Par atraitnēm punkts Nr.3

blaumane      nevaru saprast, kapēc ar tādām kapā dzinējām, maitām un izmantotājām ir jādzīvo kopā, kurš lika- mamma? ir ērti ar tādu veceni ar pautiem dzīvot kopā, jo viņa visu sakārtos, izdarīs, sabīdīs, nopelnīs par visiem un klusiņām pie sevis bubināt- riebekle tāda un dzert, opredeļites maļčik, un sāc dzīvot pats savu dzīvi, sāc pelnīt un nemeklē nākamos brunčus, kuros paslēpties

byebye_      vispār-ķerties pie tādas tēmas zināmā mērā ir zaimojoši, bet diez vai tāds idiots kā Tu vispār zin, ko tas nozīmē....skumji.

k_dze      Katrs no mums dzīvē pieliek kaut kādus spēkus , lai mūsu tuvajiem būtu vai nebūtu labi, vēl dzīviem esot....
Bet nāve nešķiro, kam no tā kāds labums vai sliktums un vai viņš/a bija labs vai slikts cilvēks...
runājot par atraitnēm. Juris77 - neesi saticis īsto...

Acaalija      Un tagad daudz puiši līdz 30 gadiem ir piecas minūtes no kapa,vai arī mirst ar čulas plistošiem kuņgiem...

violinn      Šitas jau neizskatās pēc vērojuma, bet gan pēc riktīgas interpretācijas.
Tas, ko es tur izlasīju ir, ka tiek aizstāvēts vīrietis, kurš nemīl teātrus, neiet mācīties, mīl iedzert, strādā darbos, lai kaut ko nopelnitu. Viss. Arī to, ka izvēlējās dzeršanas ceļu. Pieauguša cilvēka rīcībai ir jāmeklē vainīgais?

zita11      Visi tavi punkti ir garām un mani personīgi aizvainoja. Nevēlu ļaunu, bet neesi jau savu dzīvi nodzīvojis un nezini kas sagaida, priekšā stāv.
Diemžēl tā notiek, saslimst un aiziet jauni spēka pilni cilvēki pēkšņi un ātri. Slimības, avārijas un viss, neviens no tā nav pasargāts.
Protams pagātni izdzēst nav iespējams, bet par to salīdzināšanu nepiekrītu. Katrs ir personība un meklējam to , ar kuru ir kopējas intereses uzskati par dzīvi, prasības varbūt ir individuālas un stingrākas kā jaunībā iemīloties, kurš katrs nederēs.
Par tiem kapiem, man nav kapu kur iet, kremēts un pelni izkaisīti un šolaik tā dara daudzi, tā ka nemāku spriest.
Trešais punkts ir absurds, pēc Tavām domām sanāk, ka vīrietis bijis bez smadzenēm, kopdzīvē ir kopējas rūpes, pienākumi un prieki un tas viss tiek izbaudīts kopā.

Adamsone      Es arī savu vīru iedzinu kapā, ja tā paskatās uz to lietu. Tiesa, viņš nomira divus gadus pēc šķiršanās. Un storijs "pirms" ir ievērojami šerpāks un pilnīgi citādāks kā tevis stāstītais. Un tad??? Savulaik, kad gāju uz randiņiem, tad fragmenti no šīs manas biogrāfijas daļas labi noderēja, ja vīrietis nepatika. Darbojās bezotkazno.:D
Bet tas viss ir pupu mizas. Arī tas tavs teksts ir pupu mizas... Svarīgāk ir tas, ka ļoti daudzas slābas glaviņas tā arī domā - ja reiz ir noticis kaut kas slikts, tad cilvēks arī ir slikts, ar labiem nekas tāds nenotiek. Saprotu, ka muļķu ir vairāk, kā varētu domāt, faktiski viņu ir pārsteidzoši daudz....Muļķu ir katastrofāli daudz.

vakardiena      Vīrietis kurš jau no vārda vien atraitne nobīstas ir nevis vīrietis, bet ņuņņa. Tas ir viņa iekšējais komplekss, ka viņš nevarēs būt labāks par nelaiķi - vīru. Sievietei jau vajag attiecības ār dzīvu cilvēku, nevis reanimēt bijušo laulību. Tas, ka vīrietis grib fiksi tikt siltās istabas čībiņās un ērtā mājas dzīvē, tā ir tā problēma, kādēļ viņam "spiež" nelaiķis. Ja attiecības tiek veidotas uz savstarpējas cieņas un sapratnes pamata, neskrienot laikam pa priekšu, tad nav nekādas starpības vai cilvēks ir šķirtenis/-e, atraitnis/-e vai vientuļnieks.
Autora teksts ir pilns ar pieņēmumiem, kuri ir veidoti no stereotipiem. Ja vēlēsies to empīriski pārbaudīt, droši vien, ka arī uzrausies uz atsevišķiem eksaltētiem subjektiem, jo - tāds tādu atrod.

Njegadjaijka      viedoklis nepatīk tiem, kuri ļoti saistīti ar līdzīgām situācijām jeb, kuri atpazīst sevi.
Katram savs.

kacuks      Adara! Raksts nav par Tavu pieredzi....ir baigā šķirba starp Tavu dzīvi un rakstīto. Ir arī tādi varianti. :D

kacuks      Liekas, ka daudziem nav svarīga tā būšana , kā aiziet cilvēks no šīs pasaules. Daudziem tomēr ir tas svarīgi -KĀ! Un ir tomēr. Reizēm ir vērts padomāt.

Juris77      Un tomēr paliek viens mazs jautājums. Piemēram, vīrietis, normāls, atbildīgs, strādīgs, izpalīdzīgs un visādi citādi labs cilvēks, nekad nav bijušas tieksmes uz alkoholismu, dzīvo attīstās. Bet pēc tam apprecās, paiet daži gadi un viņam "pēkšņi" parādās alkoholisma problēma. Jautājums - a kas izraisīja šo problēmu? Pats? Iedzimtība? Tad, kamdēļ šis līdz tikšanai pie sievas nedzēra? Vai aŗī tur kāda sievietes vaina tomēr būs? Varbūt kaut kas nav īsti labi tajās attiecībās? Un ko? Viņš viens vainīgs?! Neticu!!!

Adamsone      Juri77 - ja pa nopietnam, tad pāris šādi gadīumi man ir zināmi un ir zināms arī konteksts. Bet ko tas tev dos, aprunājies labāk ar konsul, ja viņa ir ar mieru tev prātā skaidrību ieviest, nekā sarežģīta tur nav.

Kaut_kas      Juris77 (2011-03-16 22:38) jautājuma autora komentārs

Abi vainīgi. Sieva, jo nemāk novērtēt. Vīrs, jo nevar to visu izbeigt.