Piedot un neaizmirst.

bubucis_agucis10      es arī tā saku..tas lai uz fona izskatītos skaistāka:))
bet,ja godīgi teikt varu daudz,bet tomēr kaut kas sēž iekšā-nepidodu..man ir vajadzīgs laiks,un kad tas viss ir kļuvis mazsvarīgi,vai arī cilvēks ir kļuvis vienaldzīgs-tad arī piedodu,,kas nav manā dzīvē,tas nav manā galvā

Bibine      Piedot: nevis piedot, bet spēja pieņemt notikumu/faktu.
neaizmirst: ir tikai viens variants, kad var aizmirst. Pēc notikuma ir jāzaudē atmiņa.
"krāpšanu, sievietes atbild-piedot jā,bet aizmirst nekad": Derētu tā kā mazliet parakāties pa sieviešu psiholoģiju/ dzīves uztveres filosofiju "kāpēc viņa šo krāpšanu tik sāpīgi uztver!!!"
Es domāju,vai nu vai nu. Nekādu pussolīšu: Nevis ir ticība pussolīšanai, bet gan problēma ir tai solītājā, cik pārliecinoši lej kārtējās pasakas!

nakc      Nekad neesmu tādas muļķības teikusi un nekad nepiedotu... palīdzētu tikai koferīti sakrāmēt.

alvis25      Piedot var visu bet aizmirst tikai ja ir alchelmera slimība . Cilvēks labo slikti atceras bet sāpes neaizmirst .

adzika      Nepiedod un neaizmirst... Un pie iespējas,vēl dunci mugurā...:) Labi ja vēl mugurā...:) :)

wolands      Nē, pretrunu neredzu. Kur tieši ir pretruna? Butu jāaizmirst? Jeb nebūtu jāpedod, bet uzreiz jāaizmirst?

LaskovijMerzavec      Nepieprasu uzticiibu un attiecigi nav krapshanas :)

Katras briva izveele ar ko un kaa guleet :)

Ieklausos      Lai ko teiktu vārdos, tā īsti jau nevar ne piedot, ne aizmirst. Lielākoties cilvēks mēģina samierināties. Kaut kas līdzīgs izlīdznei sanāk pēc laika, ja patiešām attiecības mainījušās uz labo pusi.

Gunuta      Var piedot un neaizmirst.
Piedot tāpēc, ka katrs kļūdāmies, visi cilvēki, piedot, nozīmē nevis cilāt katru dienu, bet atstāt tumšā plauktiņā brīdim, kad uzradīsies līdzīga situācija. Bet tikai kā vadlīniju, nevis kā aizvainojumu gūzmu.
Neaizmirst tāpēc, ka tā ir pieredze, lai arī nepatīkama, bet pieredze. Un kā zināms pieredze mūs sargā un māca. Aizmirst, tā jau ir muļķība.
Apdedzinot roku, otrreiz izvairisies, ja aizmirsīsi, atkal apdedzināsi. Ljoti novienkāršoti.

Relita      Ir jāpaiet ilgam laikam, lai piedotu, un vēl ilgākam laikam, lai aizmirstu. Taču aizmirst nav iespējams, tas iekšā gruzd un krājas, līdz brīdim, kad saproti, ka nekādas emocijas vairs nesaista ar savu tuvo cilvēku.....ja vismaz ir naids, tad zini, ka domā par viņu, bet ja ir vienaldzības tad tās ir beigas attiecībām...

erucanob      Elementāri Watson,Turpina drāsties ar to maukuli,kaut patīkami nav.Gadās pašai kāds kreisais,nodod bez sirdsapziņas pārmetumiem un dzīvo tālāk.

Adamsone      Simts reižu esmu teikusi, ka nekādas piedošanas nav vispār, ir tikai aizmiršana. Kamēr atceras, tikmēr krāpšanas faktam ir pietiekoši liela nozīme.
To varbūt viņas gribēja teikt.

Deisa      Izskatās, kā te netrūkst kadru, kas atmiņas dzēš uz pasūtījuma. Lūdzu palīdzību - iemācīt man arī. Gribētu aizmirst kā mana sunīte nomira. Skumji tas bija, bet atceros. Vai atmiņas ir kā operatīvā atmiņa, kur, ja piedod, tad automātiski fakti delītojas? Interesanti atzinumi, nudien.

snamlet      Hhmm..tāds interesants jautājums un es uz to paskatītos tā: 1. ja krāpšana ir notikusi esot nopietnās attiecībās un no sievietes puses tās balstītas uz jūtām, tad piedot krāpšanu ir ļoti grūti, dažreiz neiespējami un ja saka ka piedod, tad tas būs tikai vārdos, nevis patiesībā un to viņa nespēs aizmirst, jo ievainots būs sievietes pašlepnums. Te var būt pretruna un var nebūt. Un man kaut kā arī neticas, ka šādā gadījumā arī vīrietis spēs piedot un aizmirst; 2. Ja attiecības balstās uz "labāks kāds ir, nevis neviens", tad piedošanai gandrīz nav nozīmes un krāpšanu kā tādu ātri aizmirst; 3. ja par krāpšanu kā tādu būs viss izrunāts starp partneriem un noskaidroti tās iemesli, tad var piedot un aizmirst reāli, bet to spēj izdarīt ne visi..tikai stipri cilvēki...jo kļūdīties mēs visi varam un šeit tad pretrunas nebūs. Ja krāpšana atkārtojas, tad gan nav nekādas piedošanas.

SisterL      Man gan šķiet, ka piedošana - tā ir atteikšanās nēsāt sevī rūgtumu par pārdarījumu, un ar to cilvēks pats sevi atbrīvo no samazgām, ko otrs viņam uzlējis. Taču tas nenozīmē, ka jāsmaida šim "otram", jāsaglabā kontakts vai kā tamlīdzīgi - mierīgi var šo cilvēku izsvītrot no savas dzīves - un tas nozīmē- neaizmirst nodarīto....

klava4      Es varu piedod tikai tad..kad mani tas virietis neinteresē...Jūtas pret viņu zudušas..

kljuska      ja ir krāpšana, tad jau mūsu saikne ir pušu,,, tās vnk vairs nav,,, tas nozīmē ka cilvēki jau iet katrs savu ceļu,,, vai var sasiet sarautu saikni? varbūt var, bet ir ļoooooti jāgrib,,, vienīgi mezgls paliek vienmēr