Priekš kam ir vajadzīga mīlestība? Vai sodam?
S. satiek V. un negaidot iemīlas. Jūtas viņu satriec līdz sirds dziļumiem, dvēsele ne dzied, bet bazūnē kā simfoniskais orķestris, lido ne tauriņi, bet bizo aptrakuši ziloņi... Smaržas ķīmija nostrādā un seksu gribas nu tā ka elpa aizsitas viņu ieraugot... Un viņš ir tāāāāāds... Ir gan kopējas intereses, gan hobiji, gan nodarbošanās, gan dzīvesstils, paziņu loks, un viņš ir arī bez saistībām, meklējumos tā teikt.... Arī gadi ir ok - viņai ap 40, viņam ap 50.Un tad vienā brīdi S. saprot, ka viņa vīrietim ir tukša vieta. Nulle. Jā, viņš painteresējās, parunājās, bija galants, taču tas arī viss. Un ko tagad darīt? Razļubīt, un doties pie Jančika, kas neraisa nekādas jūtas, taču ir labsirdīgs cilvēks? Vai pie Jurīša, kas jau sen vēlas piekrāpt sievu (kas zin varbūt pat apprec, jo bērni jau lieli un sieva apnikusi)?
Kāds teiks, ka mīlēt ir forši. Bet reāli neko vairāk par sabeigtiem nerviem un sagrautu pašapziņu tas nedod. Labi vēl, ja var salīdzinoši ātri razļubīt.
Da jautājums tāds - kāpēc vispār rodas šitādas jūtas, ja tām nav nekāda turpinājuma, kāda jēga? Kāpēc dzīve dod cerību, ka neesi vairs viens un tad pēkšņi atņem, iespļaujot sejā "laime ir, bet ne priekš tevis samazga". Karma vai sods?
(paldies arī tiem kas atbildēja IG)
Iva13 Nē - lidojuma sajūta bija neaprakstāma. Man arī likās- IR. Žēl, ka saprāts uzvarēja un tauriņi pazuda. Bet.... tas bija tik skaisti!
Adamsone
Ja tu uzskati, ka mīlestība ir sodam, tad tev tā laikam arī ir. Bet dzīve nesaka, ka tu esi samazga , to tu pati saki. Tu esi nevis samazga, bet cilvēks, kas nesaņēma pretmīlu. Vilšanās. Un tik vien.
Manuprāt nav jādodas ne pie Jančika, ne Jurčika, ja tu sevi cik necik cieni. Sīknauda.
kaut_kur
Atkārtošos, ka daudzas domas, vēlmes mēs paši radam galvā. Šeit arī piemērs.......Jančuks labsirdīgs, Jurčiks arī grib, bet TAS.........visatbilstošākā kandidatūra...........tad nu sākas fantāzijas, apceres un lidojums. Man vismaz šķiet, ka sievietei ap 40+,- prāts normāli strādā, lai saskatītu patiesību, nevis fantazētu un tad domātu, ka iemīlējusies un ko nu tagad darīt!? Starp citu, iesaku katram sevi paanalizēt, kurai brīdī jūs sākat saprast, ka esat iemīlējušies(runāju par nobriedušiem cilvēkiem nevis tīņiem)........kad savas izjūtas pasakat skaļi, vai domu līmenī.......tā kļūst kā programma(jūs sevi ieprogrammējat uz šo procesu)........
Kas attiecas uz KONSUL teikto, tad pilnīgi piekrītu, ka katrs cilvēks, kas ienāk mūsu dzīvē, veic noteiktu funkciju mūsu izaugsmē........tikai pašam tas jāanalizē un jāsaprot.
Humikuti Man patīk Tessas doma, nesajaukt taureņus ar spalīšiem. Radās jautājums Mališevam sakarā ar pirmās nakts tiesībām. Ja sievietēm, kas cīnās par līdztiesību, ienāktu prātā doma ieviest pirmās nakts tiesības viņu vadītajā firmā, vai tas uzlabotu viņas karmu? :))))))
nakc Jā, tie taureņi ir gatavā sodība :)
taurene
taureņi-ienāk Tavā dzīvē uz vienu dienu un aizlido :D
spalīši-ar tiem dzīvo 20 gadus dažreiz
tiešām-piekrītu daudziem expertiem-nejaukt!
edora Cik noprotams no Tava stāsta , tad S ir viegli tikusi cauri - viņš painteresējās, parunājās, bija galants, taču tas arī viss ... nav ne tukšu solijumu , ne bērnu , kas jaaudzina ... Izbaudi sajūtas , mīlestība vienmēr ir dāvana , arī tad , ja bez atbildes ... vai tev nešķiet , ka esi vismaz 100 reizes labāka, tīrāka , skaistāka - tāda iemīlējusies ? ... samazgas būs tad , ja aiziesi pie Jurīša vai Jānīša ...
Decijs sieviete melnaa mos pacel temu par sarkanajiem Kmeriem un polu potu un arii temaa par milestibu DDD
Karinka
jā, mīla bez piepildījuma ir kā sods un tie taureņi vēderā ir neciešami!
kaut_kur, izskatās, ka tev nav dzīvē gadījies neglābjami iemīlēties :(
av2 Lai nekad nekluutu truls, un vienaldziigs...Jo mums tak patiik buut taa sodiitiem....
skvo Laime ir dotam katram no mums tikai mēs pārāk bieži to neredzam vai nevēlamies saskatīt. Mēs viņu meklējam kaut kamā kur tās nemaz nav. Tas ko Tu sakumā apraksti ir fantastiskas sajūtas, vien Tu viņas nepārtransformēji radošajā, bet iznīcinošajā. Mans viedoklis - vajag izmantot šos likteņa piespēletos spārnus lai paveiktu ko jaunu sava dzīvē. Nu un protams pievienojos tam ka Īstā Mīlestība ir beznosacījumu. Tu vienkarši mīli to cilvēku un vēli viņam visu to vis labāko, lai ar ko un kur viņš arī nebūtu. Pie šādas mīlestības vienīgais ko vēlamies ir lai šis otrs cilvēks būtu Laimīgs un nav svarīgi ar kuru personāžu viņš ir kopā. Vispar jau pa lielam ir tik daudz lietu par kuram priecāties un būt mazliet lamīgam, vajag vien Dvēseles Acis atvert lai tās visas sakatītu. Bet pie Jāniša vai Jurīša skriet gan neiesaku - viņi abi pie S dvēseles stāvokļa nu galīgi nav vainīgi. Tā var radīt vien vēl vairak neveiksmes un neizdošanās.
Lucy 50.g tur nevar būt nekāda mīlestība,tie ir tikai mirkļi:))
laukroze nu ja tā ir Lucy, tad jau gandrīz par mirstamām čībām jādomā..:(
SievieteMelnaa Konsul..mani intereseeja Tava speeja pamatot sho ezoteeriskaa tipa teoriju, kuru Tu nociteeji "Esmu pārliecināta, ka cilvēki musu dzīvē neienāk ``tā pat`` - pat lielākie ienaidnieki un nelabvēļi". Novedu liidz absurdam - taa ir taada metode, nekas vairaak. Pamatojumu Tavaa textaa neredzu, tikai aizvainojumu. Kapeec sniegt cilveekam/topika autoram liekas ceriibas, staastot, ka visam ir jeega un taadeejaadi biidot vinju izdariit arvien jaunas muljkjiibas. Vai taa ir taada savdabiiga miilestiiba pret citiem?
Adamsone SM - pievienojos tavam jautājumam par ezoterisko teoriju - "katrs, ko satiekam ienāk dzīvē ar Kādu Nodomu". Pēc tā, cik daudz šis viedoklis tiek atkārtots, neviļus nāk prātā domā, ka tā ir kāda māņticības formula, kuru atkārto tie, kas ir dzīves varā un lemt nespējīgi. (Konsul tā noteikti nav - bet kāpēc viņa to saka?) Cilvēki, ko satiekam, ir mūsu dzīves pieredzes daļa un tas, vai viņi kā ietekmē vai neietekmē, ir daudzu faktoru mijiedarbības rezultāts. Tiešam, piekrītu tev, ir cilvēki, kas nāk tāpēc, lai iznīcinātu (visādā ziņā) un viņi ir absolūtais ļaunums un iemācīt neko nevar.
Jessie
Un kapec Tu eed, kad Tev ir izsalkums?! Tapat tacu skaidrs, ka pec kada laika atkal est gribesies! Nu tad mirii nost - lai tas mocibas ar izsalkumu un taa apmierinashanu, un to abu nebeidzamo mijiedarbibu reiz beigtos!
Ko var spriedelet par to, ko mes nekadi nespejam ietekmet?! Tu nevari ar praatu kaadu iemilet! Un ar pratu kadu vnk parstat milet.
Juris77 Priekš kam ir vajadzīga zeme? Priekš kam ir vajadzīgs pasaule? Da fig viņu zina. Tā vienkārši ir un tajā ir savi likumi pēc kā viss darbojas. Tāpat ar mīlestību. Tā vienkārši ir un tā darbojas ( sākas, turpinās, beidzas) pēc saviem likumiem. Paskaties uz to visu no augšas. Kas tu esi? Un kamdēļ eksistē? Tu, tāpat kā jebkurš cits, mēs visi esam skrūvīte, sīks mehānisms grandiozajā evolūcijas procesā. Tu esi sev saimnieks/ce? Da nē, virs tevis ir citi saimnieki - tie ir tavi instinkti jeb tavas būtības pamatprogrammas, kas tev liek ēst olbaltumvielas un ogļhidrātus, izmest sadalīšanās produktus, vairoties un nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm. Tie ir instinkti, kas tev liek just un mīlēt un tu kalpo tiem. Tas nav sods. Tā vienkārši ir tava ķermeņa īpašība, kas iedarbojas pie noteiktām sakritībām. Tas ir tāpat kā ar uguni. Tā vienkārši ir šīs pasaules parādība, dabas likums. Un, ja ar to nepareizi apieties, tad var apdedzināties. Mīlestība ir sarežģītāka par uguni. Bet tā ir dabas likums un, ja nezina kā ar to var apieties un nemācās no pieredzes, tad var apdedzināties. Tas arī viss. Tas nav nekāds sods. Tā ir mūsu ķermeņa darbības izpausme.
alexandrija
mesidž VARĒTU (pieļāvuma, ne apgalvojuma forma) būt- "lūk, šāda tipa cilvēks ir tev tīkams...(jebkuram ir svarīgi zināt, ko viņš grib), bet ne katram šādam cilvēkam vari būt tīkama Tu "
Talāk jau pašas izvēle, ko mainīt- attieksmi pret šādu tīkamu tipu (varbūt nemaz nav tik tīkams, ja rada pārdzivojumu), vai sevi, lai kļūtu tīkamajam tipat tikpat tīkama .
shelly Sākot no dzimšanas, beidzot ar miršanu, mēs esam vieni. Ne tā, ka vieni telpā, bet vieni savā būtībā. Pašpietiekamiem ir jātiecas būt. Mīlēt IR skaisti. Bet mīlestība ir tikai daļa no cilvēcīgā. Un piedzīvot mums lemts ir visu. Izdzīvosim tad to, kas ir dots. Jeb ko.
enderlin Nu ja tu viņu būtu dabūjusi, droši vien tagad teiktu, ka nekas labāks par mīlestību neeksistē, mīlēšana ir pati foršākā lieta uz pasaules, tam visam ir dziļa jēga utt. Tā ka diez vai būtu prātīgi vainot vai noniecināt pašu iemīlēšanās sajūtu tikai tāpēc, ka iznākums nav bijis vēlamais
kamergrauzis Atbilde uz jautājumu - nevis sodam , bet paša attīstībai. nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 44) | nākamās >> |
