Kā Jūs rīkotos.

evelina37      Paldies par komentāriem.
Vēlreiz saku, nekādas dusmas, naida, tik pajautāju kā jūs tādā situācijā rīkotos.
Dzīve turpinās, un aizbraukt uz tēva kapa viņa man nevarēs aizliegt.
Droši vien viņa tā rīkojās, jo mani nepazina,bet zināja,ka es esmu labos draugos ar sievieti ar kuru tēvs bija ļoti ilgus gadus nodzīvojis pirms viņas.

Kalvina      Vairs jau nekā::)))
Labi, ka zināma kapa vieta:)

helgucis      Šeit vaino tikai autori un tēva jauno sievu, bet vai pats tēvs pats nav vainīgs pie tā kā tagad sanācis? Viņam dzīvam esot vajadzēja rast iespēju ,kā iepazīstināt savu sievu ar saviem bērniem. Sieva izejot no situācijas kāda ir bijusi rīkojas pareizi, arī bērni, ja būtu vēlējušies sen būtu bijuši pazīstamies un tāda situācija nerastos.

kaut_kur      evelina37, Tev nav jāmeklē vaina sevī. Lasīju komentārus un domāju, cik viegli cilvēkam kaut ko tā vienkārši izteikt, ja pats NE AR KO šai dzīvē līdzīgu nav saskāries. Kaut kur izskanēja komentārs, ka cilvēka aiziešana izlīdzina(vajadzētu izlīdzināt) visas nesaskaņas....tad šis gadījums ir tas, kad lai kas būtu un kā būtu, bet bērniem par tēva aiziešanu BIJA jāpaziņo. Bērniem tālāk pašiem lemt, vai ierasties uz bērēm, vai nē.......man arī ļoti sāpētu, ja man nepaziņotu........tā ir atvadīšanās no cilvēka.....un viņa ir savādāka, nekā aiziet vienkārši uz kapa kopiņu. Un vēl.....vai tiešām dzīve ir tik nežēlīga, ka cilvēkus pārvērš šakāļos.....komentētāji, kas peskārās materiālajai pusei.....vai Jūs visi padomājāt, ka tas viedoklis bija JŪSU, ka JŪS izietu no tā....no materiālā un JUMS būtu svarīga manta.

evelina37      Paldies kaut?kur par labajiem vārdiem, un es ar jums esmu vienādās domās.

skvo      Patiesībā šis stāsts nemaz jau nav par bērēm un mantu, bet drīzāk man šķiet par kaut ko nepateiktu. Kaut kas neizrunāts sāp iekšēji un tieši tas neliek mieru jautajuma uzdevējai. Tev liekas, ka ja būtu bijusi berēs tad vismaz pie zārka stavot būtu bijusi šī iespēja izteikt kaut vai monologa visu to kas pa gadiem nepateikts sakrajies! Un atkal un atkal es gribu teikt, ka nemakam mēs viars komunicet sava starpā!!! Mes neprotam vai negribam savā starpā sarunaties, izrunat radušos nesaskaņas, problemas. Sāpes un aizvainojumus. ..... un tad pienak ta diena kad ir jau par vēlu ko teikt un atliek vien pedējais variants - pie zārka!
Mīļie līdzcilveki - runajiet un skaidrojieties viens ar otru dzīvi esot un nevis pedēja gaita izvadot! Tad tiks novērstas daudzas nepatīkas situacijas un parpratumi! Bet Tev ieteikums, aizdedz baznīca svecīti par mūžīgo mieru aizgājejam. Piedod viņam un vispirms pati sev visus dzīves gaitā radušos pārpratumus un nesaskaņās un "atlaid viņu" - lai iet mūža mierā cilvēks. Lai kada bijusi vioņa dzīve - ta ir nodzīvota un to vairs nekas un neviens nevar izmanīt. Aizej uz kapiem, ja Tev tas ir vajadzīgs un izrunajies tur ar Tēvu. un dzīvo tālak savu dzīvi.

evelina37      Skvo, paldies.Par mantu noteikti nav šis stāsts,tik kā neizpildīts pienākums pret tēvu, kuru neļāva izpildīt tēva sieva, ka piepildījās mammas vārdi, ka mirs viņš viens, un mēs neviens tur nebūsim.

edora      Piedod par manu sarkasmu . Jā , reizēm raugos diezgan ciniski uz pasauli ... bet , ja cilvēki vairāk domātu , tad saprastu , ka savas sačakarētās dzīves problēmas jārisina savlaicīgi , nevis stāvot pie aizgājēja zārka ... bet mums jau nevienam nav laika , skrienam , ķeram , grābjam , tā vietā , lai vienkārši papūlētos saprast - kas tad īsti man ir svarīgi ( un te es nedomāju ne par maizi dienišķo , ne par banāniem ) ...

ojaaa      ..kaa riikotos?-nekaa...viss jau ir dariits, izdariits....dziivotu vien taalaak....taa i tiem -kam 5 sievas, 10 miiljaakaas, beerni izmeetaati pa pasauli, dziives beigaas, biezhi vien uz vinjsauli jaadodas vienam....taada nu i dziive, kaadu uzbuuvee, ar taadu jaasamierinaas..bet...ja es buutu taas jaunaas sievas vietaa, ar taadiem sirds paarmetumiem gan dziivoot nevareetu-mans pienaakums buutu pazinjot par viira naavi ne tikai beerniem, bet arii citiem tuviniekiem, radiniekiem....

Ingaxx      Ja cilvēks ir miris, to neglabā mēnešiem kambarīti, kamēr bērni izdomās painteresēties, vai šis vēl dzīvs! Akmentiņš autores pašas dārziņā šoreiz.

ojaaa      ..pirmo reizi dzirdu taadu MURGU, ka beerniem(kuri nedziivo kopaa)ar vecaakiem, vai citiem tuviniekiem buutu jaazvana katru dienu un jaaintereseejas.....papuciit-TU vEEL DZIIVS???

evelina37      ojaaa, pilnīgi pareizi,nav katru dienu jāzvana.
Varēja jau arī tēvs pateikt savai sievai vai vēl dzīvs būdams pazvanīt, jo divas nedēļas atpakaļ viņš neatbildēja uz manu zvanu, un tātad bija jau slimnīcā.
Kas zina kā tur bija viss īstenībā.man viņa teica, nevarēja atrast,bet zinu, ka atrast, ja gribētu varētu.
Lai dus mierā.
Kā ir tā ir.
Pasaule tādēļ neapstājas, un dzīve dzīvajiem turpinās.

dikucis      Skaidri zinu, ka tādā situācijā pasūtītu tēva mīļākos ziedus un uz kapiem pastāvēt klusumā aizietu viena, vai kopā ar saviem bērniem! Atvadu brīdis pat iznāktu intīmāks un atliktu laika klusumā padomāt par kopā pavadīto laiku. Plēsties mantas dēļ var garīgi slims slinķis, kas pats mūžā neko nav nopelnījis.
Nauda tomēr dažu cilvēku dzīvē laupa veselo saprātu, bet tas jau ir cits stāsts.

dikucis      Ja sieva strādāja Anglijā, tad vienkārši atbrauca uztaisīt bēres, bet pati steidzās atpakaļ uz darbu, jo arī Anglijā ir bezdarbs un, ja kādam ir darbs, tad tas nedrīkst tā vienkārši braukāt apkārt uz vairākām nedēļām.
Nav gan dzirdēts, ka 60 gadīga pensionāre strādātu ārvalstīs, bet kas tik pasaulītē nenotiek, ja jau Tu saki ka strādāja, tad droši , ka strādāja arī. Ticamāka šī versija būtu, ka Tavs šķirtais vīrs nomira, bet tā sieva Tevi un Tavus bērnus neaicināja uz bērēm.