Kuras dzīves baudas cilvēks var sev atļauties?

p_p      Tā kā karma un reliģiskie tabu mani ne pārāk satrauc, tad domāju, ka cilvēks var sev atļauties da jebko, bet ar noteikumu, ka tas nelabvēlīgi neietekmē citus cilvēkus.
Bez tam, bieži vien tie cilvēki, kuri sevi nežēlīgi ierobežo - askētiskie fanātiķi, mūždien uz diētām sēdošie un tml. - gūst baudu no paša sevis ierobežošanas fakta, tāpēc teorētiski arī to var pieskaitīt pie baudām.

pie pēdējiem komentāriem:
mandomāt lielākajās cūcības tik izstrādātas ticības vārdā, tādēļ muļķīgi apgalvot, ka labam cilvēkam vajadzētu būt ticīgam;
nepiekrītu, ka reliģija izzudīs, jo
pirmkārt, tas ir ļoti efektīgs kontroles mehānisms;
otrkārt, tas ir veids, kā novelt savu atbildību (Dieva griba);
treškārt, tas ir mierinājums cilvēkiem, kuri paši ar sevi netiek galā.

fabbiana      kapēc mēs latvieši tik kāri visu ierijam- karmas, fenšuji, reiki, jogas, vēdas, šmēdas, tiešām nekā sava nav? tapēc tie sūdi- maldīšanās trīs priedēs sākas, jo visa kā ir tik daudz, trūkst tikai savas nostājas, savas ticības un sava mugurkaula, neviena reliģija nenoliedz baudu, ja, kas, noliedz un nosoda maucību, tas gan, ja neredz atšķirību, tad slikti, jebkura reliģija noliedz pārmērības jebkādas- ēšanā, dzeršanā, pat pārlieka reliģiozitāte nav nekas labs, galvenais ir sirds, sirdsapziņa, ja vien tāda ir

kljuska      Visas baudās var ļauties,,, tikai lai tās nāk Tev no sirds

sandra1111      es par Muktiņas viedokli,,,mja.

Zivucis      Neviens jau baudu kā tādu nenoliedz, tikai fakts ir tāds, ka cilvēks pēc dabas ir vājš un nereti bauda kļūst par atkarību. Pat tādā mērā, ka aizkrīt širmis. Natūrā tas redzams viedoklī 9:50 un pārējos konkrētā afftara komentāros - lūk, kas notiek, kad daudz pārāk daudz domā par baudām.

MaryClaire      kamēr mēs domāsim, ka Dievs ir ārpus mums pašiem, kā kaut kas ārējs - sodošs/dodošs, tikmēr tiešām pastāvēs jautājums - ko es varu atļauties, mazliet grēkojot, bet ne tā pa lielam grēkojot, tikai drusciņ - nokrāpt no lielā pīrāga, mazliet pažuļīties, nočiept laimīti no lielās, iebāzt kabatā, lai neviens neredz ... un ne tikai tīri materiālas lietas.
bet ja cilvēkā pašā ir Dievs, kurš pārzina "karmu", "mūzīgo dvēseli", "pastaro dienu", tad viņam jautājums par baudām nerodas

un vispār, varbūt šī nav tā labākā vieta, kur meklēt Absolūto Patiesību :)

fargo      par sesku? baudas nebūt nav liegtas! kāpēc gan? liegts ir kas cits:
"Lai tavas akas avots ir svētīts, un priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu!
Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemitīgi ar viņas mīlestību!
Mans dēls, kāpēc tu gribi aizmirsties svešinieces apkampienos, un kāpēc tu gribi apkampt kādas citas sievietes krūtis?
Jo ikviena cilvēka ceļi ir atklāti Tā Kunga priekšā, un Viņš izsver visas viņu gaitas.
Pārkāpēja ļaunais darbs saņems savā varā viņu pašu, un ar savu grēka valgu viņš paliks nesaraujami sasiets.
Viņš mirs bez pamācības, un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies."(Sal. pam. 5:19-23)

par ikdienu?
"Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība:
augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis,
sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu,
viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā."

par ēšanu?
"Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku....
Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.
Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku."

"Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas.
Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus.
Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis.
Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt."(Rom. 14:1-4)

un kā kopsavilkums:
"Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.
Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās."(1 Kor)

annija005      Nu ja ............buus jāpiekriit Tessai.
Labaak pakluseet.
Juus joprojaam esat iespundeeti burkaa kaa krabji.

meklejumos      Kad paši vairāk neesam spējīgi baudīt, tad sākam baudas nosodīt.(Lametrī)
Labāk nepateikt, jābauda vis ko vēlas, vismaz jāpamēģina vienreiz, tad jau prāts un instinkts pateiks, vai tas der man.
Kāda jēga domāt par to kas būs pēc aiziešanas tai saulē, neviens jau no turienes nav atgriezies un filmu parādījis. Nepamēģināsi, pat nožēlot nebūs ko.

selnija_      Es varu atļauties:
1.ēst, ko grib algas dienās/ pārējās jāplāno un jāpiedomā/
2.kaut ko garšigu iedzert šad tad , kā arī algas dienās protams
3.sauļoties vasarā pei mājām un jūrmalā
4.lietot lētu ķermeņa kopšanas kosmētiku
5.masāžu reizi 10 gados
6.un sesku arī protams/ cik bieži , to gan neteiks/
Tas no miesīgajām baudām tā apmēram viss, varbūt arī kas piemirsies, tomēr galva vairs nav jauna, he, he.

Torpedo_Spoks      Visaadu religiju sekotaajus mieriigi var pielidzinaat cilveekiem, kuri pa čakru pakausī kontaktejas ar kosmosu, kuriem "kaimiņš laiž starus virsū", kuriem liekas ir Napoleoni utt. Tapac pret viniem jaaizturas lidzcietiigi, iejuutiigi un ar sapratni kaa jau pret attiecigiem cilveekiem. Domaaju, ka vinu dogmas un viedoklus psihisli lidzsvarotam un logiski domajosam cilveekam, kuram nekas neradaas, noteikti nav jaanem veraa nevienaa jautaajumaa, arii par pielaujamajam baudaam

inito4ka      ...es laikam nesaprotu jautājumu... un Dieva,, pielikumu ,, šeit arī.
Man baudu sagādā jūra un saule!! un vīns :)) un vīrietis ! ēšana??? nu nez,,,,domāju,ka tas tik tāds izteiciesn> ēdu ar baudu /// ak jā,,,ja pie vīna,tad ar baudu uzkožu šo-to :)))

Adamsone      Praktiski visas. Sirdsšķīstai baudīšanai jābūt dievam tīkamai, ja tomēr nav, tad pameklējam citu, saprātīgāku dievu.;)

fargo      "(2013-04-05 12:20) viedoklis"
racionālais un iracionālais cilvēka būtībā ir savijušies tik cieši, ka nav viens bez otra.
piemēram, lai gūtu priekštatu par kādu parādību, ir nepieciešama pieredze - sava vai sveša. sava pieredze ir gūstama cilvēka dzīves laikā. bet sveša pieredzes pieņemšana balstas ticībā(uzticībā). kādu daļu no svešas pieredzes ir iespējams apstiprināt ar savu pieredzi(ar laiku, darbojas uzticība), bet daļu no svešas pieredzes nav iespējams tieši apstiprināt ar savu pieredzi, ir vajadzīga ticība.
lai cilvēkam piemistu spēja izzināt vai gūt priekštatu, obligāts priekšnosacījumi ir vēlme(pirmkārt) un spēja domāt abstrakti, spēja operēt ar pieņēmumiem, balstītiem gan savā pieredzē, gan ticībā(svešā pieredzē - savas pieredzes apstiprinātā vai nē)(otrkārt).

otrais priekšnosacījums, tādā vai citādā pakāpē, piemīt ikvienam cilvēkam, kurš vairāk(gudrs) vai (pat) mazāk(ne tik gudrs) vadas no veselā saprāta.

ilustrācijai, piemērs.
kādam piemīt pirmais priekšnosacījums - vēlme zināt. piemīt arī otrais - spēja operet ar ar savu un svešu pieredzi.
cilvēks skatās uz jūru, bet neredz, kas tur tālāk ir. var novērot putnu ceļšanu, citas parādības. akumulē savu pieredzi.
un arīdzan cenšas uzkrāt svešu pieredzi, kāda, kas skaidri vai neskaidri ir redzējis zemes aprises vai arī novērojis parādības un izdarījis secinājumus.
operejot ar šobrīd sev pieejamo pieredzi - savu un svešu, cilvēks nolemj doties pāri jūrai, jo tam piemīt izšķirošais dzinulis - vēlme zināt un pieejamā pieredze(sava un sveša) ir pietiekami racionāla, lai izšķirtos uz ticības soli - kāpt laivā un doties pretī nezināmajam. bet jūras klaids izrādās plašāks, kā ceļinieks bija rēķinājies. ko nu?
lūk ko - izšķirošais būs nevis viņa racionālie secinājumi, bet (uz)ticība savam mērķim.
bet to, kuri nevis tikai grib, bet arī izšķiras sēsties laivā, nekad nav vairākums.

padomā par to.

hefny      Dabas baudas ir ,lai tās baudītu. tās nav katram dotas.tā ir liela dabas dāvanabaudīt. un, ne jau garāmskriešana,sesks,neausība it visā ir baudu iespēju sniedzējs.

miglainaa_plava      Cik es saprotu, tad ticīgam cilvēkam no baudām jāatsakās vispār, lai kādas tās nebūtu. Arī inetelektuālās baudas nav vēlamas. Īsumā - ir jādzīvo bēdīga depresīva dzīve, jo dzīve vispār nav jāmīl un tai nedrīkst pieķerties, un vienīgais prieks tāds, ka Dievs mūs visus ir glābis un tālāk sekos apsolītā paradīze.
Reāli - dzīvē bez baudām ir vāks. Nezinu kā tas iespējams? Katram ir savs baudas obligātais komplektiņš, tās veinīgi var aizstāt ar labvēlīgākām un nekaitīgākām baudām, bet cik zinu tad atteikties vispār ir nereāli. Ir cilvēki, kas var dzīvot bez seksa un nekas, citi atkal nevar nekādīgi un atsakoties no tā rodas visādas perversitātes.
Piemēram, mana neatņemamā bauda ir kārtīgi izgulēties - un nekādus 6.00!!!, jo esmu pūce. Pēc Muktianas teiktā, es, tātad dzīvoju izlaidīgu dzīvi. :)))))

JurisK      Vispār jā - gulēšana ir viena no lielākajām baudām!:) Sekss - jā, ja ar savu sievieti, visādās nozīmēs savu. Tāds fiksais gadījumseksis - ar nekāda vaina, bet ne vairāk kā ātri ar moci braukt, vai kaut ko tamlīdzīgu - tā teikt - garu un miesu uzbudinošu darīt. Dažam patīk kauties - tas apm. tas pats. Nu ēšana - gardumi, kaut kas īpašs, īpaši pagatavots. Nodzerties putojošu aliņu, kad slāpst, vai kaut vai ūdeni. Lēnā garā glāzi visīša izsūkt, tā, lai ledus gabaliņi pret zobiem - nu kaifs! Tumšā augusta naktī skatīties zvaigznēs - nu daudz baudu. Dēļ kā dzīvot? lai paēstu, bērnus uzražotu, lai tie paēstu un mazbērnus radītu? Vajadzīga lieta mūžības līnijas turpināšanai, bet labāk to darīt ar baudu! Domāju, ka tajā pusē to īpaši neņems ļaunā - galvenais, lai dzīves uzdevumi būtu izpildīti!

Deisa      Dažādās reliģijās cilvēki apkopojuši tās zināšanas, ko ar zinātni nevar pierādīt un ētikas normas. Mūsu ētikas normas ir salīdzinoši spēcīgi pakārtotas kristietībai un nav jābūt obligāti kristietim, lai darot grēku justos slikti. Tāpat sabiedrība nosodīs.
Tikai aplami par to baudas gūšanu, arī Bībelē nekur tas nav noliegts. Ādamam un Ievai vēl esot Ēdenes dārzā Dievs lika augļoties un vairoties. Tur viņi plikiņi staigāja un tas bija normāli. Grēkojot viņi sāka kaunēties - tātad nevajag darīt neko tādu, par ko ir kauns (sirdī, kaut neviens varbūt nezin, ko esi izdarījis). Un kauna sajūta mums jau attīstās no bērnības un ir cieši saistīta ar audzināšanas paradumiem, sabiedrības ētikas normām un likumiem.

garinsh207      :)nedari citiem sudus un ari sev, tā pa lielam senas zinašanas maca.lidz ar to nav nekadi greki jauzskaita.

limonija      Senajiem latviešiem patiesībā ir bijusi forša dzīvesziņa - un visas baudas tajā (ar mēru un prātu) iekļautas - ziemās varēja izgulēties, jo strādāt taču tumsā nebija iespējams, ar apgaismošanu nevarēja diži aizrauties(dārgi), vasarās rāva no saules līdz saulei, Jāņu naktī bija "seksa orģijas", rudeņos lielā izēšanās - ražas svētki, kāzas uttt., tukšais laiks - pavasarī, kad vajadzēja ieturēt mērenību, bet veselībai tas droši vien par skādi nenāca, nu tādā garā apmēram, un par karmām, čakrām, vēdām jau nu viņi neko nezināja un savas galvas lieki nelauzīja(var palasīties Virzas Straumēnus vakaros pirms gulētiešanas, lai iebrauktu šai dzīves filozofijā), bet mūsdienās grābj no visām pusēm gudrības(Ošo, Koelju, vēdas, mantras, bla, bla, bla), līdz trijās priedēs apmaldījušies...:)

garinsh207      :) LImonija, Tu esi trijas priedes apmaldijusies, sameetot visus kopā-Ošo, Koeljo šamo glupinas ar vēdam, ko seni latviesi bija palielam aozmirsuši, bet tomer to iespaida veidoja savas tradicijas, tautudziesmas.nekas nerodas tukšā vietā