas ir ļoti daudz!!!
Izturies pret šo faktu toleranti.
Izlasi kādu grāmatu, nu piem. Viljams P. Jangs "Būda" (lai arī tur ir cits sižets, grāmata ļoti laba un var palīdzēt šo to saprast Tev pašam)...

Un nedomā pesimistiski - visā notiekošajā centies saskatīt labo.

* klusi pačukstēšu - da atnāks viņa atpakaļ...
Cits jautājums - ko no turpmākās dzīves vēlies Tu pats - mietpilsonisko/tukšo eksistenci vai kaut ko saturīgāku? Un, vai esi gatavs kaut ko pamainīt gan sevī, gan savos uzskatos, gan uztverē?

Viss ir labi! :)
2010-10-26

Andris_59      Grūti jau ko labu saskatīt šajā notikumā, bet ja cilvēki tā saka tad mēģināšu nedaudz noticēt, laiks rādīs kā viss sagrozīsies, bet pagaidām nekādas izmaiņas nav novērojamas, ja kādu laiku atpakaļ vēl kādu isziņu saņēmu tad tagad ir pilnīgs klusums ēterā :) 2010-10-27

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010