Dzīves baudas pieskāriens...

hefny      Man patīk saule,mēness,vējš,lietus,sniegs,migla.Man patīk dzīvot.Un tā bieži-Dzīve pārsvarā ir bauda!arī skumjas un sāpes -manējās.Un dabas Dāvana ir Bauda,tāpat kā pati Dzīve!

cilveex      Nesaprotu, kā un ko var tēlot? Kādā veidā tiek tēlots? Iedur sev pirkstā un ilūzijas par neīstumu izgaisīs.
Man nav tālejošu sapņu, mega plānu vai tamlīdzīgu mūsdienu blēņu, toties vienkāršas ikdienas lietas tiek novērtētas - siltums mājā, kad ārā sniegots vējš gaudo, vakariņas, kad esi pa dienu izbadejies, sieviete naktī.
"kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu" un arī vilšanās netrūkst.
Šobrīd lielākais prieks ir no mazas beibas.
Esmu diezgan "(p)iezemēts" cilveks.

_cloudberry      kad veel biju preceejusies, es, iespeejams, nedziivoju savu dziivi, skumji, bet fakts- vairaak teeloju, kaa ritenis rumbaa mehaaniski griezos un nespeeju vairs izjust prieku. bet tas jau sen.
jaatziist- es vispaar juutos kaa laimes kreklinjaa dzimusi un, ja vien neesmu totaali paargurusi, tad protu izbaudiit un priecaaties par dziivi taapat vien. iipashaa bauda- nu taa man vasaraa - saules, juuras, veeja un smilshu smarzha, ar riteni gar juuru.. o, ja vien buutu nopeerkams taads parfiims!

KONSUL      Vai tad baudu tēlo?
Prieku vēl mēdz pietēlot - tik tam tādu īstu jēgu neredzu, jo apmānīt var visus, ja smuki māk mānīties, bet sevi - nu...var jau arī sevi censties mānīt, bet rezultāts nebūs labs... .

Kāpēc TIK pozitīva un laba tēma/jautājums tik skumjā kontekstā?

/man vairāk sanāca pretjautājumu:)/

Just_      Aha, tās ir tādas mirklīgas sajūtas, laime, miers un piepildījums, kas rodas pēkšņi un ne no kā. Citas realitātes pieskāriens. Man, piemēram, tādas reizēm rodas, krēslainā pavasara vakarā, kad kokiem lapas ir tik tikko uzplaukušas, ir pamatīgs dzestrums, kaut kur tinkšķina kāds putns, un es eju uz mājām. Negribu rakāties, kas tam pamatā, bet tā ir mana "aizstāvja burvestība", ja saproti, ko es gribu teikt.

Bachata      dejojot.

jo30      Vai tiešām dzīvot dzīvi nozīmē kaut ko tēlot?

Ja ne savādāk, aizej pie dabas un izjūti to, tas ir kolosāli.... un daudzi jau par to raksta... paskaties pa logu, ieraugi saulainu dienu un tas ir kolosāli, un ja vēl blakus otrs... vajag tik maz...

kolina      Vispār jau es nekad neko netēloju.
Tomēr vispilnasinīgāk izbaudīt dzīvi izdodas tad, kad esmu uz tāda kā garīgā jeb Mīlestības viļņa. Kad, jau tikko pamodusies, jūtu tās īpašās dvēseles vibrācijas. It kā mana dvēsele būtu pieslēgusies pie milzīga enerģijas avota. Tad mīlu visu un visus un, protams, jaukas emocijas no cilvēkiem saņemu arī pretī.

skudrulaacis      vislaik apmeeram taa juutos

spriganaa      Lielākā daļa mēs dzīvojam kaut kādos rāmjos - sabiedrības, ētikas, morāles, arī pašos savos,pat paši to nemaz nejūtot. Tāpēc vairāk vai mazāk visi reizēm arī tēlojam, un nesakiet, ka tā nav. Dzīves baudas pieskārienu var dot jebkas - lietus lāse uz vaiga, garāmgājēja smaids vai mīļa cilvēka pieskāriens. Jā, un tad dažreiz ir tā sajūta, kā tīru skābekli ieelpojot ( es gan nezinu, kāda ir sajūta elpojot tīru skābekli, bet to vibrējošo, smalko un diemžēl ātri gaistošo dzīves baudas sajūtu pazīstu :) ) Viss notiek tagad, te un pa īstam.

SievieteMelnaa      Dziivoju pa iistam, nevis eksisteeju - varbuut shaadi formuleejam? Telo laikam pusaudzha vecumaa, kam personiiba nav vel noformeejusies liidz galam un, kad ir sajuuta, ka tevii paraleli ir vairaakas identitaates. Mees te nobriedushi cilveeki netelojam.

selnija_      Nē, netēloju. Parasti saku, ko domāju, vai arī noklusēju. Biežāk sanāk konflikti tikai tāpēc, ka nemāku un nevēlos tēlot, pielīst un visādi iztapt.

Adamsone      Dzīvoju pa īstam un pa īstam arī tēloju, ja vajag.
Bet spontānā dzīves pilnasinības izjūta ir kā roze uz tortes, kas nekur neizpaliek, ja vien ir pati torte.:)

zita11      Pati dzīve jau ir bauda, kā iespējams to notēlot? Pa īstam ir gan labais kas ar mums notiek, gan arī tas neparedzētais un nevēlamais. Jā, viss ko daru, izdzīvoju ir manis pašas izlolots un dod man gandarījumu, prieku. Mīlu dzīvi, iespējas ko tā dod.

0000      Neuzskatiet par rupjību, bet.....sēžot uz poda tad, kad jau sen vajadzēja un pods ilgi nebija pieejams/atrodams.

unita      Tas ir svarīgi, bet ne par tēmu...

voshelis      nu šai dzīvē šaubos vai vairs ko tādu izjutīšu? :)

evelina37      Visu laiku dzīvoju pa īstam.
Bet visjaukākā sajūta priecāties par skaisto dabā, un ja iznāk kāda jauka bilde, tad dubultprieks.

av2      teelo aktieri, mees dziivojam kaa sanak.Kas dod prieku? Nosleepums ;)

saullla      hmm..senāk jā dzīvoju pēc vecāku ierādītiem principiem,pēc sabiedrības,klasesbiedru,draugu un citu piemēriem....
Kad sapratu,ka man jādzīvo pašai sava džive nedomājot ko par to domās un teiks citi,un saprotot ka tieši ši dzīve ir jānodzīvo kvalitativi,nevis jāgaida uz sazin ko,tad arī sapratu,ka beidzot esmu es,es pati,un tas arī ir devis šo īstuma,prieka,piepildījuma sajūtu,ka es esmu patiesa sev citiem,īsta.

Humikuti Tie, kas tēlo, paši savu lomu no malas neredz. Maz ir tādu, kas dzīvo pa īstam. Drīzāk visu laiku pieskaņo sevi tēlam, kam vēlas līdzināties. Oho ir laba... nākamās atbildes