Liktenis.

sandra1111      katru vakaru salīdzinu vai mans dienas grafiks ir sakritis ar likteņa atsūtīto dienas grafiku,,,,ja nav rakstu sūdzības,,,,

karbonaade      Pēc tam, kad viens cilvēks stāstīja par to, ka dabūjis savu sapņu darbu un pēc pāris dienām sāks strādāt. Un acīs mirdzēja - nu tik būs! Tajā mirklī viņam bija viss - mīļotā ieviete, darbs, kuru viņš ļoti gribēja, izcilas nākotnes perspektīva. Un tad, kad viņa pēc pusstundas vairs nebija, man nācās noticēt liktenim.
Es ticu, ka ir lietas, kas ir noliktas, un ticu, ka ir lietas, kas mums jāizvēlas. Un kopā veidojas dzīve. Nu kaut kāda jēgai dzīvei bez ēst, gulēt un izklaidēm, tak vajadzētu būt.

Ps. Jautājums zināmā mērā sasaucas ar manējo - par pelnīto, nepelnīto, dabūto un nedabūto...

SufferWell      tikai vaajsh cilveeks novels savu nevariibu un slinkumu uz likteni un padosies tam.

cilveex      "tikai vaajsh cilveeks novels savu nevariibu un slinkumu uz likteni un padosies tam."
Visumā - jā. mhm
tā ir viena no atsmērēm, turklāt ne tikai attiecībā uz sevi.

cilveex      "oti daudz tomēr no zvaigznēm (dzimšanas datiem) var dabūt par cilvēku zināt."
Visa problēma ir iekš tā, ka "viņi" neko nezina ne par zvaigznēm, ne savu apmatojumu, kur salīdzinājums bezjēdzībā ir vietā.

Ieklausos      No manis neatkarīgu apstākļu sakritība + manis izdarīta izvēle atbilstoši pašas sirdsprāta kombinācijai, jā, tāda veida likteni atpazīstu savā dzīvē. Trakākais, ka, izdarot izvēli, ar prātu pat ir skaidrs: neej to ceļu. Bet aizgāju.

never_pa      viss ir atkarīgs tikai no mūsu darbības vai bezdarbības, nekas nenotiek nejauši.

snamlet      Gribu vai negribu to atzīt, bet manu dzīvi liktenis ir ietekmējis jau no dzimšanas un līdz šim brīdim. Dzīvē bieži vien esmu gribējusi rīkoties tā vai šitā, bet kaut kas pat pēdējā mirklī pagriež notikumus savādāk. Un bieži esmu domājusi, kāpēc tas ir noticis tā? Saka, ka eņģeļi ir stāvējuši klāt un paglābuši no kļūmīgā soļa. Citreiz sastrādaju muļķības un atkal domāju, kāpēc? Par šiem jautājumiem esmu daudz arī lasījusi....vai šeit nedarbojas mūsu katra zemapziņa, kas bieži mūs brīdina, attur vai pamudina?Mēs par viņu vēl tik daudz nezinam. Savu dzimtu izpētījām 8 paaudzes un savādi...4. un 5. paaudzes sencis ir kā bilde(tiešā un pārnestā nozīmē) šodienas dzimtas loceklim. Tā, saliekot visu kopā, nākas secināt, lai arī nevar īsti nodefinēt, kas ir liktenis, bet kādi augstāki spēki ir tomēr, kas man palīdz dzīvot.

Adamsone      Liktenis ir, pilnīgi noteikti. Kā vispārēja lietu gaita, kuras konkrētā virzība, laikam ritot, kļūst aizvien skaidrāka. Un ir kaut kādi notikumi, kad tu, cilvēks, rīkojies sev netipiski, bet tas izrādās tas, kas vajadzīgs. Vai atkal - kaut kas ir plānots, bet ņem un nenotiek un tad pēc laika uzzini.....Domāju, ka es, par piemēru, nedabūšu galu ne autoavārijā, ne dzelzeļa katastrofā. Par to atcerējos pāris dienu atpakaļ, kad nejauši ieklīdu Dzelzceļa muzejā un tu esošās bildes man atgādināja par 2005. gada katastrofu Rīgas stacijā, kad saskrējās Lielvārdes vilciens ar tukšu pasažieru vilcienu. Man vajadzēja braukt ar to vilcienu, ja būtu rīkojusies kā iecerējusi, tad mundrā riksī un pulkstenī skatoties būtu aizskrējusi un paspējusi ielekt pirmajā vagonā. Kurš toreiz cieta visvairāk. Bet kaut kā tā negribējās un vispār arī vēders sāpēja...Bija arī viens pilnīgi neprātīgs, pašnāvniecisks autobrauciens...Labi atceros sajūtas, ar kādām es tajā devos.
Arī citu notikumu sakarībā ir bijusi sajūta, ka Kāds it kā spēlē šahu - ja neizdari pareizo gājienu, tad paņem tevi kā tādu laidni un noliek uz vajadzīgā laukumiņa...Ir dīvaini un brīžiem šķiet, ka Viņa projekts varēja būt elastīgāks un variablāks.
Es nedomāju, ka tas ir tas, par ko raksta VC6013 - kad laikam ritot, tu iemācies uztvert dzīves attīstības loģiku un paredzēt, kuras darbības vedīs pie kāda rezultāta, to panāk ar pieredzi, gudrību, ar intuīcijas piepalīdzēšanu, varbūt..

_Krasula_      Nevaru teikt, ka būtu saņēmusi tādus likteņa sitienus jeb dāvanas, lai tas būtu mani stipri ietekmējis. Tomēr laika gaitā man šķiet, ka esmu kļuvusi riskētspējīgāka un radošāka. Iespējams, ka arī nekaunīgāka un viltīgāka.
Dažkārt lasu likteņa izliktās zīmes. Bet ar laika nobīdi, kad vilciens jau ir aizgājis...Bet varbūt tie ir tikai manas fantāzijas augļi.:)

skvo      Likteni (apgūstamo dzīves pieredzi) katra dvēsele pati jau ir izvēlējusies pirms ierasties uz šīs pasaules. Bet atrodoties šeit mums tāpat ir atstātas izvēles iespējas pa kuru variantu telpu pārvietojoties mēs papildinām savas dvēseles tālāk apgūstamo pieredzi. Ir variantu telpu krustpunkti kuros atrodoties ir iespējams pariet uz šīs pašas dzīves citu izpildījumu - citā variantā, ar citādām iespējam un nosacījumiem. Tie krustpunkti ir tad, kad pēkšņi tu vienkārši zini, ka šeit un tagad es visu savā dzīvē varu manīt. Tas ir zibens spēriens - šī apjausma, laiks pārdomām ir tikai mirkli īss, pāriet uz citu variantu vai palikt tepat. Sobrīd atskatoties atpakaļ labi zinu divus krustpunktus kuros es izdarīju savu izvēli pa kuru variantu eju šobrīd. Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, tad iespējams es tagad dzīvotu pavisam savādāk, jo..... tas bija iespējams manas "finasiālās veiksmes" krustpunkts, no kura es vienkārši atteicos. Nezinu kā citiem, bet es ik pa laikam zinu kāda būtu mana "paralēlā" dzīve ja es būtu izdarījusi citu izvēli (kaut kā iekšēji redzu konkrētu brīžu notikumus ja atrastos uz tās dzīves līnija, nevis uz šis kur tagad esmu). t.i. man ir it kā dota iespēja vilkt starp abiem maniem variantiem paralēles un salīdzināt. Nezinu nekad iepriekš kad būs nākošais krustpunkts - tas uzrodas tik negaidīti strauji (apziņa, ka te un tagad es visu varu izmanīt) un vai vispār vēl kāds būs? Tāpat nezinu arī iepriekš kurš variantu telpas piedāvājums sekos. Tas vienmer ir kā minējums līdz esi izvēliejis un sāc pa to iet, tikai tad tu redzi notikumus kuri notiek tavā dzīvē par kuriem tev jau ir iepriekšēja iekšēja informācija. nu tā kaut kā.

dominica_1      Es ticu liktenim -satikshu tos , kas jaasatiek, un paieshu garaam tiem , kam jaaaiet!
Un taa arii dziivee notiek!

nenopietninopietna2      Jā, var saukt to arī par likteni. Situācijas, kas notiek ar mums. Gadās, ka ar prātu vēlamies darīt kautko citu, bet izdaram savādāk, jo sajūtam ietekmi no "augšas" un pakļaujamies tam. Vēlāk secinam, ka viss būtu bijis savādāk, ja būtu rīkojušies paklausot sākuma domai.

chirkainiite      Liktenis , domaaju lielos vilcienos ir .....
bija taa teikt jau ilgus gadus sapnis, iedoma, fantaazija , ko veeleetos dariit , 2 x atliku , nesanaaca un citaadas blakus lietas , treshajaa reizee apstaakju spiesta piekjeeros pie taas lietas konkreeti ar visu sparu viss sanaaca lieliksi , pat vairaak kaa lieliski .... savaa sapnju darbaa pastraadaaju 5 meeneshus un nu sapratu nav mans , bet tajaa laikaa iepazinos ar savu nu jau viiru ....
taatad aartaak nevajadzeeja ieguut to darbu.... to var saukt par likteni , sakritiibaam vai kaa citaadi ..... es tam ticu arii laimes briizhos :)

Closing_Time      lai ko darītu, visu jau sen noteicis liktenis. Arī izvēli, kādu pieņem noteic liktenis.
Dažreiz indivīds, būdams lepns un iedomīgs piedēvē sev to izvēli un sasniegumus, neapzinoties, ka viņa nopelna tur nav itin nemaz.

VC6013      adamsone, es nerakstīju, ka es paredzu savu dzīvi uz priekšu, es plānoju un dzīvoju kā visi cilvēki ar sajūtu, ka es piepildu sev nolemto likteni. es nerakstīju par savu dzīvi.

Adamsone      VC6013 - un nemaz nav vēlēšanās, ja tā var teikt, spāŗdīt pret dzeloni jeb dumpoties pret nolemto????????????? Šo te "piepildāmo" likteni?? Vnk pārbaudīt robežas.....??
Depresīvi, odnako...
Tur ir savs izaicinājums, vismaz es to tā saprotu...

Lucy      Likteni ietekmēt nevar.
Tiko ļoti labai paziņai nomira vīrs,piektdien apglabājām,bet sestdien man palūdza lai es viņu aizvedu pie zīlnieces,sievietei izkāsa naudu,bet laimīga viņa neizskatījas cik nopratu.
Centos atrunāt,bet kas deva,vajad zināt likteni:)))

violinn      Oi, manējais ir baigi čakls. Lai kā es ar viņu spēlēju paslēpes, izecu kādā citā, laikam sev neierādītajā laucinā, tā viņš mani fiksi atliek atpakaļ. Visu ko izdomā - vai tas ir koks, kas gāžas virsū vai kāda cita lieta, ko es nekādi nespēju ietekmēt, bet vislaik kaut ko izdomā un atsūta. Tā es ar viņu mēģīnu sadzīvot.:)

leja      Katram ir savs ceļš kas rakstīts zvaigznēs, tikai mes neprotam un baidamies to izlasīt.