Vēlme audzināt svešus bērnus.

janisb      Tāpēc, ka šeit vel nav iznīcināta katra dzīva organisma dabiskā vēlme nodot tālāk SAVUS gēnus, nevis rūpēties par kāda cita gēnu izdzīvošanu...
Runājot par Maslova piramīdu - velme rūpēties par citu bērniem visizplatītāka varētu būt tieši trešajā (piedrība) līmenī jo pirms tam ir citas problēmas, bet vēlāk citas intereses

Piparkuka      Tāpēc, ka pie mums parasti tie ir pamesti bērni vai nezināmu vecāki!!!

fargo      tagad tā ir, drīz tā nebūs. kamēr turīgi, tikmēr viss ir skaisti. visa tā sistēma gāžas bezdibenī nenoturami un būs tur ij pamesti bērni, ij auslanderu rūpju nomocītās sejas. kamēr gardu muti noēd iepriekšējo paaudžu uzkrāto, tikmēr ir ok.
un par pašu adopcijas sitēmu. piemēram, austrālija. tas ir perverss vājprāts. norvēgija tas pats. kur lai ņem šaj adopcijas sistēmas mašīnai vajazdīgo materiālu, ja visi iespējamie pašu zemes bērni jau ir atņemti ģimenēm? protams, zemēs ar nelabvēlīgu ekonomisko situāciju.
un nevajag jaukt kotletes ar mušām. slimu bērnu un atņemtu bērnu adopcija ir pilnīgi dazādas lietas.
un trešā, pati galvenā, vissvarīgākā lieta - bērniem ir jāaug SAVĀ ģimenē. alfa un omega.

_Krasula_      " Tā kā Latvijā dzīvojot drošības sajūta ir visai nosacīta (jo nevar zināt, kā būs ar iztikšanu), tad cilvēks nav gatavs domāt kā kādam palīdzēt, lai gūtu novērtējumu un cieņu. Un tie, kas līdz attiecīgajam līmenim tiek, izvēlas citus atzinības gūšanas veidus - vieglākus un mazāk atbildību nesošus."/Deisa/
...........................................................................................
Ja adopcijas motivācija ir gūt atzinību un cieņu...tad nekādos apstākļos to nedrīkst darīt.

HRDS      una32. vispirms pajautā sev un atbildi... kaadēļ Tu neaudzini duci sveshu bērnu... tad atbilde tev atnāks pati no sevis....

Muktiana      Lai varētu audzināt svešu bērnu principā sievietei ir jābūt mājsaimniecei. Latvijā pat savus bērnus ir grūti audzināt. Un vēl arī nav populāra tā ideja, ka palīdzēt citiem ir krietni un labi un 100x atmaksājas.

Ieklausos      Par Maslova piramīdu - tā ir tikai teorija (ar racionālu kodolu). Nevajadzētu to interpretēt pārāk burtiski, nav mehāniskas kustības pa pakāpieniem. Citiem vārdiem, palasiet taču vēl kaut ko par šo jautājumu, nevis tikai shēmu apskatiet!
Par adopciju. Abstrakta altruisma dēļ bērnus neadoptē (tā ir izlikšanās par to, kas cilvēks nav).

tiu      nu te torpēda pilnībā atklāj, kāpēc ir vientuļš un neviena viņu negrib!
ja vīrietis ir ar tik kroplu domāšanu, tad jābūt trakai, lai ielaistos ar tādu...
bet ir vīrieši, kas ir gan atbildīgi, gan normālu domāšanu!
bet par tēmu - vēlme audzināt svešu bērnu nav vienkārša lieta abiem dzimumiem. visu cieņu gan sievietēm, gan vīriešiem, kas tiek ar to galā!
Pašai gan nav tādas pieredzes, bērni uzauga ģimenē.

Muktiana      Austrumu tautām, kur sievietes pārsvarā ir mājsaimnieces, bērnu namu vispār nav, jo tur nav problēma savā ģimenē paņemt radu bērnu; tas drīzāk ir prieks un ieguvums pat bez izlikšanās.
Vispār V.Rudzītis par šito rakstīja, ka vispār bērna parādišanās ģimenē ļauj vīrietim mazināt savu ego - viņš ar sievas uzmanību dalās. Tāds nenobriedis vīrietis paceļ asti un aiziet citu meklēt, nobriedis vīrietis spēj ar to sadzīvot. Vispār jau ģimenes princips vispār nozīmē - ego mazināšanu (un kopīgu - katram ar savu ievirzi - mērķu sasniegšanu, jo kopā enerģijas ir vairāk).
Tāpēc, lai adoptētu bērnu, jābūt vairākiem priekšnosacījumiem 1)sievišķīga, darbīga, labestīga un mīlēta sieviete, kurai ir laiks un iespēja (ko dod vīrietis) svešu bērnu audzināt 2) vīrietis, kurš ir tik garīgi attīstījies, ka ne tikai ļauj savus bērnus audzināt, bet sievas uzmanību un savu naudu dala arī ar svešu bērnu audzināšanu.
Faktiski uz šādu soli visdrīzāk vispār nav spējīgi cilvēki, kuri Dievu neapzinās. Vai arī uz ko tādu spēj cilvēki, starp kuriem valda stipra draudzība vai mīlestība (labāko draugu bērni-bāreņi, māsu/brāļu bērni-bāreņi).
Vīrieša mērķis uz uzdevums - vest pie Dieva savu ģimeni un sasniegt materiālos mērķus un veikt pienākumus sabiedrībā; sievietes mērķis - audzināt bērnus un caur "kalpošanu vīram" sasniegt Dievu (ja ir laiks, spēja, iespēja, aicinājums - var arī būt sabiedriski mērķi).

Closing_Time      iemesls skaidrs, tie ārzemnieki ir tupi radījumi.

fabbiana      bērniem vajag veselus gan psihiski, gan fiziski vecākus, veseli vecāki māk nopelnīt, māk mācīties, māk strādāt, ja tā nav, nevajag vairoties un gaidīt, kad atnāks onkulis vai tante no valdības un visu sakārtos

MaryClaire      kamēr cilvēkā vārās mentālais jautājums - cik tas izmaksās?, tikmēr cilvēks nebūs spējīgs audzināt svešu bērnu. pat ar savējo viņam ir problēmas.
bet diemžēl mūsu valsts jau labu laiku skaitās pie tām, kuras dēvē par "bērniem nelabvēlīgām". tā ir valsts prioritāte, tā ir valsts lieta. kamēr cilvēks parastais cīnīsies par izdzīvošanu, tikmēr viņš pats sev būs primārais objekts.
un ne vienmēr tas ir pabalstu, bonusu un tml. jautājums, ka minēja hefny. cilvēkā nav cilvēcīguma, ja viņam ar nagiem un zobiem jācīnās par izdzīvošanu. un tie, kas izkārpās, tiem atkal gribas beidzot izbaudīt izkārpīšanās labumus.
un kur tad paliek bērni? - nekur, tos adoptē uz ārzemēm ...

tieši tik vienkārši. kāpēc mūsu valstī vidējais bērnu daudzums ir 1? - tāpēc, ka tas ir obligātais, lai būtu iemesls laulātību uzskatīt par ģimeni. bieži vien nejaušība ir šis 1.

Muktiana      Nu bērnu audzināšana vienmēr ir sievietes pārzīņā - pārsvarā tieši sieviete nosaka, cik daudz viņa var atļauties demdēt un cik daudzu bērnu audzināšanai viņai pietiks spēks.
Vēl ir dzirdēta versija, ka mums - rietumniekiem jau no paaudzes paaudzei, pateicoties karu pieredzei, tiek nodots senču zemapziņas vēstījums, ka"bērni jārada tikai tik, cik sieviete pati var atļauties izaudzināt". Es gan neesmu tik droša, ka tas ir tieši kara laiku vēstījums, manuprāt, tā ir vairāk jau esošā praktiskā dzīves pieredze - ja sievietei jau viens bērns ir, viņa labi spēj sarēķināt, ko no viņas prasīs audzināt vēl papildus skaitu bērnu.
Tā ka tam nav nekāds lielais sakars ar "sabiedrības nabadzību", cik faktu, kā sieviete jūtas sabiedrībā kā sieviete-māte.
Atgādināšu, ka no vēdu svētajiem rastiem iziret tēze, ka ļoti senos laikos (kad dzīvojuši rēgveidīgo, eņģelveidīgo un lemuriešu rase), uz Zemes dzīvojuši viendzimuma būtnes un vairojušies "pumporošanās veidā". Šīs būtnes gan esot bijušas ievērojami garīgi attīstītākas; tāpēc vairāk domājušas par garīgo attīstību un ļoti maz vairojušies.
Tāpēc Dievs izdomājis radīt sievieti, lai vīrieti uz gadiem 30 novirzītu no ceļa pie Dieva un viņam būtu papildus interese "vairoties" (apgādniecība ietilpa komplektā kā neapsrpriežama sastāvdaļa). Mūsu laikos par Dievu jau sen aizmirsts, cilvēki tik bauda to vairošanās momentu (bez atbildības).
Savukārt, cilvēki (sievietes) reinkarnējušies mūsu "ekonomiskajos apstākļos" tāpēc, ka ļoti vēlējušās ņemt dalību sabiedriskajos procesos; tāpēc ir piedzimušas te, kur sievietēm ir arī jāstrādā (jo vēlmes un alkas piepildās), nevis austrumu zemēs, kur sievietes bauda mājsaimniecības komfortu, mieru un drošību. Bet kā sievietes-mātes tāpat cieš diskomfortu.

Muktiana      Vispār sievietes galvenaiz uzdevums uz zemes ir radīt un audzināt bērnus. Ja viņai nav ne viena bērna, tā skaitoties ļoti slikta karma. Sievietes ir radītas tieši bērnu radīšanas - un jaunu dvēseļu piesaistīsanas - procesam.
Tas būtu tas pats, kas vīrietis - visu mūžu bezdarbnieks.
Jo vairāk (labu un mīlētu) bērnu izaudzinājusi, jo labāku darbu uz Zemes ir veikusi sieviete.
Bet tā kā cilvēki vispār gūst lielākus panākumus sadarbojoties (kas arī ir Dieva jēga), tad sieviete kooperējoties ar vīrieti var vieglāk veikt savu karmisko uzdevumu - vieglāk izaudzināt lielāku skaitu labus bērnus, bet vīrietis - savu karmisko uzdevumu - veiksmīgāk realizēties sabiedrībā (pateicoties sievietes atbalstam, iedvesmai).