Nesavtība attiecībās

daris      Tāpēc jau vīrieši izdomāja MIILESTIIBU ,lai nebūtu jamaksā.

Deisa      Ir, ir nesavtīgas sievietes - tās, kuras visu ir dabūjušas pašas savām rokām vai galvu. Ja sieviete spēj strādāt un naudu nopelnīt, tad viņai nebūs vajadzīgs vīrietis, kas atvieglo viņas finansiālās vajadzības vai atrisisna celtnieka santehniķa problēmu, bet gan vīrietis, ko mīlēt. Parasti vīrieši tomēr sevi nodrošināt ir spējīgi, sievietes mazāk, taču tādu sieviešu ir daudz, pat šeit. Kādēļ autoram ar tādām attiecības nav veidojušās, tas jau cits jautājums, lai to saprastu ir jārok dziļāk.

Muktiana      Nu ti dajoš, Deisa. Gluži kā sieviete-kosmonaute-pioniere. Manuprāt, jebkurai sievietei ir daudz lielāks kaifs tērēt vīra naudu, nevis savu. Ja vīrietis dod naudu, tad tas kaut zemapziņā nozīmē, ka šis vīrietis ir uzņēmies atbildību un dot sievietei to,ko jebkura sieviete gaida. Pat, ja sieviete sagadīšanās pēc ir miljonāre, viņa devība apliecina, ka viņš ir gatavs viņai dot un kā minimums - naudu (bet aiz šī žesta iekodējas daudz kas vairāk). Vīrietis tradicionāli ir vairāk lietu un rāmju devējs, bet sieviete piepilda ar saturu - ar emocijām, niansēm utt. Tā ka naudas došana ir normāls rāmis, ko vīrietis dod. (Patiesībā ir ļoti pareizi neiesaistīties ar vīrieti tālākās attiecībās, ja viņš nelabprāt maksā randiņa laikā.)
Bet par nesavtību runājot.. Tā jau ir tā lielā dzīves skola - spēt mīlēt, spēt otru cienit gan tāpēc, ka viņš tevi mīl, gan tāpēc, ka nemīl. Pēc karmas likumiem šī pretmīlas negūšana man asocējas tieši ar tādu variantu, ka cilvēks kaut kad nav ar cieņu izturējies pret tiem, par kuriem uzņēmies atbildību, par kuriem bija atbildīgs un kurus pieradinājis. Kā sods šādam gājienam seko ļoti efektīvais un pamācošais ciešanu veids - pretmīlas negūšana.
Cik atceros, reliģiskajā literatūrā mīlestība starp sievieti un vīrieti pieskaitās pie augstākas klases nekā mīlestība starp māti un bērnu (un citiem mīlestības veidiem). Vīrietis un sieviete viens pret otru visdzīvāk spēj iemiesot dievišķo mīlestību. Bet, protams, tikai tad, ja tā ir abpusēja...

Deisa      to Muktiana - nereti vīrieši, kas uztur sievieti, apaug ar lepnību un kur ir lepnība, tur abpusējai mīlestībai ir grūti dzīvot.

Muktiana      Nu ir arī tādi, jā....Es ar šādu galējību neesmu sastapusies, tapēc šādu aspektu neiekļāvu.
Bet Tu droši vien neesi saskārusies ar aspektu, ka Tev atbilstoši sabiedrības tradicionālajiem uzskatiem pārāk liela daļa tiek uzkrauta arī no vīrieša lomas (neatņemot sievišķo lomu). Un tad arī var sajust, vai gribas tikai "mīlestību" vai tomēr "vīrieti, kurš nes mamutu& mīlestību" . Analoģiski - vai vīrietis grib tikai "mīlestību" vai arī sievieti, kas viņu atbalsta, neskandalē, ir uzticīga, rosās pa māju, ir labvēlīga pret draugiem, radiem un bērniem utt.
Tāpēc es Tev saku - daudz laimīgākas ir tas sievietes, kuras vīrietis apgādā, neatkarīgi no tā, vai viņas pašas to spētu. Tas sievietei ir pat pazemojoši - vilkt vīrieša daļu. Līdzīgi kā no veikala iet blakus vīrietim un lepni stiept tāda paša smaguma somu (nerunājot par situāciju, ja vīrietis vispār to somu nenes un iet blakus). Ij mīlestība pazudīs, ij dzīvesprieks, ij dzīvesjēga pazudīs blakus tādam vīrietim atrodoties.
Nav svarīgi, cik daudz vīrietis pelna. Svarīgi, cik daudz viņš grib un ir gatavs dot, un, kā minimālā mērvienība, - tieši finansiālajā ziņā.
Protams, ir monstri, kuri pakļauj sievieti, sāk baudīt un izmanto varu, bet nu tā ir tāda pati galējība kā vīrs-alkoholiķis un ar to nav ko salīdzināt.

Piparkuka      Bet kā tad jābūt, ko tad viņai jāgrib vai nav jāgrib??!!!
Ir gan tā, ka tikai tas 1 vienīgais ir vajadzīgs. Taču, kaut ko jau gribas saņemt arī no tā vienīgā.
Es, piem., nevaru tā nesavtīgi mīlēt, kā Dievu vai svešu, izdomātu vīrieti, no kura neko negribas, ne apķert, ne līdzās, ne tuvību, ne satikt, nu neko......
Tas būtu absurds.

rabinovics      jā gan...spekulē viena otra ar savu caurumu