Kas labāk - pieļautās kļūdas vai garām palaistās iespējas?
Būšu nedemokrātiska un sadalīšu cilvēkus divās daļās - tie kas gaida, kad būs viss tas labākais un sargā sevi no kļūdīšanās un tie, kas mēdz rīkoties pārgalvīgi, spontāni, jo nevēlas garām palaist dzīves piespēlētās iespējas. Kas labāk? Un kāpēc?Deisa p.s. - par tiem, kas apzināti mēslus un šļuras meklē, te netiek runāts.
_CatNap pieļautās kļūdas ir pieredze. bez tās nu nekā.
stardust Man domāt ir reizes, kad vajag pasargāt sevi, un ir reizes, kad rīkoties spontāni un pārgalvīgi, ej nu sazini, kas no tā sanāk kļūdaini, :D to tik laiks rāda. Proti, cītīga sevis sargāšana pēc kāda laika un ar citu perspektīvu var izrādīties pamatīga kļūda.
p_p
Mandomāt, katram savs labāk un sliktāk, atkarībā no rakstura, apstākļiem un pieredzes.
Un pēc pieredzes saku, ka labāk sevi ar varu nelauzt - sanāks sliktāk.
Turklāt, neviens cilvēks nav tikai spontāns vai tikai nogaidošs - viens un tas pats cilvēks dažādos dzīves posmos, dažādos apstākļos mēdz reaģēt atšķirīgi.
Edg
Vislabākais ir paša kļūdas, tikai ne visas. Jo ja esi kautkur ieberzies un nespēj izdarīt secinājumus, tad nav vērts. Toties ja katra nebūšana piespiež pēc tam pārdomāt sīki un pamatīgi, tad ta ir vislabāka skola dzīvē, tas no paša pieredzes.
Kas attiecas uz iespējām, te derēs teiciens ka labāk izdarīt un pēc tam nožēlot nekā nedarīt un pēc tam kost pirkstos. To arī esmu uz savas ādas pārbaudījis, nenopirku māju par labu cenu. Pats vainīgs jo nespēju laicīgi sarunāt ar pārdevēju tikšanos. Nu tad pēc tam pirkstos košana bij vēl sāpīgaka nekā tas pāris stundas ko būtu veltījis pasākumam.
Deisa Tie, kas pasargā sevi no kļūdām, savā ziņā pasargā arī sevi no jaunas pieredzes, jā (nekāpj uz grābekļa divreiz. Un arī citur nekur vairs nekāpj). Bet tā taču vieglāk, jo mazāk sāp, vai tad ne?
Olivia_es kļūdas pieļauj visi, tas ir normāli, ja kaut kas tiek darīts. nogaidīšana arī var būt smaga kļūdīšanās. viss ir relatīvs, nav tāda "labāk". attiecināties vajag pret rezultātu. un, ja kāds nogaidot ir kaut ko sev labu sagaidījis, tad viss kārtībā.
Tessa tie,kuri tagad pasarga sevi no kljudam,medza riikoties pargalviigi un spontani-agrak.
Rozite1977
ja intuīcija šaubās, nav ko grābt ciet, neskatoties uz to, ka gandrīz jebkuram cilvēkam ir glaimojošas uz sevi vērstas karstas jūtas.
ar profesionālo darbību līdzīgi. abos gadījumos ilgtermiņā, tā globāli skatoties šaizes vien i, js šaizes nogrābtas.
Tuftalogs
Ja nebūtu sāpju, tad mēs aizietu bojā, jo sāpes bieži vien ir tikai reflekss, kurš pasargā un brīdina... ja nebūtu kļūdu, tad nebūtu pieredzes un arī viss būtu sasodīti garlaicīgs.
Abām pozīcijām ir savas priekšrocības, bet skaidrs ir viens - paļaušanās tikai uz prātu un racionālo ir vienvirziena ceļš...
Deisa
Tessa (2013-03-22 13:59) viedoklis
Gan tā, gan arī var būt citādi, ka dikti domāja un prātoja, taču prāta nepietika, lai izdomātu pareizi un nošāva greizi. Pēc tam saprata - man labāk nedomāt un vispār no mājas ārā nelīst (nereti sabiedrība apkārt ietekmē šādu lēmumu pieņemt). Nu a ko tad darīt tiem, kam āliņģis un striķis ar veļasziepēm tiek ieteikts? Ko darīt tiem glupajiem? Vai tad viņiem savādāk? Arī ir gan iespējas, gan spīd kļūdīties.
_CatNap Tuftalogs jau faktiski pateica. gribeju piebilst, ka, nepazistot sapes, kludas, negativo, nevar iisti novertet laimi, prieku, panakumus, etc. laikam skumji "paradiizee"..
DAfrika
Nu nemēdz būt tikai vai nu vai nu. Dzīvē gadās gan kļūdīties, gan kādu iespēju palaist garām. Viss ir harmonijā. Nē nu, ja visu mūžu pālī nomaukt, tad jau ne zaudētās izdevības, ne kļūdas ir no svara!
Tāds mazas meitenītes jautājums. Kā jau daudz kas, kas te tiek jautāts :)
violinn
Ja es nepalaižu garām kādu vilinošu iespēju, tā var būt manas dzīves smagākā kļūda.
Un arī, var nebūt.
Patiesībā jau zin tikai galaiznākumu, kā būtu bijis, ja bijis...to var fantazēt.
Kas labāk - gaidīt vai mesties piedzīvojumos...nebūs atbildes, jo nevar zināt, kas tiešām būs labāk.:)
Es domāju tā. Ja ir kāda vēlme, sapnis vai kā nu to nosaukt, tad arī rušinās uz to pusi. Pāris reizes var dabūt pa galvu, pieberemzēt, tad atkal ar uzrāvienu, bet tikpat labi var izsapņot kaut ko citu un enerģiju veltīt jau pavisam citām lietām.
Tessa
nesarezhgjii vienkarshas lietas. cilvekam ir jasitas,jaapdazas kartiigi un jaiemacas bruces arstet-sev pasham. tikai tad vinjsh parstas baidiities un nonstopa meklet zales aptiekas.
iisak sakot, viss notiek ta,ka tam janotiek.
kudala nu ar tām kļūdām ir skaidrs, tās ir piedzīvotas un pārdzīvotas, tā tagad ir pieredze, bet par tām palaistajām iespējām, da venls viņu zin!! varbūt ar labi , ka nav izmantotas, garantijas , ka tās būs veiksmīgas neviens tak nedod, var iedzīvoties vēl kādā kļūdā:)bet vispār ar gadiem mazāk pieļauj kļūdu un mazāk izmanto iespēju, tā nu tas ir.
liancite Ja to var apvienot, vnk ideāli! ;)
Deisa Kaut vai seksuālas dabas piemērs (tas te saprotamāks un par savu reputācijas bojāšanu man vairs nav jāuztraucas) - Sievietei divi kavalieri - abi forši, taču viens nav īsti tīrīgs (mēdz izmētāt zeķes un ost pēc sviedriem), otram alus vēderiņš mazliet skatu bojā. Vai viņai izmēģināt abus - varbūt ar kādu seksā jumtu rauj nost un vēlāk pieslīpējoties dzīvē izveidojas unikāla saskaņa, vai abus atraidīt, jo kaut kas viņos nepatīk.
never_pa
kaut kas pa vidu, savs laiks spontanitātei, savs pacietībai.
Tēlaini izsakoties - triperi var izārstēt, bet varbūt labāk to nenozvejot?!
:)
laurena es rīkojos spontāni.lai vai kā,nenožēloju,jo tad es nebūtu es.un man pieder viss,kas ar mani ir noticis.:)
riks086 Labāk nožēlot to, kas ir darīts, nekā to, kas palicis neizdarīts. Kļūdas (ja vien tās nav traģiskas), kā jau te pareizi viens otrs pirms manis pieminējis,... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 54) | nākamās >> |
