dēli un māte

niksonsss1980      :) "jautājums puikām" jautājumā vajadzēja rakstīt!personīgi es ar bračku nekonkurēju par muteres uzmanību!!! vecums nav vairs tas lai uztrauktos par to ,vai mamma man vai bračkam vairāk uzmanības pievērš! :D

Deisa      Varu par saviem mazajiem vīriešiem, kuriem esmu māte, padalīties - jaunākais cenšas izaicināt vecāko uz kautiņu, lai pats būtu cietējs un vecākais saņemtusodu. Ar mani tas vairs nestrādā, tāpēc šitā shēma tagad pārmesta uz vecmāmiņu, tā joprojām mazo "cietēju" žēlo.
Vecākais savukārt cenšas uzmanību izpelnīties ar savu nelokamību taisnīguma un ģimenē pieņemto normu ievērošanas sakarā - regulāri atrod, kur jaunākais brālis nav ievērojis manis uzstādītos noteikumus. Nu jau arī vairs nestrādā, jo, ja pats nespēj novērst šo likumu neievērošanu bez fiziskas ietekmes, tad arī par to ir pašam jāuzņemas atbildība, jo es, māte, esmu tikai sieviete, ne policists un viņi ir pietiekami lieli, lai nu jau paši iemācītos risināt konfliktsituācijas.

Forever4      Mēs bijām 4 brāļi...tēvs jūrā...mamma darbā...un mums nevajadzēja nekādu mammas uzmanību...ka tik lika mūs mierā...bijām dikti patstāvīgi bērniņi:):):):)

dauzone      ok, nikson.. precizēšu.. kā jūs konkurējāt, kad bijāt puikas :)

dauzone      Forever.. buča no manis..lai jau tev tiek

neko      Nu sākot no padsmit gadiem mātes uzmanība bija gana maznozīmīga, ja precīzāk, jo mazāk viņas bija jo labāk.

Par tēva "uzmanību" gan var pacīnīties. Nu tur kādu padomu dzīvē uzprasīt un tā. Tomēr vīrietis sapratīs no pus vārda to, kas sievietei ilgi būs jāskaidro un ar tad nav zināms vai sapratīs.

dauzone      neko .... saki, ka no padsmit bija svarīgs vīrieša viedoklis.. paldies, ņemšu vērā :)

niksonsss1980      mums ar bračku respekts lielāks bija pret tēvu!! vienozīmīgi !
bet par mammas uzmanību nu nezinu....tagad jau tā liekas ,ka uzmanība bija puslīdz vienlīdzīga, mums abiem!!!un neatminos, ka bija daudz tādu situāciju, kad vajadzēja ko īpašu darīt lai pievērstu mammas uzmanību !!!

jozolsen      Es vecākais atbildēju arī par jaunāko,mani pēra ,viņš blakus stāvēja un raudāja.Jaunākajam tika veltīta daudz lielāka uzmanība ilgus,ilgus gadus,es patstāvīgāks un neatkarīgāks.Mātes objektivitāte bija neobjektīva,vairāk vērsta uz jaunāko.Paldies par tādu attieksmi,no mazotnes iemācījos atbildību ,ne tikai par sevi.

Carpe_Diem      A man patika, ka man nepievérsa uzmaníbu, tápéc priecájos, ka visi pievérsás jaunákajam brachkam. Es necíníjos par mátes uzmaníbu. Jaunákajam gan patika, ka vinju máte apchubinája :) :) Tá ká biju vecáks par 2 gadiem, tad arí, protams, gudráks - lídz ar to visu uzmaníba pársvará bija pievérsta man. Centos visu apkártéjo uzmaníbu novirzít uz brachku, kuram tas patika. :) kaut ká tá...

GarlaikotsLaucinieks      Nez, neatceros, ka baisi konkurējām.
Jaunākais brālis gan skaitījās mīlulītis, bet es laikam biju pārāk patstāvīgs, tāpēc to nemaz nepamanīju.

meklejumos      Neesmu vīrietis, nav man bračka, bet kā dēlu mamma varu teikt, bērnībā manējie plēsās un nevarēja teritoriju sadalīt, nelīdu pa vidu un ļāvu pašiem tikt galā. Nu jau pieauguši un viens otru balsta, pie reizes arī mani. Protams patsmitgados jau ar tēti tās darīšanas vairāk bij kopējas, bet kad vajadzēja sirdi izkratīt, tāpat mammu meklēja. Arī kad ziepes savārīja, tad mammai pirmajai ziņu deva.

kudala      kāpēc tad meitenes ir diskriminētas??? tās par mammas uzmanību vairāk cīnās, zinu kā jaunāka meita:) bet kā dēlu mamma saku, ka ir jāmāk tā uzmanība sadalīt tā , ka nav jācīnās par to, viss līdzīgi , gan mīļums, gan sodi, gan bonbonkas:) starp puikām maza gadu starpība , tāpēc nebija grūtību visu līdzīgi sadalīt:)

HRDS      Varbūt atceries tādu filmu... "Bagātais brālis, nabagais brālis" līdzīgi arī dzīvē izvērtās....

Postremo      nekonkureeju - man ir masa.