Uzticēšanās

DAfrika      Ārprāts, ko jūs te, cilvēki, rakstāt? Atzīt par normālu da jebkādu "šļūkšanu" pa kreisi, un to raksta sievietes? Un masturbēšana tāpēc ir pat nosodāmāka? Un lielīties ar to, ka esi tik stiprs, lai dzīvotu kopā, bet neuzticētos? Es goda vārds uz pauzes... Ar kādiem bomžiem tad dzīvojat kopā?
Man laikam ar steigu jābrauc atpakaļ uz laukiem dzīvot vai uz mežu jāpārvācas, jo riktīgi šķērni sametās, iedomājoties, kā un cik prasti uztver šeit savu otru cilvēku, par kuru te vairums lielīgi izsakās - neuzticās nekad mūžā un ne pie kādiem apstākļiem un lai labāk regulāri iet pa kreisi, tas tak cilvēcīgi!
Ar to tagad lielās? Jeb tas tāds humors...?

Aarija      Cilvēkiem nevar uzticēties,-ne vīriešiem,ne sievietēm. Savu reizi ir grūti, bet tas jāpārvar.

violinn      Tās ir tavas emocijas.
Mīli uzticēties, uzticies. Droši vien pašai patīk tā izjūta. Bet nevajag piemirst, ka viss dzīvē nenotiek pēc tevis izdomātajiem scenārijiem. Citi arī ir cilvēki ar savām izjūtām, kas viņiem ir labāk, patīkamāk. ""Sista"". Arī emocija. Jo tuvāk jūties kādam, jo sāpīgāk, ja attālinās. Nekā cita tur nav. Nodota - kā nodota?:) Nodotas var būt tavas ilūzijas.
Man sanāk, ka, ja nu dikti patīk ta izjūta uzticēties kādam, tad var to sev atļauties, baudīt to laiku, bet nevajag sev iestāstīt, ka tā būs mūžīgi mūžos, tieši tā un ne savādāk kā tev patiktu.

Lucy      Bez ticības un uzticēšanās vispār nekāda kopdzīve nevar sanākt.
Tici,bet esi modra,tāds ir mans moto!

Tessa      nez,vai tad tiesham kadam ir bijis ta,ka vinjsh visu ko uztic un neaplauzhas? tachu ne. bet ja tas notiek regulari un sistematiski,visticamak,ka kljudas pielaid tu pati-nefiltre,nenoverte,neficho. nevienam nav pienakums atdariit ar to pashu,cilveki ir dazhadi.bet emocijas ir vajadziigas.
arii ka piesardziiba un modriiba,fakc.

MaryClaire      Доверяй, но проверяй - Kaledonija jau pateica arī manu viedokli.
es uzticos tikai sev. un arī ne vienmēr, - kad kaut kādā veidā liekas, ka "prāts pastaigājas", tad sabangoju emocijas līdz baltkvēlei [cepos, vāros] un atbilde rodas.
par uzticību dzīvesbiedram - kā mežā sauc, tā mežā atskan, šis ir tiešām labs raksturlielums.
par uzticēšanos cilvēkiem - līdz zināmai robežai, kamēr no cilvēka netiek gaidīts neiespējamais. bet tas vienmēr ir neiespējami.

hefny      mjaaaa...jā, pirms uzticēties,patiesi,jāpārbauda. kā arābu paruna: ārbaudi ceļebiedru PIRMS kpīga ceļa sākšanas. bankas nekautrējas, darba devēji arī-tie nepaautejas visu izprsīt, izprašņāt, krustgunis sarīkot, un pārbaudes laiku, kā arī striktus līguma punktus noteikt.Tā dāmām būtu-kritisk-pirms iemīlināšnās procesa-sākšanas-pie potenciālā kandidāta,-lai cik liela gribēšana arī būtu......šoferim jau ar:papriekšu jānoliek exāmeni,-lai braukšanas tiesības dabūtu, da auto-jāiegādājas. mums te daiļvas-tik par mīlu/par naudu,stāvokl,vai cietumā bijis, vai vesels,vai staiguls-vaiiideni´,-to tak ni u ni--tik lielāīla .../.Un kungi jau ar´,-kā dāma paprasa paramata rasmi, dzives apstākļiem,auto,naudu-tā tiek apsaukātas, net ,kad bērns piedzimst o mīlas,-tad kungi -atkal-vienīgo gultu atņem, bērnu attiesā,jo šim lielāka nauda-tad neiens vairs nekautrējas.
tā, ka , jādomā, pirms ratos sēsties....kā tautas dziesmā:
"stundu stāvu domādama,kam lai sēžu kamanās..".

_CatNap      pec butibas laikam nesaprotu jautajumu..jeb ari man ir veicies!
liekas, ka nekad neviens nav mani "sitis par uzticesanos"-- tas, ka nav atbildis manaam ekspektaacijam, tas gan, bet par uzticeshanos? uzticeshanaas manaa izpratne ir sava "es" neslepshana, nevis sagaiddishana, ka otrs daris/domas/ teiks taa un to, ko es gribetu sagaidit, jo vinjs tachu mani paziest, es tachi vinjam uzticos.
paljaavos esmu, protams, bet jau sen zinu, ka nevar no otra sagaidit to, ko es domaju, ka gribetu sagaidit. nedomaju, ka tapec esmu palikusi cietaka, patiesiba -gandriz otradi .-daudz atvertaka komunikacijai, jo nemekleju robezhas - cik talu kadu pielaist vai ne..

slieks      Tas pieder pie dzīves skolas, un par skolu, kā zināms, ir jāmaksā. Katrs mēs kāpjam uz grābekļiem, izvairīties no tā nav iespējams. Iespējams ir no dzīves mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, kā teicis - nu jūs jau paši zināt, kas. :)

Carpe_Diem      Kaut kādā laika periodā visiem gadās aplauzties. Izņēmums varētu būt, ja tu dzīvo viena pati kaut kur mežā :) Kaut kā neticās, ka visi apkārtējie tevi nodod. Man ir izveidojies cilvēku loks, kuriem es uzticos un turpināšu uzticēties, jo viņi ir pierādījuši to man vairākās dzīves situācijās. I man neprasās uzticēties katram garāmgājējam, pudeles brālim/māsai vai vēl kādai mazpazīstamajai personai.

dogville      Taada sajuuta,ka daudzi sirgst ar vajaashanas maaniju.Kaa var dziivot bez uzticeeshanaas?Tas jau ir mazohisms,labaak uzreiz noshauties:D
Kur palikusi sievietes intuiicija?Mana veel darbojas:)),lai arii gadiijies dziivee aplauzties,atsaldeeti kretiini un njergas manaa dziivee nav soli speerushi.

jozolsen      Kādreiz jau liku Pa,cik daudz drīkst uzticēties kādam.Dalīju procentuālajās attiecībās.Runāt uzticēties vai neuzticēties ir muļķigi.Cilvēks uzticas ikdienā,tikai kam un cik daudz ,par ko.Savam labākajam Draugam drīkst ne vairāk kā 75 procentus.Katram savs skeletiņš skapī.Daudzi pat šeit nesaprot starpību starp uzticēšanos un uzticību,kur nu vēl par pielietojumu realitātē.Biezpiens galvā,,,, un grib ,lai citi saprot:P

mieru_tikai_mieru      īsti nav skaidrs, par kādu izticēšanos iet runa. Ja tu pirmajam pretimnācējam iedod glabāšanā sava dzīvokļa atslēgas un pēc tam brīnies, ka ir izēsts ledusskapis, tad to sauc citā vārdā. Ja tu tici vīrieša vārdiem "piezvanīšu rītvakar" vai "tu būsi mana vienīgā līdz kapa malai", tad tas ir turpat, pie muļķības. Bet, ja tavā iztēlē uzburtās ainiņas nesakrīt ar reālo situāciju - tas jau pie diagnozēm.

jozolsen      Uzticēšanās -mutiskās vienošanās bāze.Bērns uzticas man,es viņam,par ko esam vienojušies.Uzticos kolēgiem,jo strādājām komandā,katram savas sadaļa un utt.Nekāda sakara ar uzticību.Šis termins ir no bībeles,uzticīgai jābūt TIKAI precētai SIEVAI vīram.

liancite      uzticoties otram, ātrāk atklājas viņa daba...vērtē pati, vai Tev to vajag vai ne...! Nobriedis uzticas, nenobriedis turpina spēlēt paslēpes...

keksene66      Nez kaapeec liela dalja paraavaas uz uzticeeshanos un nodoshanu attieciibaas(partnerattieciibaas). Nu bet jaa,kaa jau es rakstiiju,katrs jau iztulko to taa,ka pasham taa saape tuvaaka. Es,izlasot topiku,padomaaju,ka cilveeks tiek piekraapts par uzticeeshanos.......dariijumi,vienoshanaas,naudas aizdoshana utt. Es nezinu,ko autore ir domaajusi ar "sista par uzticeeshanos",bet uzticeeshanaas nav ne naivums,ne muljkjiiba......vienkaarshi,es domaaju peec sevis,ka uzticaas,jo spriezh peec sevis......vinja taa nedariitu.Tas noziimee,ka esi pozitiivs cilveeks,bet ka sit?....nu tiem siteejiem viss naaks atpakalj.Un par to nav jaaskumst,nav jaapaardziivo......ir jaapanjem savas atzinjas,attieciibaa pret to cilveeku, jaaapzinaas cilveeku tipi,kam tendence uzmest. Mana pieredze,lai nu piedod Dviinji,jo visi nav taadi,bet ar taa zvaigznaaja cilveekiem esmu piesardziiga :)

caress5      Kä redzi rudä- lapsa atkal peec sevis meera, tädu partnermainiitäju te pamaz.
Vairums vienk vientulji godprätiigi cilveeki.
Rudä saviem itkä 26 liekajiem taukiem citädi nevienu nedabü. Norädiitajam svaram 85 neticu ( gan jau kädreiz bija), driizäk jau pie 100 velk - mäkslinieks, kas arii aktus ziimee redz arii cauri dreebeem...
Malacis Kaledonija un liidziigi domäjoshie! Tä ir vienk Liela smirdosha SHMUCE:...man izstästiija käds mäkslinieks Minhenee, kursh vienreiz aizgäja zinjkäriibas dziits uz tä saucamo Swinger klubu.
Rudai veelreiz - atshkjiriiba ir galvä, bet kam ir viena krunka un tä pati apakshä- Nesaprast.

selnija_      caressam torti studijā! Man vairs nav ko piebilst, tikai to ka vārds ""uzticēšanās"" sevī ietver plašu nozīmi. Darbā arī uzticamies viens otram dodot dokumentus bez paraksta par saņemšanu, vai ne? Ir taču tā.

Adamsone      Nevis par uzticēšanos, bet par vientiesību, savlaicīgi līdzi nedomāšanu, ticamas informācijas nepieejamību vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja cilvēks savā dzīvē ir atklāts (veselā saprāta robežās), tad, protams, var kļūdīties, pārskatīties, nesaprast, pret viņu var izturēties ļauni vai blēdīgi utt., bet tas viss ir cilvēcīgi un tas viss piederas pie dzīves. Visu var pārvarēt un iet tālāk...Bet pozīcija "esmu sista par uzticēšanos" ir sakāvnieciska, tā liek ierauties savā čaulā un norobežoties. Ko darīsi tālāk un kā tu redzi dzīvi, esot šajā pozīcijā?
Es uzticos, uzticēšanās mēra robežas sev nospraužu pati, ir bijuši pasmagi uzmetieni ar nelabojamām sekām - bet kas ir teicis, ka dzīve ir viegla un vienkārša??

mazaiss15      Es ari censos dzivot pec principa-daverjai no praverjai...:))) Nu ka sanak...ta sanak....bet nekludas jau tikai tas kas neko nedara....esmu iemacijusies ari piedot,neviens nav ideals.

Milestiba Problēma ir ne vis tajā, ka cilvēks uzticās, bet tajā, ka gaida pretī to pašu.
Tajā, ka uzticas savtīgi, nevis nesavtīgi, citādi nesāpētu, ja otrs cilvēks... nākamās atbildes