Jūtas bez atbildes

mojito      Man nav iisti skaidrs,kaadu veertiibu-nu ok,tiinja gados vai agraa jauniibaa,kautkaadu veertiibu tanii var saskatiit,guut kaadu atzinju.Tachu ko vel labu taadaa one way street variantaa var dabuut..nezinu nudien.
Savukaart tas kursh uzskata,ka ir paaraak gudrs,sliepets etc,tad paratsi tie cilvekei kautkaadaa briidii nokljuudas,un chiks..:)

Tessa      nu nez,vai maksliniekiem bija jutas bez atbildes.noteikti,ka bija k-kada kokjeteshana pretii un kriitoshi nezdodzinji,skropstu plivinashana un serenadu dziedashana.
cita lieta,ka kaut kas nesanaca,vai izredzeta(-js) nebija briiva(-s).es pat ta uzreiz nevaru iedomaties,kam butu tas jutas bez atbildes,jo labi parzinu biografijas.
ja,galu gala cilveks nejutas laimiigs un novertets,centas pieverst uzmaniibu ar savu talantu,un tapec radas tik daudz izcili makslas darbi,dzeja,utt.
bet vertiiba ir dajebkurai miilai,ja tikai ta nav obdzhektam par apgrutinajumu,jo miilet-tas tak ir skaisti:))

cilveex      Nav slikc jautājums. Varam paflūdot.
Man liekas, ka šāda mīlestība nav īsti mīlestība. Drīzāk apsēstība ar personu. Bet bez konkrēta piemēra ir jāvispārina.
Tēmas pēdejais teikums ir galīg` garām, jo ar to autors piešķir saviem oponentiem pasizdomātas lietas, kā viltību un kas jau tur vēl ir minēts. No good.

mieru_tikai_mieru      mīlestībai nav nekāda sakara ar atbildi. Mīlestība nav saņemtie glāsti, kaislīgās īsziņas vai kopīgās brokastis. Tas viss, tiesa, arī netraucē, bet - ar to vien nepietiek! Mīlestība ir tas, ko es jūtu, kā es izturos, ko domāju. Būtībā - mīlestība esmu es pati. Tās ir manas sajūtas, manas emocijas, manas domas. Neatkarīgi no tā, vai vēl kāds tajā visā piedalās.
Bet, ja katru "apsēstību ar personu" sauksim par mīlestību, nu, nebūs īsti godīgi.

Vucis      Bez atbildes šīs jūtas vai apsēstība ātri "izčāxtēs".

mieru_tikai_mieru      ja izčākstēs, tātad skaidra zīme, ka - apsēstība vien ir bijusi :)

laukroze      patika m_t_m pārdomas par mīlas tēmu, līdzīgi domāju ar es.

Unigunde      Vērtības nekādas. Piekrītu cilveex, ka tā nav mīlestība, bet kaut kāds tās surogāts (pa manam mīlestībai tomēr ir nepieciešami 2). A tie mākslas darbi rodas sublimācijas rezultātā , tb. transformējot šitā uzkrāto seksuālo enerģiju radošā enerģijā. Pasargāts nav neviens, jautājiens ir par to, kā kurš ar to tiek galā. Daži vienkārši ar to kādu laiku dzīvo (jo kaut kad neatbildēta mīla nomirst dabīgā nāvē), daži aizstāj ar citu objektu, daži enerģiskākie tomēr dacīnās līdz atbildei (jo arī nē ir atbilde), citi vienkārši nobriest līdz stadijai, kad šāda "mīlestība" vienkārši vairs nav aktuāla. Kā nu kurš. Vienīgais labums - ar šitādu vienpusēju mīlu var labi notievēt (vismaz meitenes) :D

Lollipop8      Sajust mīlestību pret kādu , -tas ir super. Bet ja nav atbildes , kāda gan tur vērtība ? Tad cilvēks ir kā iztukšots , piedevām neēdis , negulējis ,viss riebjās,
un kur nu vēl kaut ko uzmākslot. Atrāk tikt vaļā no šīm sajūtām un miers.
Un visi tie gudrie ,slīpētie ,viltīgie utt. labāk lai NEKAD nesaka NEKAD. Kaut kad jau uzrausies.

skudrulaacis      miilestiiba ir debesu daavana un pati par sevi ir lielais briinums, tamdeelj, tas vai taa ir abpuseeja un laimiiga, vai otraadi - ir sekundaaraa noziime. galvenais, lai taa vispar buutu

Peeteris1956      Iesaku palasīt Platonu. Tur tas ir sīki aprakstīts.
Piem. mīlestība pret mūsu mīļoto valdību......tipiska vienpusēja mīla.

SievieteMelnaa      Nu dura vai ne dura, bet tas topikaa aprakstiitais mani skar ar Keidzhu aptuveni gadus 15, ar Depu kaadus 5, bet ar Remarku peedeejo pusgadu. Probleema taada, ka ja pirmos divus veel vareetu kaut kaa sakoljiit (nu kaut gadiijuma sexu izprasiit), tad peedeejais ir miris un pagalam. Juutu objektu jau neizveelas, notiek "klikt" un viss, tas te katram zinaams.

Helga_13      Dīvainākais ir tas, ka pārsvarā mēs iemīlamies pašu izdomātos tēlos-idealizējam iemīlēšanās objektu, piemēram, iemīloties Depā, taču, nepieļaujam , ka viņam no rītiem verētu būt nelāga elpa ..... Visgrūtāk, laikam, ir iemīlēt cilvēku tādu kāds viņš ir patiesībā- ar visiem viņa trūkumiem. Tur arī slēpjas neatbildātas iemīlēšanās burvība- tikai un vienīgi rozā brilles bez ikdienas .......

lapsu_aacis      1. nejauc vienpuseejo apjuusmoshanu arj juutaam vai to paliekaam/peecgarshas, peec romaana!

2. precizee, iz kuras no poziicijaam, tu redzi raskladu! topsikaa irj piemineeti 3.

vai arii- paarfraazee kveschenu. ibo tev turj taada kasha marasha sarakstiita, ka rieb lasiit. visa amplituuda, no pubertaates polluucija, vplotj do nozeelai, kavareejabuutbetnebija, zaarkaa guljoties. i seciigi- komentos irj jaauzraksta bezmaz traktaaC uz 500 lapaam, lai kaut minimaali pastaastiitu tev ,neziniitim, parj katru no tiem 5 raskladiem, kurjus tu iri pamaniijies ietuuciit savaa topsikaa, a komenta garums irj 2x2000 ziimes, ibio!

zita11      Vērtība- nez vai, bet iemīlēšanos jau nevar paredzēt un diemžēl, ne vienmēr tā ir abpusēja.
Dzīve būtu neinteresanta un vienmuļa, ja visu varētu iepriekš paredzēt un dzīvot pēc nospraustas programmas.

Ieklausos      Jūtām, nenoliedzami, ir vērtība, tikai tās var būt arī destruktīvas. Par kaisli - tas jau ir cits stāsts.

Juris77      Nē, nesaskatu it nekādu vērtību vienpusējai bezatbildes mīlestībai, kaislei, iekārei. Tā ir laika izniekošana. Dzīves izniekošana, ja vēlies. T.i. tā vietā, lai atrastu apbusēju kaisli, mīlestību un iekāri un izbaudītu dzīves skaistākos un labākos mirkļus, cilvēks slīgst bezjēdzīgās mocībās un nepiepildītās ilgās. Viņiem tā patīk. Principā baudas gūšana no ciešanām saucās mazohisms. Ir cilvēki, kuri nezina, ka viņi ir mazohisti un, ka viņi bez ciešanām un problēmām dzīvot nespēj, tamdēļ visu laiku tās meklē. Un protams, ka atrod.

Adamsone      Jā, protams. Mīlestībai manuprāt ir pašvērtība. Kaut arī mani tas neskars, visticamāk, ne dēļ slīpētības vai gudrības, bet visticamāk tāpēc, ka pofigistiskie romantiķi, kas varētu ko tādu izraisīt, diezin vai kur ir atrodami.