Attiecībās svarīgākais.
Atkal par veco, labo tēmu - krāpšanu. :)Palasot daiļā dzimuma viedokļus, nākas secināt, ka lielākais vīrieša noziegums ir dzimumattiecības ar citu sievieti. Piedot var visu, bet tikai ne to.
Tas arī bieži novērots - dāmas pacieš vīra regulāru dzeršanu, visa ģimenes budžeta nospēlēšanu automātos, pat biežu vardarbību. Bet - nekādā gadījumā tā saucamo "krāpšanu".
Vai tiešām tam ir jāpiešķir tik milzīga nozīme? Vai kaut kas nodilst, kaut kas tiek zaudēts?
Vai tiešām sieviešu galviņām tik neiespējami ir saprast, ka mīlēt un cienīt var arī, esot fiziskās attiecībās ar citu ?
Vai pašu sieviešu koķetēšana ar citiem, ārpus mājas staigāšana mini svārkos un ar lielu dekoltē - tā nav krāpšana? Tiešām tikai fizisks kontakts otram tik ļoti "dvēseli sāpina"?
Iepriekšējā diskusijā par krāpšanu Cineman ļoti pareizi pateica !
p.s. Autors sekls, dumjš, aprobežots un visādi citādi slikts. (tas, lai babuļiem nav jānopūlas ar lamāšanu)
Kaut_kas
Maļam vienu un to pašu. Tak ne jau par seksošanu ir tā lielā jezga...
Protams, nevienam nekas nenodilst. Tas, no kā cilvēki baidās ir zaudēt stabilitāti/drošību. Tad, kad tu aizej paseksot ar citu, tu netieši norādi, ka tas otrs cilvēks, ar kuru esi kopā nemaz tev tik svarīgs nav. Tam otram rodas sajūta, ka brīdī, kad viņam vajadzēs palīdzību/atbalstu, tad uz tevi viņš var necerēt. Tā tas tiek parasti iztulkots. Tautā to sauc par nodevību. Un nodevējus NEVIENS nemīl.
Ir dažādi veidi, kā no šī izbēgt. Ja tev tiešām ir grūti iztikt bez papildus seksa devas, ja tiešām vajag iemīlēšanās sajūtas, tad ir varianti kā to dabūt gatavu, BET! rēķinies, ka tas otrs cilvēks gribēs, lai tu viņam pierādi kā citādi, ka viņš var paļauties uz tevi. Kāpēc to viņam vajag? Kāpēc mums vajag kādu, uz kuru varam paļauties? Drošības sajūtai. Sajūtai, ka neesi viens tad, kad ir čābīgi. Sajūtai, ka, ja ir galīgie sūdi, tad ir vismaz 1 cilvēks, kurš ir vistuvāk tev un kurš palīdzēs, lai ko tas viņam maksātu. Ja nevarēsi pierādīt (vai, ja to negribēsi), tad tevis šī cilvēka dzīvē vairs īsti nebūs.
Bērnībā mums ir vecāki, uz kuriem paļaujamies. Čābīgi ir, ja jau tad mūs piečakarē un sabojā mūsu spēju uzticēties. Vēlāk mēs katrs meklējam kādu, kuram uzticēties - pielaist sev tuvāk. Visbiežāk šis vistuvākais ir tieši cilvēks, ar kuru esi kopā visbiežāk. Sieva, vīrs. Bieži tas ir draugs, kura dzimumam nav vispār nekādas nozīmes.
Vai varam iztikt bez šāda tuvā cilvēka? Protams. Tikai ļoti retam tas patiešām ir pieņemami. To patiesi vientuļnieku ir maz.
Gribi laist pa kreisi, gribi krāpt? Uz priekšu! Tik neprasi tad no tā otra, ar ko esi kopā kā draugs (dzīves/laulātais/utml), lai viņš ir klāt, kad tev būs grūti un kad tev vajadzēs viņu. Gribi, lai viņš tev tomēr ir pieejams tādā brīdī? Pierādi, ka esi tā vērts.
nieksss :))). . . es par komentāriem :))
Humikuti Sajūta, ka fiziskais sekss ir krāpšana, piemīt cilvēkiem, kas iestrēguši kaut kādā savas evolūcijas starpstadijā(sauksm to par cilvēcīgo); dzīvnieciskajā līmenī tas vispār ir tikai fizioloģija, dievišķajā līmenī tā ir tāda saplūsme un brīvība, kur šāds jautājums vispār nepaceļas. Pa vidu ir (cilvēciskais)ceļš...Ja viens no partneriem ir dzīvnieciskajā prāta līmenī, otrs cilvēciskajā apziņā- cieš tas, kas ir cilvēks. Dzīvniekam nav problēmu. Ja viens no partneriem ir dievišķajā apziņā, atkal cieš cilvēks, jo viņš nesaprot otra dievišķības un brīvības izpausmes... Pie tam, garīgiem cilvēkiem vajadzība pēc fiziskā seksa ir kardināli savādāka nekā dzīvnieciskā prāta stāvoklī atrodošajiem. Tantriskajam seksam vispār nepastāv ne robežas, ne ierobežojumi, kur nu vēl šāds jautājums, krāpšana ne krāpšana. Abpusēja brīva izvēle!
Elektrods
Skaisti runāts, Humikuti ! :)
Rigondai vienīgajai pietika dūšas pateikt visu sieviešu patiesās domas.
_Krasula_
>Elektrods< Rigonda noteikti nepateica visu sieviešu patiesās domas. Man nevajadzētu ne to veci, ne viņa naudu, ja nevarētu viņam uzticēties.
>Kaut_kas< Saturīgs komentārs. Bet tā tomēr nav tikai drošības un stabilitātes sajūta, ko sieviete baidās zaudēt. Vēl ir aizvainota pašcieņa, emocionāls trieciens, ka viņa nav gana laba, iekārojama utt.
>Humikuti< Interesants komentārs. Secinājums- jāmeklē sava līmeņa cilvēks.
Dzhokonda Paskatīšos kādu ģīmi tu rādīsi, ja Tava sieviete( vai sieva) uzcītīgi fiziski kontaktēsies ar citiem džekiem. Vai Tev būs vienalga?
voshod ko mocies bļin tevi kāds spieda precēties ?
kiwibbc9 Sieviete,kasmiil,speej piedot vairaak,ka virietis greeekot!
klava4 PISS vinu un vinas ZIRGS..Un vinus visus.....uzvelsim vainu ZIRGAM..
ccabulits Kaut_kas (2011-03-01 11:48) viedoklis....piekrītu , tā nu tas ir!!!!!
Teejas_malkotaja
Ja kādam sekss ir tikai fizioloģisks process (tāpat kā paēst, aiziet uz poda), tad, protams, nav ko par to uztraukties. Bet ir cilvēki, kuriem fiziskā tuvība ir ļoti intīma lieta. Un, ja tiek pārkāpta šī intimitāte, tad arī rodas sajūta, ka otram vairs nevari uzticēties. Un, ja nevari uzticēties, kāda mīlestība, kāda cieņa utt.
Manuprāt, galvenais, lai pārī abiem ir vienādi uzskati par to, cik svarīga vai nesvarīga ir šī fiziskā tuvība, jo tad jau atkritīs otra sāpināšana.
ViskolosalakaSieva
nu nevar mīlēt un cienīt, guļot ar citu.
nu var, jā, var.
ja nav nekā ar to, pirmo. Tad izmisumā var gulēt ar citiem/citu....
Bet ja ir, un ja vēl mīli un cieni- NĒ! Mīlošs vīrietis nekad to nedarīs. Nekad! Nu vienkārši- tas nebūtu tādam normāli. Tāpat kā mīloša sieviete.
Nu priekš kam man sveši.....veči. Un otrādi. Ja ir savs!
ViskolosalakaSieva
Nu jā un piekrītu Selnijai- priekš kam vispār ar kādu un jebkad saiet kopā, ja tas nav vienīgais un uz mūžiem?! Nu labi, pēc gadiem, vabūt, ja esat apprecējušies 18-20 gadu vecumā, var kaut kas mainoties, bet tā, apzinīgā vecumā...
Priekš kam būt kopā ar kādu, ja tev nemaz to kādu nevajag! Un gribās iet ar citiem- nu tad šķiries un ej!!!!
ralfa No kolosāli seksuālas sievietes neviens vīrietis pa kreisi nelaidīs(jo nebūs spēka) un arī otrādi.No pieredzes...
| << iepriekšējās | Atbildes 81 līdz 94 (kopā 94) |
