Neprātigi iemīleties

Janues74      Jā, ir bijis kaut kad agrā jaunībā, tikai prāts gan nav teicis, ka nekā tur nebūs!:)

Lucy      Ko tev dos citu nepratības.Man ikpadienai sanāk kādu nepratību sadarīt,bet iemīlēties,nu tur nu gan būtu jabūt baigajam mačo un ar biezu maku kurš mani varētu pavilkt uz neratnībām.

garaamejoshais      laikos kad man veel bija juutas, visaadi bija..:)

skvo      Ir un nav:) Paskaidrošu, kad satiku tādu cilvēku, "Dvēsele viņu atpazina" - tas bija viens mirklis mūsu tikšanās laikā, kad es it kā ieraudzīju ar kādu iekšējo skatienu (intuīciju, zemapziņas signāls) ka tieši Tas Cilvēks ir man šai dzīvei nolemtais - mūsu savienība bija jau noslēgta kaut kur tur augšā - pirms atnākšanas šeit uz zemes! Kāds neredzams spēks tevi velk pie viņa, man vajadzēja sakoncentrēt visu savu gribasspēku lai saņemtu sevi rokās un ar daudz maz vienaldzīgāku sejas izteiksmi paietu viņam garām...., kaut dvēsele tobrīd vēlējās pieiet viņam klāt un sabužināt viņa matus....... "Es pagāju viņam garām", pēc tam pagāja ilgs laiks līdz mans prāts iemācīja Dvēselei ka nav jātiecas pēc "nesasniedzamā" un šobrīd jau esmu kaut kur pat laimīga, ka toreiz viņam bija pavisam citas intereses, jo viņš būtu mani apturējis (šeit es domāju manu tālāko attīstību. Es ieslīgtu ģimeniskumā.) Tagad man ir prieks ka tam cilvēkam viss ir o.k. un klājas labi arī bez manis un mans ego var mierīgi bīdīt savus dzīves plānus.

beauty_girl      Vot,vot,skvo,kaut kas līdzīgs.Manam ego arī plāni,kuros šim cilvēkam nav vietas.Tikai mans uzskats,ka dvēsele jau nu gan nekļūdās,tai arī vajag savu attīstību,bet personīgais egoisms ir tik milzīgs...

leduspukje_7      man gan liekas, ka attiecībās galvenās ir sajūtas, prāts nevar būt labs padomdevējs....

didi1      ..augstākā pilotāža ir apklusināt prātu.

skvo      tur Tev taisnība - DVĒSELE NEKĻŪDĀS viņa vienkārši ZIN (atšķirībā no mūsu analītiska prāta):).

MaryClaire      ir gadījies. neticēju, ka laiks dziedē, bet pēc 2 gadiem tā neprātība pāriet. tas ir smagākos gadījumos. bet parasti laiks ir līdz gadam.

QQQQQ      tā visiem gadās. augstākā pilotāža ir nevis prātu apklusināt, bet tiešo otrādi - atvērt. jo pat tad, kad stāstām, ka ar prātu palaidām garām, lielākoties bijis ir tā, ka bailes ir visu izdarījušas un varam lepni noslēpties aiz cēlā termina "mans prāts".

Nikola28      jā,ir gadījies.

mieru_tikai_mieru      ir gadījies tā iemīlēties, bet nav gadījies par to uz sevi dusmoties. Jo jebkurā gadījumā - iemīlēties ir skaisti, tas pacilā, spārno, dod iedvesmu. Un tas nekas, ka viņš ir draudzenes vīrs, tas nekas, ka mums nekas nebūs - sajūtas tik un tā labas.

Laivaikaa      Kad jauniibaa (un ne tikai jauniibaa) uznaak taa "iemiileeshanaas" (kas ne vienmeer paaraug miilestiibaa), ne vienmeer tas praatiigums guust virsroku un iesleedzas Blaumanja Kristiines sindroms "zhogam, ko praats uzcelj, juutas viegli kaapj paari".

Muktiana      Ir gadījies nevis neprātīgi iemīlēties, bet vienkārši iemīlēties. Kā arī nav bijis tādas sajūtas "šis cilvēks man ir nolemts". Par dažiem cilvēkiem ir sajuta - es viņu zinu jau sen. Bet dažkārt kāds cilvēks, kurš it kā ir nolemts (haha, karmas atstrādei) ir jālaiž garām. Jo nolemti dzīves scenārijā mums ir arī posta nesēji un tos sākotnēji ir grūti atšķirt no "laimes nesējiem". Ja šos izdodas atpazīt un tikt vaļā, tas jau liecina par garīgu pakāpi - spēt apiet savu slikto karmu. Tiesa gan, pretī var tikt piedāvāta vientulība. Un daži tiešām laiž garām arī īstos un turpina ciest.
Bet, ja ir sajūta, ka ir "nepareizais cilvēks", tad jālaiž garām. Un cilvēks, kurš sāpina un pieviļ jau attiecību sākumā, parasti ir nepareizais, lai arī cik stipra nebūtu mīlestība.

Effy      neprātīgi iemīlēties tā, ka jumtu nafig noness, vispār nav vēl sanācis. bet ļoti jau nu gribētos kādreiz to piedzīvot :)

wildangel      Ir gadījies.
..bet nu tik nepiemērotā partnerī, ka pašai par sevi smiekli nāk:))
Galvenais, ka tiek saglabāts veselais saprāts un realitātes izjūta, kā arī tālredzīgs skatījums par situāciju, tad jau ok, sū*os neiekulsies.

Pakahonta      Muktiana, ja cilvēks ir nolemts tev karmas atstrādei, tad tik un tā tā karma būs jāatstrādā, ja ne šajā dzīve, tad nākamajā, tikai nākamajā dzīvē tā būs jau daudz smagāka atstrāde, jo tu pats apzinīgi atliki atstrādi šinī dzīvē. Tas ir kā ar bankas procentiem, jo ilgāk velc garumā, jo lielāki procenti pieaug! Manā gadījumā tas bija cilvēks ka partneris-dzīvesbiedrs (vismaz man to lietu izkārtojumu tieši tā parādīja). Par cieššanu - cieš tie kuru neatrod ar ko un kā aizpildīt radušos "tukšumu". Mīlestība ir jūtas kuras vairāk vai mazāk, bet ir katrā no mums - atkarīgs cik daudz mēs esam atļāvuši izaugt savam ego un ja iemācās Mīlestību Transformēt, tad praktiski var iemīlēt jebkuru cilvēku kurš konkrētajam indivīdam ir pieņemams pēc visiem aspektiem:)

Effy      es domāju, ka pa lielam tā visa figņa ap nplemto un kādu tur vēl partmeri, ir iedomas, bailes un nevēlēšanās palikt vienai.
tipa - jā es jūtu, ka man ar viņu jābūt kopā! bet patiesībā, ja paskatīsieties pašas uz sevi un godīgi atbildēsiet uz visiem jautājumiem, tad atklāsies ir bailes kā "diez vai satikšu vairs tādu tik foršu. citu tādu vienk.nevar būt!", "vispār man neviens vairāk nepievērsīs uzmanību" utt.
kad paklausās, dažām pa dzīvi visi vīrieši ir liktenīgie, nolemtie, ar īpašām saiknēm un dvēseles radinieki :)

DDT      Es ,vienmēr, iemīlos neprātīgi un- nepiemērotā partnerī:(...
...ar prātu tam visam ir maz sakara!

p_p      Mandomāt, katram kaut reizi tā ir gadījies.
Un ar prātu var smuki salikt visu pa plauktiem, bet pie nākamās tikšanās atgriežamies nulles punktā.

Just_ Ir gadījies. Tikai to iemīlēšanos varētu saukt arī par kaislību, kad miesa ņem pārsvaru pār galvu. nākamās atbildes