No kā rodas pirmssvētku depresija? Tas ir depresijas paveids?

tiritomba      a es šodien nodzinu savu pirmssvētku stresu (man nav depresīva noskaņojuma) - nopirku mežģīnotas adītās zeķbikses par 9 latiem, nopirku vēl biezumbiezās adītās zeķes no īstas vilnas (neteiksu, par cik!), nopirku Lāču piparkūkas (baigi, baigi labās!) un viss! es jau esmu atkal gatava to vāveres riteni turēt.

KONSUL_for_PA      KarlaB` nu... tur variantu cik cilveku un cik iespeju...:) nolemu draugiem uztaist pasakumu istaas mexicano tradicijaas - muzika, edieni, dzerieni, atmosfera... domaju, ka tada atmosfera spej atkauset jebkuru ``leduslaikmetu``:) Galvenais, jau protams ir katra paša ``lidzatvestais`` garastavoklis, bet palikt drūmam tada atmosferaa arii nav viegli;p

salte      KarlaB - sākumā domas, plāni, pēc tam prakse, darbi, rīcība!:) Kā savādāk:)

NakcPutns      Kalifornija... Decembra Vidus... Silts, Saulains Laiciņš, Zila Debess, Putniņi Čivina... Vientuļš, Izmisis Stāvs Uz Debesskrāpja Dzegas... Depresssija...:(((
Tātikaj, Pārdomas Par Tēmu...;)

Annyy      pazīstamas sajūtas... nesagādā prieku šie svētki un viss.

saulesjuura      es reiz sapratu, kur slēpjas tā sāls - ne jau svētkiem MUMS ir jāsagādā labas sajūtas, bet mums pašiem par to kaut mazliet jāparūpējas...tā svētku sajūta neatnāks un neuzkritīs uz galvas ne no kā...ir mazliet japakustās, jāparūpējas par to un tieši, jā, kā te dažas ir teikušas, iedomājot citu cilvēku prieku par kaut ko šais svētkos...bērna acu mirdzumu, kad viņš iedegtā svecītē lūkojas, vecmāmiņas saviļņojumu par to, ka svētkos esam kopā ar viņu un atvedam kaut vai viņas vismīļākās konfektes dāvanā...un vēl un vēl un vēl...prieks rodas tur, kur tas tiek dāvāts citiem un dalīts ar citiem un tad nav vietas nekādai depresijai vai nomāktībai...un tiekšanās pēc ideāliem svētkiem, tā nekur neder, tā tiešām nomoka. svētki būs katram cilvēkam savi jo viņam piestāvoši, ar ideālismu tiem nevajadzētu būt nekādam sakaram...

garaamejoshais      No taa, ka visaas malaas izlikts cik tjip visi prieciigi un laimigi un uz taa foona var likties, ka viss slikti

gerings      pret ziemassvētku depresiju paņem pamēģini kokaīnu!

Brunace100      Svētki nav arī manas mīļākās dienas:(

riks      ir arī tāds paveids.

Rozite1977      visādos svētkos var būt garlaicīgi, bet nu ne jau Z-svētkos. Apsveic savus mīļos, izcep pīrāgus, vari apmeklēt baznīcu vai bluķa vilkšanu atkarā no reliģiskās pārliecības D:), visbeidzot iemalko karstvīnu ar krustnagliņām ar pāris tuvākajiem draugiem pie TV...

Adamsone      Lasot komentārus, man sķiet, ka es neesmu vairs sena, bet gan antīka jeb ļoti sena.:( Kas gan savulaik nav darīts, lai radītu svētkus saviem tā sauktajiem mīļajiem...Baznīca... brrrrr.....
Lietas ir jāpieņem tādas, kādas tās ir - ja nav īstā vīrieša, tad nevajag nekādu, ja nav mīlošu radinieku, tad iedzērušu paziņu kompānija tos neaizstās. Ir kaut kāda ieprogrammētība uz svētku gaidīšanu, lai gan labi ir zināms, kas būs un kas nebūs. No tā arī tās pasaules skumjas. Tik vien.
Tikai viena nelaime - zināt, ka tā ir, nenozīmē tikt no tā visa vaļā....

Taiii      Ļoti patīk šie svētki, bet besi uzdzen tie daudzie satrauktie jautājumi: kā svinēsi, ko darīsi, vai dāvanas nopirki, vai egle jau ir utml. Varētu padomāt, ka laime ir vērienīgumā un tajā, ka svētkus svinēsi kādā milzīgā pasakumā. :-DD Cenšos abstrahēties un prieku gūstu sev tīkamā veidā, ko iesaku arī jums. :-))

karbonaade      Laikam varu būt laimīga, šogad man pārmaiņas pēc nav tās depresijas. vispirms - esmu pamatīgi nostrādājusies un vēl nāksies turpināt to, ko neesmu paspējusi. Otrkārt - pie manis atbrauks mani mīļie (ar kuriem pēdējā laikā attiecības ir izveidojušās patiešām sirsnīgas, un tādēļ es esmu pat ar mieru stāvēt pie plīts). Un neko negaidu - vinekārši zinu, ka būs mīļš un jauks vakars, kad pat mans lielais "nūģis" būs ar mieru skaitīt pantiņus, spēlēsim spēles un varbūt iziesim tepat pagalmā izdauzīties. Ak jā, eglīte jau gaida (dīvaini, pirmo gadu man par to nav jādomā).
Tā ka.... jo mazāk saceras, jo vairāk mēģina pats siltumu atrast, jo vairāk svētki tevi grib :)
Visiem novēlu radīt sev siltus un dauzonīgus svētkus ar patiešām sev mīļajiem cilvēkiem :)

didi1      Svētku sajūta rodas rīkojoties-tas nu reiz ir skaidrs.. piem. lavoties ar miniatūrām paštaisītām dāvaniņām pie tuvāko kaimiņu vārtiņiem- lai nepamana(kāds tomēr pamana :( !)

Natta      Domāju-ja nav bērnu vai mīļotā cilvēka,tad var justies šādos svētkos vientuļš..