Mainīt dzīvi?

Tolteks      Jaa ir...esmu izmainiijis....

JurisK      Mainiit kaut ko ir sameeraa gruuti, darbu vajagot mainiit reizi, kaa jau te teica, apm. 7 gados. Ar darba mainju daudz kas arii dziivee izmainiisies. Mainiit pilniigi visu nav iespeejams praktiski! Nav jeega skriet uz otru pasaules malu, jo liidzi naak tavas pashas dziive, gjeograafija to nemaina!:)

_Parama      ja ļoti gribās ko mainīt, tad dari tā. Visiem pirms tam ir bailes. Kā redzi, Oho pasažieriem, visiem (dažiem) ir tikai pozitīva pieredze ......bet, kur ir tie, kam viss tādēļ sagājis šķērsām?

mymra      Kad izmisums jau pa aciim kaapj aaraa un tu juuti ,ka velk tevi bezdibenii, tad vajag vienu, nelielu speerienu pa pakaljpusi, lai saprastu, ka dziljaak grimt vairs negribi.

Revija      Nekad nemācies no citu kļūdām, tas Tev liegs izbaudīt savējās :))))

kedessuns      Nepartraukti mainu kko sava dzive.Nepatik smirdet uz vienas vietas parak ilgi.

lasminaxxl      Es pirms 5 gadiem izmainiju savu dzivi par 180 gradiem ... pat gimenei bija gruti to sakuma pienemt , bet pati jutos un vel tagad jutos , pilnigi ka cits cilveks ... bailes no nezinama ir vienmer , bet tas atmaksajas ....

Adamsone      Nu jūtinies vien.
No šejienes veiksminiekiem neviens tev nestāstīs galveno - kāds viņiem konkrēti bija background tajā brīdī, kad viņi nolēma ko mainīt. Tas nosaka gandrīz visu.
Man, atklāti sakot, riebjas blondīņu tirliņošanās - "ak, es tā gribu, bet, ziniet, man kaut kā tā nesanāk...." Nu tad nevajag, nav ko čuras galvā kulstīt....

edora      Ja ir tā sajūta , tad protams k-kas jādara - nezaudējot veselo saprātu ... citreiz nevajag nemaz kardinālas pārmaiņas , pietiek aiziet uz kādiem kursiem , satikties ar kādu sen neredzētu cilvēku ... pasaule ir plaša un atvērta , spēj tik saskatīt un paņemt to , kas tev nepieciešams ..

ezitsmiglaa      Ilgi briedu,līdz saņēmos kko mainīt radikāli savā dzīvē..kamēr sapratu,pieņēmu,"pielēca"-kāda jēga kko gribēt un neko nedarīt,lai tā būtu!!!Un tas būtībā notika vienā mirklī,pēc viena notikuma,vārda,manas domas,tātad tas bija pēdējais piliens manā traukā...Aizgāju no vīra,atstāju savu māju,dārzu,rozes,savācu kā kaķene savus bērnus un dzīvojam citur-bet esmu brīva,drošībā,mierā...vai laimīga?es mācos tāda būt neatkarīgi no otra cilvēka...Mācos...un man tas patīk...un meklēju otru cilvēku,kurš ir mans,tuvs manai dvēselei šai brīdī..
Arī darbu mainīju-aizgāju no garantēta valsts darba(dažus gadus atpakaļ gan..),jo riebās iet uz darbu,kurš bija apaudzis ar papīriem tik ļoti,ka pazudusi tā būtība...Tagad galva brīva ,nododos darba esencei..:)
Nenožēloju neko..Vb vienīgi žēl,ka tik ilgi briedu...:(
Acīmredzot,Tu neesi sagaidījusi pēdējo pilienu vēl ..

voshelis      ...labāk neizaicini likteni,ka "neiebrauc auzās"...! :)