atvainošanās...
Ja ir nonācis tik tālu,ka esi iesaitījies strīdā,lai arī cik triviāls un nenozīmīgs tas būtu,tu jau esi pieļāvis dažas pamatīgas kļūdas... tev ir jāatvainojas,jo esi kļūdījies,un nav vairs svarīgi,par ko šis strīds ir bijis.Vai tu atvainojies par to,ka esi bijis neapdomīgs un sācis strīdu; vai tu atvainojies par to,ka zaudēji savaldību un aizmirsi ievērot likumus; vai tu atvainojies par to,ka biji neiejūtīgs,strīdīgs,spītīgs,rupjš un bērnišķīgs?
_sevia_ ..atvainojos,bet tikai vienreiz.....
jaukais_saldais Savas vainas kaut daļēja atzīšana atņem otrai pusei morālas tiesības tevi tiesāt.
Lucy Nu es,kā blondīne neliekuļosu,bet teikšu iz pieredzes,kaut vai nosit,palikšu pie sava,nevienmēr,bet tāda nu ir vēža daba.
cilveex
Te ir divas lietas:
a. ne/atzīt savā priekšā;
b. ne/atzīt citu priekšā;
Motīvi da iemesli būs dažādi un man liekas, ka minētajos gadījumos divi galvenie ir muļķība un lepnība.
Un lepnība nav pašcieņa, jo kad savas lepnības dēļ turas par varītēm pie sava, kaut pamats zem kājām jau ir zudis, tad tāds izliek sevi par apsmieklu apkārtējiem un saglabātās lepnības vietā saņem izsmieklu - atklātu(ja ir kalps) vai slēptu(ja ir vagars), kurpretim laicīgi piekāpjoties saglabātu pašcieņu.
Ļoti vienkārši: "Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt... zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un nejēgas mugurai rīkste."
jozolsen Tikai tas kurš atzīst savas kļūdas,sev un ietecams otra priekšā,spēj viņas labot.Atzīšana, pirmais solis.Parasti un vieglāk ir vainot citus un līdzarto nekas nav jādara un var turpināt.Pēc tam brīnās ,ka neiet:))
saule2 Piekrītu "Ievai", lai arī kāds un par ko būtu strīds, abas puses izsaka savu viedokli, tomēr pēc tam man pašai vieglāk atvainoties,nevis staigāt un gaidīt ko no otra. " Cepšanās" tāpat neko būtisku nedod, tikai zaudē nervu šūnas.
kaut_kur
...........katram savs un katram sava sirdsapziņa.
Man nav problēmas atvainoties, ja kļūdos, bet cenšos līdz tam nenonākt!
breath Ja esmu vainīga- atvainojos, bet parasti cenšos izvairīties no strīdiem! Strīdos tad, kad jāaizstāv sevi, savas pozīcijas, mīļotie cilvēki, tad gan pat tos aizstāvot varu iziet uz galējībām. Man ir svarīgi mani mīļotie cilvēki!
Ingaxx Par cik ikdienā cilvēki sabiedrībā ejot ir diezgan īgni un neiecietīgi un sevišķi savu īgnumu izgāž bodītēs un veikalos un transportā un visās citās vietās, kur sastopas ar svešiniekiem, es teiktu - nu gan tautieši te tagad sevi slavē... lai neteiktu skarbāk. tā kā palieku pie sava - es šitā gan neuzvedos! Ja strīds ta strīds - ar visām uguņošanām, ja atvainoties tad kā karalienei! A tā visu laiku ākstīties - atvainojiet lūdzu idiota kungs ka Jūs visu laiku par idiotu uzskatu... neesmu aktrise!
ziemelis Ilgi domāju par ko pēdējo reizi būtu atvainojies, jo nav bijis par ko...:).
SufferWell varu atvainoties par visu, iznjemot par rupjiibu un neiejuutiibu. jo nepielietoju shiis iipashiibas un izteicienus, bl... , na... ,zaje... ! :))
garaamejoshais Protams, tuulinj aizbraukshu veel atvainoshos visiem kam neemsu paspeejis :)
Louis Es nedomaaju, ka es jebkad iekultos aprakstiitajaa situaacijaa. Bet vispaarinot - jaa, es atvainojos, ja juutu un atziistu vajadziibu to dariit. Ir situaacijas, kuraas tas nav bijis viegli...
edora
Esmu dzīva , emocionāla , spītīga un man ir savi trūkumi . Bet neuzskatu strīdu par kaut kādu kļūdu . Es nebaidos strīdēties , citreiz varbūt sanāk asāk , tad man nav grūti atvainoties , tomēr uzskatu ka katram ir tiesības paust savu viedokli un aizstāvēt to . Pierādi man savu patiesību , pārliecini , ja vari , un netēlo no sevis to , kas tu neesi ... Divkosība varbūt ārēji izskatās likumīga , bet būtībā ir pretīga ...
Apbrīnoju cilvēkus , kas prot smalko diplomātijas mākslu .
Tigergarnele Obligāti :-)
Adamsone
Dažiem ir tāds viedoklis, ka iesaistīšanās strīdā principā ir kļūda. Un kā tāda jāatzīst, neatkarīgi no tā, par ko ir strīds. Nepiekrītu, apgalvojums, ka gudrākais un labākais nestrīdas, ir manipulācija.
Kašķos ( kopš neesmu vairs precējusies) iesaistos galēji reti un tikai tad, ja zinu, ka man taisnība. Varu atzīt, ka man nav taisnība(konkrētajā strīdus jautājumā), ja man to pierāda, bet neredzu jēgu atvainoties par to, ka kādam šāds disputa veids ir neērts. Nedomāju, ka mana funkcija ir padarīt dzīvi patīkamu vsiem, kas pienāk tuvumā.
Visbiežāk strīdos ar dēlu, bet tikai tāpēc, ka ļaut aplauzties un par visu pārliecināties uz savas ādas sanāk pārāk dārgi.
Natta Es gan strīdos un, ja man nav taisnība,tad atvainojos uzreiz,kā saprotu,ka esmu kļūdījusies,man tas viegli nāk. Bet zinu,ka dažiem atvainošanās nāk ļoti grūti, viņi ilgi mēģina saņemties un nezina, no kura gala sākt..:))
skvo Ja uzskatu sev par vainiigu tad atvainojos vienmeer, pat beerniem. Ja ne, tad "nosit" bet neatvainossos!!!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 38 (kopā 38) |
