Vīra bērni
Jautājums sievietēm, kas precējušās divreiz. Kā esat pieņēmušas vīra bērnus? Vai viegli atlaist vīru uz tikšanos ar bērniem? Kādas "attiecības" ar vīra bijušo sievu? Kā reaģējat ikreiz, kad redzat , kad zvana bērniem? Vai nemāc šaubas, ka tie nemaz nav vīra bērni?danaja18 Ir pieredze, un ne tā sliktākā. Normāli satiku ar otrā vīra bērniem, pa vasarām pie mums dzīvoja draudzīgā bariņā ar manējo un mūsējo :) Tāpat ir normālas attiecības ar sava pirmā vīra tagadējo sievu un tagadējiem bērniem. Kā nekā viņi taču ir arī manu bērnu pusbrāļi un pusmāsa. Tas no cilvēkiem atkarīgs, kas šādās attiecībās iesaistīti. Ja tā nevar, tad labāk nemocīt ne sevi, ne to otru. 2012-08-16
Vilma15 Es šo situāciju redzu no otras puses, tas ir ka tagadējā brūte attiecas pret manu bērnu un varu tikai secināt vienu, kā vīrietis attiecas pret savu bērnu tā viņš attieksies arī pret tavējo,ja viņam vienaldzīgs bērns no pirmās laulības pēc kāda laika paliks vienaldzīgs arī jūsējais, jo būs nākamais.Tapēc negribētu vīrieti kurš netiekas, neinteresējās un nepalīdz saviem bērniem. Jā varbūt tas sirds dziļumos izraisa kādas emocijas, bet ar to ir jārēķinās. 2012-08-16
Effy
Nu moins! Te jau velk uz paranoju!
Tevi nekad nav mākušas šaubas par vīra lolēģēm? A ja nu šams tur pa darbu šmakarējas tik ar visām, bet tev batonus sprauž, ka strādā? :)
Vai tad ar vīriešiem nav tā, ka gani vai negani, ja gribēs, tad tāpat atradīs, kur un ar ko sagrēkoties?
Kas attiecas uz bērniem... tev vispār pašai bērni ir, laikam jāsāk ar to?
Es domāju, ja vīrietis nenošķir sievieti no bērniem, tad visam +/- vajadzētu būt ok. Nu ka bērns nav šķērslis, lai satiktos un visiem kopā pavadīt laiku.
2012-08-16
fargo
precot šķirtu, cilvēks prec visu cilvēka rodņu, ar visiem tur esošajiem konfliktiem, peripētijām un galvenais, ka visur tur būs jāiesaistas arī pašam. var. ja tas viss ir apsvērts, saprasts, to saprot abi, abu BĒRNI!, ok... tas varētu izdoties. kāpt laivā ar daudzām sūcēm ar domu "nu da gan jau, mēs tak mīlam un tā... ", katrs uzkāps uz grābekļiem, dēļ kuriem pajuka iepriekšējā laulība vai ilglaicīgās attiecības ar ļoti lielu varbūtību.
otra cilvēka bērni ir jāpieņem viennozīmīgi, arī cilvēka iepriekšējā dzīve, ne to varēs nosvītrot, ne otrs to aizmirsīs. neesi tam gatavs/gatava? šļūc pa trasi.
citādi, tas ir nopietns pasākums, ja kāds no diviem nav gatavs sadzīvot ar otra iepriekšējo dzīvi, pat nemēģināt. bet samīlējies egoists ir nepārliecināms, parasti.
2012-08-16
Melika gudri runat japienem, ta var runat, ja nav pieredzes, man ir un ne ta labaka., sava veida krupis. loti svarigs faktors bernu vecums, audzinasana un vide no kuras vins nak. 2012-08-16
Ingaxx nu... manā pieredzē - džekam bērni jau pieauguši, pašas manējais ne tik ļoti pieaudzis, visu var saprast un sajust. Ne reizi neesmu viņa sievu redzējusi, izņemot draugu profilu, peripetijās un skandālos neiesaistos, pie radiem braucam katrs pie saviem (ar pāris reizēm pietika, lai nonāktu pie šāda secinājuma, ka nafig nervi jāmaitā) bet ar bērniem gan esam krogā un citur šur tur dzēruši kopā. Bet mēs visi pieauguši pīpli, mums nav autores problēmu. 2012-08-16
Postremo ...to "neko" - ++++ 2012-08-17
Effy
es tevi te tagad pabiedēšu bik :D
tas, ka tagad vīra bērni nedzīvo ar jums, nenozīmē, ka kādu dienu tas nevar mainīties :)
man ir paziņas meituku, kurām vienā dienā nācās pieņemt faktu, ka tagad būs jādzīvo kopā ne tikai ar savu bērnu, bet vēl + 1 vīrieša bērns. ir gadījumi, ka pat + 2. protams, sākumā gāja grūti un kā pa celmiem, bet cik zinu, tad tagad visām +/- viss ir kārtībā attiecībās ar bērniem. pārsvarā jau lielāko sajukumu sākumā rada tas, ka neviens īsti nezin, kādu lomu spēlēt un ko vispār var atļauties. ja to sakārto, tad ir ok.
tā kā iesaku jau savlaicīgi ar bērniem iepazīties un sadraudzēties. dzīvē daudz kas var notikt neplānoti. tagad topā ir tēma, ka mamma brauc uz ārzemēm strādāt un bērni pāriet dzīvot pie tēva.
ja tev pašai ir bērni un esi pašķīrusies ar bērnu tēvu, tad iedomājies situāciju, kad kaut kāda kaza apspriestu, kā tas tā ir, ka tavu bērnu tēvs tagad brauc tikties ar bērniem, un vai tik jums tur kaut kas nebīdās un vispār....
nedari otram to, ko negribētu, lai nodarītu tev vai taviem bērniem.
2012-08-17
Just_ Uzmanību piesaista vārdu salikums "atlaist vīru uz tikšanos ar bērniem". Vai vīram ir jālūdz tev atļauja pirms katra apciemojuma? Nu tad, mīļā, tavs taimeris ir ieslēdzies uz atpakaļ, pieņemot, ka vīrs ir normāls cilvēks, kurš mīl savus bērnus. Man pašlaik ir izdevība no malas pavērot, kā viena dura, kura pirms trim gadiem izvilka lielo laimestu precēta vīra personā (tiešām labs, bez pārspīlējuma) pati sev bedri rok, liekot šķēršļus vīrieša un viņa bērnu attiecībām. 2012-08-17
Deisa Jā, grūti, kad vīrietis ķēdē jātur un vēl jāmeklē atbildes uz eksistenciālu jautājumu - vai spēju no ķēdes atlaist, no mājas mēbeles pienākumiem. Manuprāt labāk iegādāt suni, būs vieglāk, ja mācēs pareizi audzināt. I varbūt atlaist nevajadzēs, visu laiku pie kājas paklausīgi sēdēs. :) Nafig vīru ar visiem bērniem. 2012-08-17
p_p
Nav bijis problēmu pieņemt vīra bērnus.
"Atlaist vīru uz tikšanos ar bērniem" - frāze, kas sajūsmina (ironija, ja kas)! Viņš kas, stingrā režīma ieslodzītais vai?
Ar vīra bijušo sievu attiecību nav. Viņai sava dzīve, man savējā.
Jo vīrietis vairāk laika velta bērniem (kā kopīgajiem, tā no bijušās laulības), jo manās acīs viņš ir vērtīgāks.
"Vai nemāc šaubas, ka tie nemaz nav vīra bērni?" - vēl viena pērle! Vīra bērni ir visi bērni, kurus viņš atzīst par saviem, neatkarīgi no tā vai viņš ir vai nav viņu bioloģiskais tēvs.
Neapskaužu tavu vīrieti. Bet arī līdzi nejūtu, jo pats viņš tevi tādu ir izvēlējies, nu i pats lai cieš.
PS. neko (2012-08-16 17:30) viedoklis ... vīrietim tas ir defekts - nu vismaz sieviešu acīs:)
izrādās, švaki tu pazīsti sievietes...
2012-08-17
Adamsone
Ja tu domā, ka vīrs, ejot uz tikšanos ar bērniem, īstenībā iet pie citas, tad viņam ir ļoti nenoveicies.
Man savulaik problēmu nebija, jo es ļoti gribēju bērnus, bet sākotnējā prognoze bija tāda, ka man viņi būt nevar. Tāpēc es ļoti gribēju, lai viņi pie mums ir iespējami biežāk un man viņi, mazākie, arī ļoti patika. Tomēr nācās secināt, ka ir nerisināmas problēmas un galarezultātā "nedari labu, ja negribi, lai tev ir slikti", tāds tas secinājums. Nekomunicējam un man patlaban ir pilnīgi vienalga, kā viņiem. Apskatos draugos un viss, pieauguši cilvēki savās dzīvēs.
2012-08-17
Dezyree varu teikt tikai vienu- neciinies PRET beerniem, ciinies PAR kopiigu laimiigu gimenes dziivi. Ir situaacijas ,kuras vnk jaapaciesh , ir arii konfliktjautaajumi,kuri negaidiiti pashi no sevis atrisinaas:))). 2012-08-17
garinsh207 :)Dezyree...cīnīties pret, cīnīties par kopīgu, laimīgu gīmenes dzīvi ir absurdi, jo cīniņā vienmer kads vinnē un lidz ar to kads zaudē:) un zaudētajam nebūs īsti labi:) laimīga gīmene vai nu ir vai nav. nevis jacīnās, bet sevi ir japiepilda ar mīlestibu un prieku, lai ir ko dot otram,neprasot pretī. bet cīnās tikai nabagi, kuriem trukst un grib piespiet otru, lai šamais dod leimi, bet traģikomiski ir tas, ka tam otram arī nemaz nav. ne prieka ne laimes:) 2012-08-17
pat Neuzticēšanās cilvēkam ar kuru dzīvo kopā - kopdzīves beigu sākums. Un ne jau bērni te ir pie vainas. 2012-08-17
saullla
neesmu precējusies divreiz,bet tomēr izteikšos...
Cik nepārliecinātai par sevi un savām attiecibām jābūt sievietei,lai stresotu par tik elementāru lietu kā to,ja vīrietis tiekās ar saviem bērniem?????
UN tā ir bija un būs viņa bērnu māte,lidz ar to kautkāds kontakts viniem būs vienmēr,nespēj pieņemt ka cilvēkam ir bijusi pagātne,tad nesaej kopā.
neko-tas nebūs gan defekts,tieši otrādi.Katra pieredze ko vīrietis ir guvis tikai pieliek plusiņu klāt.
2012-08-17
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 36 (kopā 36) |
