Vai kāds var padalīties ar savu "veiksmes stāstu"?
Jau labu laiku jūtos diezgan bezcerīgi- kā iestrēgusi vienā punktā, bez laba darba,algas, ar kuru pietiktu visam mēnesim, nepārrēķinot katru latu, partnera, atbalstošas ģimenes utt. Kādreiz zāle bija zaļāka, ehhh... Negribu žēloties, tikai iedomājos, varbūt kādam ir bijis tāpat- sajūta, ka viss kļūst tikai sliktāk, bet beigās viss nokārtojas? Vēlētos palasīt kaut ko uzmundrinošu no citu pieredzes. Paldies!kaut_kur Galvenais, priecaaties par to, kas ir! Ielikt sevi kaadu neglaabjami slimu, invaliidu vietaa un saprast, ka tu esi un tu dziivo(var pienjemt, ka eksistee, bet esi).....viss ir paarejoshs........un lai to posmu sakaartotu un noliktu uz pozitiivas nots, pasham jaasmaida un negaacijas jaalaizh gar ausiim un aciim:)
vilks28 Kaut_kas,man ir prieks,ka Just_dabuja darbu,tas ir labi,bet nejauc rekomendācijas un blatu.Protams sakari un noderīgi cilvēki,tas ir labi,bet vai tā ir normāli un pareizi?Es negribēju nevienu aizvainot,bet kaut kas šinī valstī nav normāli...Jā ārzemēs patīk rekomendācijas,bet tas nav blats,šis jēdziens mums velkas līdzi no padomju laikiem,tad ja nebija blata,tu dzīvot normāli nevarēji,nu tas tā.
_cloudberry izlasiiju shodien komentus un sapratu - forhs latvietim daba - ja citam ir sliktaak, tad manas probleemas mistiski "pazuud". nja.. shitass gan ir konstruktiivs piegaajiens.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 43 (kopā 43) |
