Ko darīt, ja esmu pārsteigusies ar lēmumu

Sapratu, ka esmu pieņēmusi pārsteidzīgu lēmumu par kopdzīvi. Ja ar vīrieti kopdzīve ir izveidojusies laba, tad nemaz nav tik viegli dzīvot kopā ar viņa bērniem no iepriekšējās ģimenes - viens dzīvo patstāvīgi, viens šad tad ciemojas (pusaudži). Gandrīz nekad nevaram pabūt mājas tikai divatā. Jūtu, ka palieku nervoza, kaitina, ka otrs bērns var ievelties ciemos pat nepabrīdinot, kaitina, ka man nav nekādas privātās telpas (pusaudzis mierigi vārtās pa mūsu gultu, pieļauju arī, ka visas atvilktnes tiek izrevidētas, kamēr esam darbā, atļauju par lietu ņemšanu neprasa). Ar prātu jau saprotu, ka tie ir mana vīrieša bērni un man būtu jāmīl arī viņi, tomēr es vēlos dzīvot arī savu dzīvi, nevis tikai viņa (viņa bijušās ģimenes) dzīvi. Dzīvesvieta neitrāla - kopdzīvi sākām jaunā (ne manā, ne vīrieša mājā). Kopēju bērnu nav un neplānojas.
Jā, esmu pārsteigusies ar lēmumu dzīvot kopā, bet ko darīt tagad? Ja iešu prom, tas varētu būt beigu sākums, no otras puses, nevēlos sākt neciest bērnus, bet neesmu pārliecināta, ka ilgstoši spēšu to izturēt - gribu mājās justies kā mājās. Un, protams, ir bail atkal pieņemt nepareizu lēmumu.

krizdole15      Savi beerni Tev ir..?

silja      Njā...ar to laikam šajā vecumā ir jārēķinās....rūdīts vecpuisis atkal būtu slikti....

verso      Pirmkārt - izrunājies ar vīrieti. Ir tikai normāli, ka katram ir nepieciešama telpa, kas ir tikai Tava teritorija, kurā bez atļaujas nedrīkst iet. Varbūt guļamistabu uz atslēgu var aiztaisīt, ja savādāk nesaprot. Tēvam būtu ar bērniem jāizrunā elementāra pieklājība.

lasminaxxl      Ieteiksu sadraudzeties ar vina berniem , bus vieglak sarunat, vienoties un ar laiku saks vini rekinaties ari tevi .

cilveex      Par savu dzīves telpu, ikdienas noteikumiem, par to kas ir tavs un citu ģimenes locekļu privātums, par to jums ir jāvienojas savā starpā. Es darītu tā, ka ģimenei pateiktu, ka ir svarīga lieta runājama un jautātu kad kuram ir brīvs laiks, kāda stunda, kad ir iespējams izrunāt man sakāmo.
Un kad būs sanāksme, tad ir jāstāsta tas, ko stāsti te, ohoistiem. Un runājot par savu privāto telpu, tev sanāks aizskart vārdos to SAVAS dzīves telpas daļu, kuru citi ir sākuši uzskatīt par viņējo. Tapēc, visdrīzak, būs pretestība, jo tu kādu mēģināsi ierobežot. Bet variantu nav.
Te nederēs ultimāti, bet tikai kompromisi un pēc iespējas godīgāk ir jāizstāsta kā tu jūties.

krizdole15      Ja ir savi beerni,tad vismaz zini,kas tas vispaar ir..:)
Jaarunaa par savu diskomfortu ar beernu teevu,ja vinjsh draudzeejas ar praatu un Tu esi vinjam svariiga,tad vinjsh labaak zinaas,kaa ierobezjot savu beernu visurklaatbuutni...
Svariigs ir arii darbs ar sevi...stresus mums sagaadaa visdazjaadaakaas situaacijas,shii savaa buutiibaa ne ar ko neatshkjiras...taatad meklee savus riisinaajumus to /stresa situaaciju/ noveershanai...

Lucy      Anketa paļonka,kārtejā oho matīte ieberzusies:)))))
Pirms kopā uzsākt dzīvot,vajadzēja domāt ar galvu,nevis vāveri un 100 punkti,ka tā kopdzīve ir pāris menešus.
Lieku likmes,ka nepaies ne mēnesis aizskriesi uz turieni no kurienes nākusi,jo drīz pie ta ``tava`` veča nāks arī izbijusī sieva uz vakariņām:)))))))

Tiigjeriite      Es sāktu ar vīrieti un tikai tad kopīgi ar bērniem, jo ja vīrietis nebūs Tavā pusē, tad bērni ne tik.

mazapuma      Piekrītu verso -izrunājies ar vīrieti. Un īpaši tad, ja dzīvojat neitrāla dzīves vietā, tad ir pavisam normāli, ka te ir atšķirīgi noteikumi no tiem, kas valdīja tēva mājā. Bērni parasti to pieņem un saprot. (Zinu to, jo pati dzīvoju ar vīrieti, kura četri skolas vecuma bērneļi ik pa brīdim dzīvo pie mums.)
Ja tomēr nesaprot, tad konkrētas telpas tiešām var noslēgt. Bet pirmkārt Tev jāpanāk, lai šo attieksmi pieņem un saprot tavs vīrietis.

KONSUL      1. ja tagad aiziesi - tas bus beigas - nekas taa nesapina viirieti, kaa vina bernu nepienemshana;

2. mazliet ar kaveshanos, bet JUMS VISIEM (sakumaa pieaugushajiem) ir jaizrunaa lietu kartiba majas;

3. katram cilvekam ir NEPIECIRESHAMA SAVA personiskaa telpa (sakot no agras bernibas) un tada ir jaatrod, kaut mazs sturitis, bet TAVS!

4. Kaapec TIK extremalas domas (iet projam, utt.), ja pat neesat runajushi/sakushi risinat sho problemu?? Vai ir vel kas - kas liek domat - ``par atru/ ne istais``?

5. Savi berni Tev ir? ja nav - tad sarunu varetu turpinat talak arii par sho temu!

Karinka      Ja tava vīrieša bērniem ir atslēgas no jūsu dzīvokļa, tad 100 punkti, ka bijusī sieva ar savu māti arī drīz sāks ciemoties:)))
ja vecis netiek, vai negrib tikt galā ar saviem bērniem, tad tu no viņa tāpat aiziesi, ātrāk... vai vēlāk

nektariine      Izskatās, ka te nelaimes sakne ir privātās telpas neievērošana. Pie mums ne visi to zina, bet tas jāievēro tāpat, kā ievērojam elementārās higiēnas normas. Jums ir māja, tātad ar platību problēmu nav. Ja tev ir sava gultas puse, tad neviens cits tajā neguļ un tavu naktsskapīti nelieto! Tāpat dzīvojamā istabā jābūt kādam TAVAM stūrītim. Un tas ir jāizskaidro bērniem un, šķiet, ka arī viņu tēvam. Ja bērni ciemojas bieži, arī viņiem vajag savu teritoriju, lai justos kā mājās. Bet guļamistabai vispār šajā situācijā vajadzētu būt slēdzamai. Lai nav tā, ka cilvēku pilnā mājā tualete ir vienīgā vieta, kur pabūt vienai.:)

lilijas_zieds      Nu tad nepārsteidzies otrreiz!:))
Protams, jārunā ar vīrieti. Ja esi jau runājusi, bet nav reakcijas (nu tā varētu saprast pēc Tavas vēlmes iet prom), iespējams vienkārši, ka katram ir savs uzskats par tā saucamo "privāto telpu". Zinu cilvēkus, kuri ļoti sargā savas mantas un teritoriju, bet ir atkal tādi, kuriem absolūti netraucē "kolhozs" apkārt:)

Hotline_A      Neapskaužama situācija! Cik saprotu tava meita nedzīvo ar Tevi, grūti pieņemt svešus bērnus, es arī nevarētu, tāpēc ieteikt neko nevarēšu!

ko_nu_vairs      Tiešām baigā skāde,ka paļonā anketa,ka bez bildēm un tā,mēs te cītīgi izkidātu Tevi,bet tagad info pa maz.
Tie bērni ir katrs no citas sievas???
Guļamistabai atslēgu var ielkt vai vēl labāk piekārt?
Nesen te šķēpus lauza,ka sveši bērni attiecībām neesot nekāds šķērslis.Laikam tomēr ir,jeb tas tikai sievietēm,vīriešiem jāiztiek kā ir?
Darīt var 2 lietas.lai arī ar novēlošanos bet runāt.ja nelīdz,tad jāiet prom.

liecmanimiera      Jaunieši nav nekādi briesmoņi, vajag parunāt kā līdzīgs ar līdzīgu, nevis no augšas, jācenšas tā ,lai saruna ir draudzīga un sirsnīga. Nebaidies uzticēt jauniešiem , kā tu jūties. Cita lieta, ja viņi nevēlas tevi pieņemt. Tad papus vainīgs, ka neiemāca cieņu ...

zvanina      Bērni cenšas pārdalīt teritoriju pa savam....ja runāsi augstprātīgā tonī ar viņiem-būs ar cirvi uz kara takas. Ja runāsi tikai ar bērnu tēvu-nevari zināt-kādā tonī un kā viņš to pateiks bērniem....līdz ar to-man šķiet,ka jārunā ir nu-kā sapulcē-priekš visiem reizē.
Un neaizmirsti atgādināt,ka tur nav viņu mājas-tur viņi atnāk ciemos.....līdz ar to-spēles noteikumi ir citi.Lai veicas.

onka58      Šajā gadījumā pirmais tiešam ir izrunāties ar vīrieti lai saprot arī viņš ka tev tas sagādā `zināmas` neērtības.
Bet nekādas atslēgas gan netaisiet. Jebkuras durvis var aizslēgt, bet ne vienmēr pēc laika tās var atvērt.

onka58      Galvenais ir runāties un nekrāt lai cik tas dažreiz liktos pareizi.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010