Kas ir vīrieša (sievietes) gods?

neko      Nu vispār dueļi ne tikai viduslaikos, bet vēl 19 gs. mēdza notikt. Principā, lai izaicinātu uz dueli pietika ar vienu nosacījumu - pretējas puses aizskaroša rīcība/vārdi. Pamatoti vai nepamatoti - tam pat nebija nozīmes.
Tas viss balstās uz principu - par jebkuru publisku apvainojumu/pazemojumu ir tiesības pieprasīt kompensāciju ar asinīm... jo neatbildēts apvainojums = pazaudēts gods.

Tāda laba un efektīva metode, ka cilvēkus turēja rāmjos - personāži ar nenosvērtu raksturu pārāk ilgi nedzīvoja. Ideja ka par saviem vārdiem jāatbild vienmēr jau nav nekas jauns un visos laikos tādā vai citādā formā eksistējusi.

krauklis966      Nezinu, kas tas tāds ir?????? Kur dzīvo tas gods un slava ( atceros skolā par diviem tādiem onkuļiem stāstīja) Viens bija čehs, otrs krievs. Šie atkal ir klāt???

neko      kraukis; tas vienkārši ir sievišķīgs formulējums tēmai "za bazar nado otvechatj" ... tā saprotamāk skan?:)

VECA_PIEPE      Man ļoti patīk Lucy viedoklis.
Personu, kura ar svēta pienākuma sajūtu izturas pret savu dzimto zemi, pret saviem bērniem, vecākiem un vecvecākiem, cieņā tur savu laulību, patiesi ir cilvēks uz goda.
Lūdzu nepārprotiet mani, par cik es pati nedzīvoju savā zemītē, bet šajā sakarā tikai gribas piebilst, ka godāt savu tēvu zemi, nenozīmē to pašu, kas attiecas uz cienīt pašreizējo valsts iekšējo politiku. Šie ir divi, pilnīgi atšķirīgi jēdzieni, lai cik arī skumji tas nebūtu. Ārzemēs dzīvojošie tautieši, vairums, tieši tāpēc ir izvēlējušies strādāt kādā citā ES valstī, lai rūpētos un cieņā turētu savus tuviniekus, ar atbildības sajūtu pret mīļajiem LV dzīvojošajiem. Katram no aizbraukušajiem ir savi iemesli, kādēļ viņi ir izvēlējušies atstāt savas dzimtās mājas, daudziem tā ir arī profesionālā karjera, ar profesionālajām zināšanām saistītās iespējas.

Satrika      Rīkoties saskaņā ar labāko sirdsapzinu, ja viņa ir!

GenAir      Nepazīstu nevienu godīgu cilvēku!

VECA_PIEPE      Neko un Satrika smuki uzrakstīja, būtībā nav ko piebilst.
Nav jau starpība, kuros laikos dzīvojam, cilvēku savstarpējās attiecības un pieņemtās normas, godāt un cieņā turēt līdzcilvēkus, saskaņā ar savu būtību, ko pieņemts dēvēt skaistā vārdā- sirdsapziņa, ir nemainīga vērtība. Kurš cits ir spējīgs novilkt šo savu robežu, ja ne paša ego, jo kas vienam ir gods, tik pat labi, otram var likties par negodu.

snamlet      Manuprāt, goda jēdzienam ir divas nozīmes:plašākajā, ka man ir gods dzīvot savā zemē, godāt to un cienīt, aizstāvēt, strādāt, audzināt savus bērnus, lai tie izaugtu par labiem savas zemes pilsoņiem, gods pārstāvēt savu zemi sportā, zinātnē, izglītībā u.tt;
Otra nozīme ir tīri personīga un šīs goda jūtas tiek audzinātas, vai kā šodien vispār netiek vai ar ļoti retiem izņēmumiem, ģimenē jau no bērnības...ka brāļa gods ir aizstāvēt savu māsu, māti, savus tuvākos, neļaut nodarīt tiem pāri, godāt tos un cienīt. Zēna, jaunieša, vīrieša gods - nepazemot un neņirgāties par vājāko, mazāko, neaizskart otra cieņu, pildīt savu solījumu jeb turēt doto vārdu. Tas ir cilvēks uz kuru var paļauties un uzticēties.
Gods ir vīriešu dzimtes vārds, ja nemaldos, tādēļ arī goda jūtas piemīt stipriem cilvēkiem, to ietver sevī arī tāds vārds, kā vīrišķība un par tādiem cilvēkiem mēs sakam - tas ir godavīrs! Goda sieviete ir tā, kura godās, cienīs sevi kā sievieti, savu ģimeni, bērnus, savas dzimtas vārdu, bet aizstāvēs tikai vīrietis! Visos laikos viņš godu aizstāvēja ar asinīm un arī duelējās par sava vārda, sievietes un dzimtas godu. Šodien cilvēkus, kuriem ir svētas goda jūtas, uzskata par dzīves "apdalītiem" vai tie kļūst par izsmiekla objektu. Tāpēc arī var teikt, ka nepazīst godīgus cilvēkus, bet tādu, paldies Dievam, vēl ir daudz. Šodien, labākajā gadījumā, goda aizskaršanu izskata tiesā un nosaka maksu par goda aizskaršanu.

p_p      Nu nebija arī senos laikos tas tik vienkārši - duelēties varēja tikai līdzīgs ar līdzīgu, bet ar zemākas kārtas cilvēku duelēties bija negods! Tāpat ar karali ar´ neviens duelēties negāja, lai kam viņš būtu godu aizskāris.
Pa lielam pasaulē nakas būtisks nemainās, t.i. mainās forma un veids, bet saturs/ideja paliek tā pati.

Savādāk, pievienojos Lucy un līdzīgiem komentāriem :
gods kalpot dzimtenei,
godam padarīts darbs
dzimtas godīgais vārds.
utt
nu nav tā, ka viesiem tie būtu tikai tukši vārdi.
bet varbūt man vienkārši ir paveicies ar cilvēkie,kas man apkārt!