Vai jums apkart ir gudri un interesanti cilveki, ar kuriem notiek vertiga domu apmaina?

CitsVariants      Jā, ir..

nakc      Ar negudriem nekomunicēju.

Polus      Ja gudrību uzskata par relatīvu jēdzienu, tad, jā, ir gan, turklāt pēc definīcijas citādāk nevarētu būt, ņemot vērā to, ka katra indivīda unikālā dzīves pieredze vienlaikus ir arī gudrība.

Ja gudrība ir absolūta, tad nē, protams, ka nav. Ar absolūtās gudrības paudējiem sanāk komunicēt vien ar grāmatu starpniecību.

P.S. Apbrīnoju tos, kuri brīvi citiem var spraust birkas "pamuļķis, negudrs" utt., jo tad jābūt pat ļoti pārliecinātam par to, cik tad precīza ir paša mēraukla.

MaryClaire      es gudrus cilvēkus ne īpaši meklēju, mani kaut kā tā gudrība neuzrunā. toties svarīga ir kāda cita īpašība, un jā, tādi man apkārt ir. man viņi šķiet tādi, un es viņiem.

tas ir no teiciena - "pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats".

Ananda_A      Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas strādā ar garīgi atpalikušajiem un citādiem dzīves apdalītajiem. Es nespētu. Mani paralizē un šausmina kroplības. Tāpat es nesaprotu kā var izturēties rupji un nežēlīgi pret invalīdiem un vājākajiem.

SNIEGBALTITE_      Ne vienmēr arī visgudrajiem ir taisnība, un visbiežāk jau jāpaļaujas tikai uz savu galvu un intuīciju, un citos ieklausīties nav vērts!

Ieklausos      Attieksmes jautājums. Nekāda īpašā gudrība neeksistē (relatīvs jēdziens). Ir atšķirīgas dzīves pieredzes, atšķirīgi skatījumi uz dzīvi. Ja gribi saskatīt, ieklausīties, teju visi cilvēki būs ar savu gudrību un interesanti (arīdzan izteiktas negācijas spļaujošie). Cits jautājums (jau no manis atkarīgs) - kad un cik ilgi, un vai es pati gribu ar to vai šito cilvēku komunicēt. To nosaka jau kaudzīte subjektīvu faktoru, un atkal ar gudrību nu nekādu saistību.

Muktiana      Tiklīdz citus uzskati par muļķiem, bet sevi par gudru, tā ir lepnība un ta jau ir liela muļķība.
Faktiski tā var būt, ka kāds liekas gan dumjāks pēc IQ, gan gluzi vienkārši nesaprātīgāks.
Man gudrs liekas viens no svētajiem Prabhhupāda, bet arī viņš ļaudis bez DIevas apziņas dēvēja par nesaprātīgiem, taču viņš bija laipns un patīkams pret jebkuru nesaprātīgu būtni. Bet reizem uz īsu brīdi sadusmojās pat uz saviem mācekļiem.
Ja Dievs ir, tad gudrs (=saprātīģs) cilvēks nevar būt tāds, kurš to neapzinās. Turklāt tāds cilvēks apzinās, ka jāiet liels ceļš līdz dvēseles tīrībai un tādu, kurš jau so ceļu nogājis, diez vai personīģi satiekam.
Bet jā, es pazīstu daudzus interesantus, gudrus un vienkārši jaukus cilvēkus. Man interesantākie un patīkamākie ir tie, kuri Dievam tic. Ar pārējiem var runāt tikai limitētos apmēros - ar dažiem vairāk vai pat pietiekami plaši, ar citiem burtiski neko (kaut arī ir ar augstākajām izglītībām utt.).
Ir arī jauki cilvēku, kuri nav ne izcili gudri pēc IQ, nedz "apzinās Dievu", bet viņu dvēsele ir +- tīra, tāpēc kopa būt ar viņiem ir patīkami.