Jums kādam tas psihoterapeits ir palīdzējis?
Gandrīz uz katru jautājumu seko ieteikums griezties pie psihoterapeita. Tas tā, ja nav ko atbildēt, tad aizsūtīt uz turieni. Dikti smalki. Kaut kā nezinu nevienu, kam tas būtu palīdzējis. Manas druškas, kas gāja ap 24 gadiem, lai iemācītos kā atrast vīru, tā arī joprojām ir bez vīriem. Atceros viena gāja, jo bija nelaimīgi iemīlējusies, bet džeks viņu čakarēja. Psihoterapeits gribēja piedabūt, lai viņa stāsta par tēvu, māti un bērnības traumām, a šī - tikai par savām milzīgajām jūtām. P-s viņu pasūtīja, pateica, ka ir apnicis klausīties. Tad viņa atrada citu vīrieti un problēma atrisinājās. Un cik zinu, ja kādam nepalīdz viņu terapija, tad vēl pasaka - viņs ir pārāk smags gadījums, un vēl - "viņš nebija tam gatavs", kaut arī cilvēkam vienkārši apnika maksāt naudu par neko.
kokote
Ja uz to (jautājumu) tā filozofiski/ģeķīgi paskatās, tad es teiktu kā klasiķis: vieta jau nevar palikt tukša. Gandrīz 2000 gadus to cilvēka uzklausīšanas un pareizā ceļa norādīšanas funkciju pildīja baznīca un priesteri, pirms tam vai paralēli tam arī tempļi, svētnīcas. Industriālais un postindustriālais laikmets radīja cilvēku- indivīdu (pretstatā iepriekšējam, kad cilvēks bija sabiedrības daļa), tomēr ne katrs var ar to sadzīvot (viens, kurš fanoja par Nīčes pārcilvēku uz visiem laikiem vēsturē ierakstījās kā 20.gs. necilvēks).
Nav bijusi personiskā pieredze, bet zinu, ka ir cilvēki, kuriem konkrētā situācijā ir palīdzējuši- ar skatu no malas un problēmu, prioritāšu sakārtošanu, tikai esmu dzirdējusi, ka LV to reāli ģeldīgo speciālistu ir uz vienas rokas pirkstiem, a pārējie tik to maku tukšo ģeometriskā progresijā (mums jau te arī viena sertificēta konsultante bija). Nu nav mums (LV) tāda līmeņa izglītības, kur lai rastos augsti kvalificēti speciālisti?
bubucis_agucis10
manā paziņu lokā neviens no psihologiem nav sakārtojis savu personīgo dzīvi..no tā izriet jautājums-kā viņi var palīdzēt man,ja paši sēž bedrē
par psihoterapeitiem vispaar nav ko runāt-paši jau sevi pārzāļojuši-ģimenēs skaitās vieni no agresīvākiem
Deisa to bubucis_agucis - laikam psihoterapeitus ar psihiatriem sajauci. Apskaidrošu - tās ir divas tomēr gana atšķirīgas profesijas. :)
bubucis_agucis10
jaa..jaa..tad nu liela šķirba..psihiatrs strādā ar pacientiem,bet psihoterapeits ar klientiem..viens tūliņ izskalo smadzenes,bet otrs ar gadiem pa smadzenēm rakņājas..lielu starpību neredzu..abi ar galvu nedraudzējas
psih-ologs-runā..psih-iatrs uzstāda diagnozi,jeb experomentē,bet psih-oterapeits nozāļo...
bella_
psihoterapiets - nezāļo, bet meklē alternatīvas iespējas -saruna, izpratne par realitāti , smilšu terapija.....
psihiatrs - zāļo ....
labriit
Psihoterapeitu var aizstāt arī labs, gudrs darugs vai kaads tuvinieks un nebūs jamaksā.
Pie psihoterapeita var aiziet, bet garantijas nav, ka būs jēga.
Pati biju aizgajusi, kad puika nevareja iemācīties lasīt un es nervozēju, pārdzīvoju, psihoju un sapratu, ka uzvedos nepareizi.
Nu, ko aizgaju pie psihoterapeita un viņš pateica:
Nomierinaties, visi iemācās lasīt un jūsējais arī.Viens iemācās ātraak un vieglāk, cits lenāk un grūtāk.Tas ir dzīves sīkums, jums ir normaals bērns,vienkārši mīliet viņu un esiet laimīga.
Ziniet, man palīdzēja.Un nospļauties man uz skolotājiem, kas vaimanā un sūdzas vai kritizē.Viņiem jau gribētos, lai bērni atnaak uz skolu gudri un nekas nav jāmāca.:))))
Edg Man nevajag, es pats sev labākais terapeits. Nolieku problēmu plauktiņā lai pastāv. Risinājums pats pēc laiciņa atnāk :D
_Krasula_ Zem gadiem 30 vienreiz biju pie psiholoģes, bet pēc īsa laika pie psihiatres, kura praktizēja arī psihoterapiju. Pēc vizītes pie pirmās secināju, ka viņa nav veiksmīgi izvēlējusies sev specialitāti. Ar otru bija savādāk. Stāstīju viņai, ka man ir depresija. Ilglaicīgi nomākts garastāvoklis, apātija pret dzīvi. Krustām šķērsām iztaujājusi mani, psihoterapeite izdarīja slēdzienu:" Tev nav nekādas depresijas, ej mājās! Nu, ja gribi, varu izrakstīt kādu nervu nomierinošu līdzekli." Paņēmu recepti, mājās to saburzīju un izmetu. Vispār palīdzēja man šī saruna. Sapratu, kas mani nomāc un, ka vajag dzīvē kaut ko mainīt. Pēc laika tā arī darīju.:) Bet tagadējos cienījamos gados pietiek ar parunāšanu starp darba kolēģiem, māsām utt.
Pelle
Piekrītu komentētājiem, kas teic, ka psihoterapeitu var aizstāt labs, gudrs cilvēks.
Vispār tāds krīzes posms ir ļoti pateicīgs tam, lai spētu izvērtēt dzīves jēgu, padomātu, kāda tad Tu pati gribi būt, līdz ar to tā ir Tava izvēle, kādu Tu sevi veido un pati vien būsi atbildīga. Lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc izvēlamies nepareizos partnerus, ir ļoti daudz jāstrādā pašam ar sevi, psihoterapeits var palīdzēt, ja pati nelasi attiecīgu literatūru. Vienīgais, kur bez ārsta neiztikt ir hipnoterapija, L-jā praktizē Zālītis.
klava4 Darbs ir labākais sabiedrotais...
Piparkuka
nē. katrs pats sev psihoterapeits.
Protams, izņemot, kad patiešām cilvēks ir garīgi slims.....
av2 neesmu bijis nekad pie neviena. It kaa...nav bijusi vajadziiba.
agatha Tev ir jāzina,cik pati esi gatava uz atklātu sarunu....vai pēc sarunām esi gatava mainīties....
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 33 (kopā 33) |
