Labāk zīle rokā?
Vai sakāmvārds "labāk zīle rokā, nekā mednis kokā" ir attiecināms arī uz attiecībām?Lūdzu reālu pieredzi un padomus, nevis indīgus spriedelējumus a`la `ma**a pati nezina, ko grib`. Lieta tāda, ka pēdējā laikā aizvien vairāk saprotu, ka cilvēks, ar ko dzīvoju kopā, nav man piemērots- pilnīgi pretēji principi, uzskati, vērtību sistēma, nesaprotam viens otra hobijus, un, kas nav mazsvarīgi, arī gultā mums nesaskan nemaz un seksu ar viņu uztveru kā klaušas (sākumā domāju, ka pieslīpēsimies, bet tā nav- viņš mani vnk neuzbudina, lai gan citās attiecībās es biju dažreiz pat aktīvāka par partneri). Krāpusi viņu gan neesmu, jo uzskatu, ka nav vērts čakarēt dzīvi vēl vairāk. Puisis viņš nav slikts-nedzer, nepīpē un naudu nes mājās un skatās virsū suņa acīm, tomēr dažreiz tā uzkrīt uz nerviem, ka gribas ar dakšiņu acī iedurt. (Zinu, ka smieklīgi izklausās, precīzāk nevaru pateikt).Kopā dzīvojam ap gadu, ģimenes sapazinušās utt,bail, ka, ja es viņu pametīšu, džeks vienkārši nokārsies, jo iepriekšējā dzīvesbiedrene aizgāja ar milzīgiem skandāliem un tiesām, un esmu no viņa dzirdējusi, ka otru šķiršanos viņš nepārdzīvošot.Vai ir kāds atkāpšanās ceļš, kā cilvēku pamest nesāpīgi. Vai arī es esmu pārāk liela ideāliste savos 30? Jūtu, ka pēdējā laikā esmu nīgra un vienmēr sliktā omā, un pati apzinos, ka tas ir no nepiepildītas personiskās dzīves, bet drosmes pielikt punktu nav, un dažreiz liekas, ka tas būt pārsteidzīgi, ka mīlestība jau vienmēr ar laiku pāriet, un vai es atradīšu labāku un tā tālāk. Tiešām pateiktos, ja kāds palīdzētu salikt visu pa plauktiņiem.Kamija labu attiecību pamatā - draudzīga izrunāšanās! un beidz dzīvot dzīvi - pieņemt lēmumus, viņa vietā! 2010-11-14
HaiZivs1956 Es teiktu,ka prioritarais bija,ir un bus atiecibas gulta.Ja tur nav saskanas,par parejo vari aizmirst!To gan vajadzetu saprast pirms nopietnu atiecibu uzsaksanas,griezt vienmer ir sapigi. 2010-11-14
Hotline_A
No savas puses ieteiktu nesteigties! Tagad ir grūti sievietēm, jo zin ko grib, bet satikt vēl grūtāk. Ka nesanāk vēl viens teiciens: No vilka bēgsi, lācim uzskriesi:)) Man ir bija izvēle: palikt kopā ar cilvēku, kam bija negatīvās īpašibas, vai citu meklēt. Es izvēlējos ;otro. Tagad godīgi saku: NOŽĒLOJU. Bet mācamies diemžēl tikai no savām kļūdām.
P.s. par seksu gan vajadzētu padomāt, kā padarīt to par baudas gūšanu un sagādāšanu. Nemet plinti krūmos!!! Padomā, paskaties, kādi memmesdēliņi un prinči te ganās. Feini vīrieši aizņemti! Lai Tev izdodas!
2010-11-14
Lucy
Ja nesaskan ne seks,nedz nekas parējais,tad nahren dzīvo kopā.. un varu derēt esi tante gados:)))
Drīz būs āliņgi,ja kas:)))
2010-11-14
Aizved_mani
Izklausās visai bēdīgi, bet pirms pagriez muguru, vēlreiz vēsu prātu visu apdomā...tādi vīrieši kā Tu aprakstīji apkārt daudzi neganās.
Izrunājaties, pastāsti kā jūties, kas Tev pietrūkst...da, ja viņš tai gultā neko pats neredz un nejūt, ko Tev vajag, pasaki skaidri un tiešā tekstā, ja viņš negribēs Tevi pazaudēt, pacentīsies. Runāt vajag, tāpēc jau cilvēkiem ir mutes...
Lai veicas!:))
2010-11-14
elinas
Da tā arī pasaki,ka vsjo,novītuši tomāti un čau!Kārsies šis...kā tad!Pilni koki ar tādiem sakārteņiem!Tak piedāvā aši azskriet uz veikalu pēc slidenākām ziepītēm!
Nu,ja akurāt gribās savu dzīvi čakarēt tad gan-karogs rokā,bungas ap kaklu, iepūt taurītē un ar skaļu URRĀ uz priekšu pretī gaišai nākotnei :):):)
2010-11-14
ziemelis Ja jau tik spēcīga nepatika, tad laikam pašai cits mednis ir padomā! 2010-11-14
PrivateLabel kam Tev tas? 2010-11-18
Nora_1978 Ai, ilgi tāpat nenoturēsies, man bija drusku līdzīgi, tikai kārties nesolīja, pacietības man pietika pusgadu. Palūdzu aiziet, jo tā krita uz nerviem, ka nevarēju izturēt. Arī nekrāpu- no sākuma pat domas nebija. Bet īsi pēc aiziešanas viņš man rakstīja sms, ka nespējot nedomāt par mani- vispār jau nebiju domājusi pavisam pamest viņu, bet lai domas sakārtojas, lai apjaustu kļūdas ut.t., bet viņš jau tik vaimanāja. Starpcitu, vakar satiku viņu pasākumā- teicaa ka esot ļoti laimīgs, darbā paaugstinājums, pats atradis dzīvokli, viss notiek- tūlīt randiņš. Bet patiesā problēma, ka attiecībās nebija nekādas izaugsmes, pilnveidošanās, viņš teica, ka intersesē viss, bet patiesībā tikai piekrita manam teiktajām, es biju ideju ģenerators, organizators un cik ilgi tā var?? Tagad arī es jūtos brīva savā vecmeitas dzīvē- un ir labāk:) 2010-11-18
Dexta Nevajag sevi morali varot lauka,30 gadi -tas nav nekas. 2010-11-18
Raminta
Sorryy, vienīgais sakarīgais koments šajā visā ir:
"Hotline_A (2010-11-14 09:47) personīgā pieredze
No savas puses ieteiktu nesteigties! Tagad ir grūti sievietēm, jo zin ko grib, bet satikt vēl grūtāk. Ka nesanāk vēl viens teiciens: No vilka bēgsi, lācim uzskriesi:)) Man ir bija izvēle: palikt kopā ar cilvēku, kam bija negatīvās īpašibas, vai citu meklēt. Es izvēlējos ;otro. Tagad godīgi saku: NOŽĒLOJU. Bet mācamies diemžēl tikai no savām kļūdām.
P.s. par seksu gan vajadzētu padomāt, kā padarīt to par baudas gūšanu un sagādāšanu. Nemet plinti krūmos!!! Padomā, paskaties, kādi memmesdēliņi un prinči te ganās. Feini vīrieši aizņemti! Lai Tev izdodas!"
Pēc kaujas jau visi kaut kā baigi gudrie.... bet cik daudzas ir sievietes reālitātē, kuras pārsteigušās patriekt savus patreizējos un pēc tam kož pirkstos, jo gadiem ilgi nīkst vienas, ar vai bez bērnu bara apkārušās, ka nav neviena, kas ņem.... bet kad bija, tad nevajadzēja un jādzen prom! Un turklāt ja vēl būtu 18 gadi, tad vēl varētu saprast, bet jau pāri 30 tak....
2010-11-19
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 51 (kopā 51) |
