ko darīt,ja jūties bez vainas vainīgs?

Labvakar!Līdz šim brīdim domāju,ka esmu atbrīvojusies no pagātnes,t.i.,mātes ietekmes.Pēdējā gada notikumi(kas saistīti ar izbraukšanu no Latvijas) mani ieveda atpakaļ šausmās un vainas apziņā.Es saprotu,ka te visi ir ļoti citus nosodoši-bet varbūt kādam tomēr ir kas sakāms-,jā,es savos gados pēkšņi atkritu atpakaļ,jo spekulē ar sirdi-uzņemas rūpes par brāļa bērniem,kad netiek galā,noveļ uz mani,jebkurā situācijā man ir viss jāatrisina!Atkal sāku justies vainīga,ka baidos par viņas veselību,bet atrisināt to nav spēka!Varbūt kādam ir kāda pieredze,kā to izbeigt!

violinn      Mamma mīl uzņemties vairāk kā spēj panest. Un tad,kad pati netiek galā, tad visticamāk, pienākuma pret ģimeni vārdā mēģina šos pienākumus nodeleģēt citiem, šajā gadījumā Tev. Tev ir brālis ar sievu, viņu bērni, viņiem arī ir jātiek galā ar šo situāciju. Mamma būtu japasaudzē, te Tu varētu iesaistīties. Bet, nevis paņemot viņas slodzi, bet sapurinot brāli.
Uzbrukums brālim. Man šitā sanāk.

Kalvina      Par brāļa bērnu audzināšanu, Tu nenes atbildību......Tev jārūpējas par sevi, savām vajadzībām......Ja vari atļauties, tad iepriecini ar dāvaniņām viņus svētkos, bet citādi....Tev nav nekādu pienākumu, ja vien juridiski tās neesi uzņēmusies.....
Māte gan ir un paliek māte, bet ja viņai ir pensija, tad jau tomēr kaut kas ir.....Diez vai viņa no Tevis ko grib...

Naktsvijole_es      Manuprāt, mamma redz Tevī to stiprāko no ģimenes locekļiem,kam virsū var kraut visu,ko nespēj vai negrib nest citi,jo Tu,kā vecākā māsa ,droši vien vienmēr esi bijusi savā veidā par viņu atbildīga,tad nu tas turpinās arī tagad,brālim ar sievu savi bērni ir jāaudzina pašiem,ja viņi rīcībspējīgi,bet mammas un Tavas rūpes atļauj viņiem šo atbildību neuzņemties,jo kāds vienmēr ir parūpējies par brāli,tad kāpēc lai neparūpētos arī par bēniem...
Es spēju iedomāties Tavas sajūtas,rūpes par mammu,kur kopā sajaucas viss jūtu kokteilis ,jo viņa redz Tevī savu,kā vecākā un par visu atbildīgā turpinātāju...es varu ieteikt tikai to,ka mēģini saprast mammu,viņa ir vecs cilvēks,kas domā,ka viemēr rīkojas pareizi un joprojām jūs esat viņas bērni,kam jāpakļaujas viņas vēlmēm,jo viņa ir mamma un akla mīlestība uz jaunāko ,un viņasprāt atbildību uzņemties nespējigo bērnu ,viņai liek šādi rīkoties, pasaki viņai,ka mīli viņu,pastāsti ka uztraucies par viņu ,un vēl pastāsti kā jūties Tu ar visu šo atbildību un pajautā,vai viņa savukārt mīl Tevi,ja grib, lai Tu uzņemies vairāk,kā spēj pannest...un mēģini viņai un brālim iestāstīt,ka brālim ir pašam jāuzņemas atbildība,jo mamma nebūs mūžīga un Tev ir jādzīvo arī sava dzīve,tas nebūt nenozīmē,ka nebūsi viņiem blakus,ja būs vajadzīga palīdzība,bet atbildību neuzņemsies...protams,ja vien tas nav vienīgais risinājums ,vai labprātīga izvēle,tas par brāļabērniem,bet par mammu ir tikai viens-Tev ir jāuzņemas par viņu atbildība,ja viņa par sevi vairs nespēj pati parūpēties un abām jāizlemj,kā to vislabāk izdarīt,lai abas puses būtu daudz maz apmierinātas..:)

edora      Vispirms sakārto sevi . Būtībā tu esi augstprātīga - neviens nevar visu par visiem atrisināt , kad to sapratīsi , tad pazudīs arī vainas apziņa .

bitite27      Kas velk,tam krauj!!
Domāju,ka jādzīvo sava dzīve.Tā ir cita paaudze,ar citu domāšanu!
Nevari mainīt apstākļus-maini attieksmi!!

riks      nu, mamma svēta lieta, tak ļaut sev kāpt uz galvas a nevaig. neskādē aizvest mammai līdz apziņai, ka lai labāk uzņemās tikai ± tik, cik jaudā, ♥-ij neskādējot.

Cita_versija      šķiet, ka Tev apkārt ir par daudz manipulatoru. No otras puses, Tu arī pārāk kvēli iesaisties. Vai nav opcijas "dzīvot savu dzīvi, un lai tie mazohisti paši ņemas viens ar otru"?...Ja kaut kas darāms veselības labā, palīdzi to nokārtot. Bet citādi - teatri spēlē tikai tad, kad ir skatītāji... līdzko Tu tik sirsnīgi neiesaistīsies, būs arī mazāk teātra. Par vainas apziņu: centies nedomāt, ka Tu esi vienpersonīgi atbildīga par otru pieaugušu cilvēku. Tu taču savam bērnam neuzkrautu vainu par savu dzīvi. tas, ka viņa saucas māte, nenozīmē, ka Tev jārīkojas pēc viņas priekšrakstiem. Kad tad iestāsies Tava dzīve un rīcība pēc Taviem ieskatiem?..

p_p      tikai pārdomas:
padoms dzīvot savu dzīvi ir brīnišķīgs, bet mandomāt, mana māte un mani brāļa (māsas) bērni arī ir liela daļa no manas dzīves, no manas ģimenes (mandomāt, ģimene ir tā, kas paliek, kad viss cits brūk un jūk)
man ir grūti iedomāties, ka mana māsa spiedošas vajadzības brīdī atteiktos parūpēties par maniem bērniem (un otrādi), taisnības labad gan jāsaka, ka mūsu ģimenē nav parasts otru ļaunprātīgi izmantot

padoma nav, jo sitācija gana smaga un ne mēs pazīstam iesaistītās personas, ne mēs zinām visus apstākļus

rēķinot matemātiski, tu vari:
1. par visu nospļauties un gaidīt, kad vainas apziņa noklusīs (viss ir pārejošs)
2. būt stipra (reti pretīgs vārdu salikums, bet nezinu, kā savādāk pateikt), manīt attieksmi un ar prieku atrisināt visas radinieku problēmas
3. ... nekādu citādu risinājumu nerodu

skudrulaacis      tev ir progreseejoshais mazveertiibas komplekss, jaadomaa ka arii upura lomu esi izveeleejusies daljeeji apzinaati. galvenais jau ir tavas veelmes un meerkji, bet paliidzot tuviniekiem, tu ne tikai atdodi, bet arii sevi realizee un tas ir apsveicami

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010