Sievasmātes/vīramātes.

never_pa      reizēm sazvanamies, reizēm satiekamies un labi sadzīvojam :)

p_p      Man ir paveicies ar brīnišķīgu vīramāti.
Tā es domāju arī tad, kad apstākļu spiestas kādu laiku mitinājāmies kopā.

Allegri      Tā pirmā bija garīgi nepieskaitāma. Nākamās iespējamību ir visai utopiska. Pati protams būšu uzdevumu augstumos - visi mani mīlēs, cienīs, uz rokām nēsās... :D

Marija_Anna      Man , diemžēl , nav bijusi vīramāte , bet ļoti , ļoti gribēju . Jāteic, ka vīratēvs bija , bet tā jau cita tēma.
Un pilnīgi atbalstu domu , ka katra paaudze dzīvo un veido pati savu māju un gimeni.
Par mani znots nesūdzas :)
Kāda būšu , kad nāks mazbērni , nezinu , bet ceru pieturēties pie veselā saprāta.

barss5      Ui, Tu ko....šitās mačkas nedrīkst laist granātas metiena attālumā!

nenopietninopietna2      Man iepatikās anekdote, ko nesen dzirdēju no znota drauga. :D
Satiekas sen neredzēti draugi un nosēž krogā, kamēr tas jau veras ciet. Visiem pasākums ir iepaticies, arī šņabis itkā vēl derētu... Šie sāk domāt kurp vēl varētu aizdoties, Viens no viņiem saka: "Ejam pie manis, man ir superīga sievas māte! Smaidīga..., jauka..., gan zacenīti uztaisīs, gan vēl šņabīti uzliks." Pārējie netic... "Naktī... un vēl superīga sievas māte... nevar būt!?" Bet par cik ir ļoti vēls un citur nav kur iet šie piekrīt.
Aiziet..., skatās..., tiešām sievasmāte atver smaidīga durvis, aicina visus iekšā.
Znots: "Uztaisi mums zacenīti un uzliec kautko grādīgāku arī!"
Sievasmāte (smaidīga, klanās):" Labi, znotiņ, tūlīt viss būs kā Tu vēlies."
Pārējie skatās un brīnās.Sievasmāte tik tekalē un klāj galdu, uzliek arī ģrādīgo.
Vīri vēl nosēž pāris stundas, bet šiem izbeidzas alkohols. Sāk domāt, kurš būs tas, kas skries uz "točku". Znotiņš saka: " Sievasmāt, aizjoz pakaļ!" Šī atkal smaidīga saka; " Labi, tūlīt jau skrienu!" (aizsjoņo, kā vējš)
Vīri tik brīnās un saka: "Nu, kautkas neticams...! Kur Tu tādu dabūji?"
Znotiņš (lielīgs): "Redz, kad apprecējos viņa bija neciešama. Visur bāza savu degunu, komandēja, mācīja utt... Un tas viņas pretīgais sunis, kad es ierados, vienmēr rēja. Tas mani nokaitināja un es viņam izteicu pirmo brīdinājumu. Nākošā reizē viņš man atkal izrādīja nepatiku un ieķērās manās biksēs, es viņam izteicu otru brīdinājumu, bet trešajā reizē, kad viņš iečurāja manās kurpēs, es viņam apgriezu sprandu. Nu re, sievasmātei jau viens brīdinājums ir bijis..."

neko      nenopietninopietna2 : niks Tev tabilstošs:)

elsa      Ir tādi, kas , ja nelaidīs pa durvīm, ielīdīs pa logu.

"Jo tālāk dzīvo, jo labākas attiecības. Vīramātes jātur pa gabalu" (c)
100% piekrītu.
Un to es izcili labi redzēju vakar darbā,kad jaunieši atbraukuši ciemos pie cīrenes mazdēlu parādīt. Un kā vīrene attiecās pret vedeklu, kad gāja runa par mazbērna veselību. Ja manējā tā mani mācītu, es viņu izsviestu pa durvīm.

Kjirshoga44      Esmu laba vīramāte un sievasmāte:))))))))))))))))))))))))

neko      Kjirshoga44 : lielākā dāļa jau pašas uzskata, ka ir ideālas:)))

vis_vis_vis      Man šķiet, ka esmu tīri laba vīra māte..Nu man vismaz vedekla patīk..

jozolsen      ´Mīlestība pret sievas māti mērās kilometros,jo tālāk jo lielāka.Viena bija vairāk kā 7000km attālumā,kad tikāmies realitātē abiem bija svētki.Parasti gadā reizi,ne vairāk.

selnija_      Ir pieredze, bet publiski tomēr ne, varu privāti. Publiski nepieredzējušiem no sirds iesaku kopdzīvi veidot atsevišķi no vecākiem, lai vai ko tas maksātu.

hefny      hmm
literatūrā-aprakstīti tabu:
nrdzīvot vīram kopā ar sievasmēti un sievai-ar vīramāti!
un vispār,kas tie par vīriešiem,kuriem tik ļooti patīk mammas paspērnē:
pie mammītes kotļetkām un sievas klēpī,lai pēc tam,atkal pie mammītes patvertos!???
ja "vecis"nevar-negrib-savu dzīvi,virtuvi,kur i ar sievu kafiju ,i visu citu,-tad tas jau nav ne vīrietis,ne karognesējas,ne darba darītājs.
atseviķi un tikai atsevišķi-katram sava dzīve1tas taču visās -visu tautu pasakās-sava gulta ,sava māja juztaisa,savs pūrs jānoauž!

Araabs      A man sievasmāte bija baigi labā!! Meitu pie vietas fiksi nolika.Žēl ka Dievs savāca:((

suuraa      Man paveicās- man bija ideāla vīramāte/viendēla māte/, ar kuru kopā nodzīvojām līdz viņas nāvei.Visu, ko protu, lai piedod mana mammīte,man iemācīja tieši vīramāte.Laikam abas bijām ideālas:))

krauklis966      Man viena sievasmāte vien ir bijusi. Nezinu, nav ar ko salīdzināt, bet tikai zinu, jo viņa tālāk ir no Tevis, jo labāk.
Zālīte ir uzreiz zaļāka un debess ir zilākas.

Effy      pilnīgi nepiekrītu par to, ka bērnu skaits ietekmē attiecības ar vedeklām vai znotiem.
manai vecmammai no tēva puses bija 7 bērni - 4 dēli un 3 meitas, bet viņa pati bija tā teikt šerpa dāma, tāpēc iekšās dabūja visi - gan znoti, gan vedeklas. tie, kas spirinājās pretīm, dabūja iekšās 5x vairāk un nekāds attālums tur nelīdzēja. dabūtu iekšās pat ja pārvāktos dzīvot uz Marsa. pēc teorijas viņai vajadzēja būt kā božij oduvančik, bet praksē bija tieši otrādi.
savukārt vairākkārt ir dzirdēti nostāsti (arī no viņas pašas) par manas mammas māsas (1 dēls un 1 meita) kafijošanu ar dēla bijušajām draudzenēm. sākotnēji brālēns par to bija diezgan sašutis, bet tagad jau laikam pieradis :D

par dzīvošanu kopā ar sievas vai vīra vecākiem, tad tiešām vairāk ir gadījumu, kad attiecības abojājas, pat ja pirms tam tās ir bijušas labas, bet tad atkal pamazām uzlabojas, ja sāk dzīvot šķirti.
un arī... mani vecāki diezgan ilgi nodzīvoja ar mammas vecākiem. cik nu es varēju no nostāstiem izlobīt, tad tēvam problēmas bija nevis ar sievasmāti, bet sievastēvu. satikās divi āži (lasi autoritātes) uz tiltiņa un tad nu kas būs :D cik var spriest, tad vectēvs laikam tiešām bija autoritāte un arī diezgan liels tirāns. es kā viņa mīļākā mazmeita protams nevaru objektīvi novērtēt viņa attiecības ar citiem, bet nu tā cilvēki runā :)

tā kā viss patiesībā atdurās pret visu iestaistīto personu raksturiem, spējām pielāgoties un pieņemt citus, un spējām atrast kopīgu valodu ar citiem.