Kā zināt, ka sastapts īstais cilvēks?
Katra dzīvē cerams ir bijušas vismaz pāris attiecības, pāris iemīlēšanās un pa kādai škiršanās lietai arī, bet kā lai zin, ka sastapts īstais cilvēks?Šī tēma gan nav kā jautājums pārējiem, bet gan cerams, personīga pieredze un viedokļi.
Tātad, ilgus gadus strādāju kopā viena darba vietā ar kādu jaunu sievieti, kura ļoti agri bija apprecējusies un laulībā jau bija nodzīvojusi vairāk kā 15 gadus. Kad darba pasākumos šai jautāju par viņas attiecību un jautāju kā viņa zin, ka viņas vīrs ir viņas īstais, viņa vienmēr teica, ka to jūtot un ka kad esot sastapts īstais, tad arī to varot saprast. Man tas nebija saprotams, jo vienmēr esmu apzinājies un arī personīgā pieredze bija bijusi tāda, ka ilgāk par pāris gadiem neesmu varējis izturēt - mainijās otrs cilvēs, mainijos es un katrs aizgājām savu ceļu + arī tīri cilvēcīgi radās pieradums un beigas vienādas, bet to vienmēr uztvēru mierīgi - arī katra mūsu garšīgākais ēdiens, ēdot to katru dienu reiz apnīk...
Tad, pēc ilgas kopā strādāšanas, kad izdomāju mainīt darbi noorganizēju tusiņu ar kolēģiem, kurā šī kolēģe man pateica, ka visu šo laiku viņa bija melojusi sakot, ka viņas vīrs ir viņas otra puse un realitāte viņus vieno vien saimniecība, dzīvokļa kredīts utt. Nē, nav tā ka viņi viens otru nemīl, bet tīri cilvēcīgi vairs nav tas, kas bija kopš attiecību pirmssākumiem. Ir cieņa, nav biežu kašķu, neviens cik zināms nekrāpj nevienu utt, bet tomēr ir apnikums, ja neskaitītu intīmo dzīvi, tad kā dzīvot kopā ar brāli vai labāko draugu...
Sākotnēji ir rozā brilles, tad mīlestība, tad tā saucamās attiecību krīzes uz 3, 5 un cik nu tur tiem gadiem, kuras itkā pārvarot attiecības tikai uzlabojoties. Un ja ir krīze, tad cik ilgi gaidīt, censties kaut ko labot?
Tad nu jautājums par jūsu pieredzi, kā ir bijis vai ir ar jums, kā zināt ka ir īstais???
JurisK Vot es taa bishkjinj nesaprotu muusdienu jaunatni! Tas protams, pilniigi dabiigi. Bet vai tad tieshaam 29 gados nepietiek mekleet kaut ko iistu un nebijushu? Uz ko tu ceri? Paradiizes zemes virsuu nav. Tu vari, protams, trallinaat apkaart visu savu dziivi, kaut kur ap 40 atjeedzoties, ka jau par veelu ko dariit. Jo tava jeega uz to laiku jau buus pusee. Un taalaak vispaar tikai pusseshi, un taa buus bijusi tavas dziives jeega. Laika liidz tam nemaz nav tik daudz, kaa tev varbuut izskataas. Vai nu kljuusti par viiru, vai paliec par novecojoshu apputeksneetaaju. Ja kas - tieshi taada pat situaacija manaama arii preteejaa nometnee, pie muuzham jaunajaaam meitaam. Aciimredzot - taada ir visas sabiedriibas tendence - uz izmirshanu. Kaapeec es reaaljaa dziivee taadus pintikjus un pintikjenes nesatieku?
Deisa Parasti ar šaubām - vai ir īstā/īstais aizbildinās, jo negrib uzņemtoies atbildību par attiecību veidošanu. Ja uzņēmības pietiek un no bailēm aste nav kājstarpē ierauta, tad šitādi jautājumi neronas.
Happy_Sad
Atbildot tautai un JurisK - Ieklausoties tavā teiktajā, liekas ka dzīvoajm pasakā un meklējam īsto, bet varbūt tā ir tikai velme kko mainīt savās dzīvē. Protams var apprecēties ar kaut cik sakarīgu būtni, izveidot ģimeni, izaudzināt bērnus, līdz pensijai rukāt un dzīves norietā sēdēt savā dzīvoklītī vai piemājas dārziņā skatoties, kā jaunā paaudze dzīve - bet vai pa lielam uz to paskatoties tā nav tāda skudras dzīve, kas visu mūžu rukā, lai uzturētu sevi, ģimeni, valsti pat neaizdomātjoties kāpēc to vispār dara. Es apzinos, ka dzīvoju tikai vienu unikālu reizi, es neticu pārdzimšanām utt, es vairāk esmu tendēts uz zinātni, līdz ar to es arī gribu veltīt visas pūles savas dzīves izzināšanai un uzlabošanai. Un ja man rodas kaut kāds jautājums, sarezģījumi vai problēmas, es ar tām nesamierinos uzskatot to par kko pašsaprotamu, bet cenšos to izprast, lai pēcāk atrastu risinājumu. Un kas attiecas uz "mūsu" ppaudzi, tad mums vnk ir salīdzinoši daudz laika - iespējams arī tāpēc daļa šo problēmu te tiek apspriestas :) Ja dzīvotu gadus 100 atpakaļ, noteikti, ka tagad visi atrastos lauka vīdū un stādītu kartupeļus :)
http://www.youtube.com/watch?v=__DR-6fxjbk
p_p
Ja tu gribi "veltīt visas pūles savas dzīves izzināšanai un uzlabošanai", tad nafig tev satraukties par īsto cilvēku blakus? Mandomāt, katrs cilvēks, kas konkrētā brīdī ir tev blakus, ir noderīgs, jo palīdz sevis izzināšanā.
"Īstais cilvēks" ir svarīgs tiem, kuri dzīvo skudras dzīvi un rūpējas par ģimeni un dala atbildības.
garinsh207 :)ne jau attiecibas jaiegulda darbs, nevar neko izdarit tādi,kas neko nemak, jastradā ar sevi, jaaug, jaattistas, jamacas dzivor,milet sevi,kopt sevi, savu veselibu un tad,ja pievelkas lidzigs, tad nav jamokas visu laiku kaut ko veidot,kā te daudzi kludaini uzskata, bet bus ko vines otram dot-prieku, milestibu un neko nevjadzers gaidit no otra, jo viss ir. nu ja nekā nav, tad protams, tikai atliek smagi stradat ar ettiecibam, bet parasti tas beidzas bedigi, kā toi dzivē var redzet,:)
limonija Īstais cilvēks ir tāds, kurš patīk un uz kuru var paļauties. Āmen:)
JurisK Es esmu aizdomaajies kaapeec to daru - es velku taalaak nemirstiibas stiigu. Taa, principaa, ir vieniigaa dziives jeega. Taa ir stiiga no pirmaas ameebas, daudzas jau sen ir apraavushaas, maneejaa veel turpinaas. Var, protams, apraut savu stiigu arii pilniigi apzinaati, jo tam visam jeegas tieshaam nav nekaadas. Tas ir taa kaa sanjemt bagaatu mantojumu - var to notrallinaat, var turpinaat audzeet un nodot taalaak. Piemeeraam es neredzu jeegu veltiit visas savas puules savas dziives izzinaashanai un staavoklja uzlaboshanai. Absoluuti nekaadas jeegas tur nav, jo tava staavoklja raadiitaajs tik un taa beigaas buus apalja nulle.
Polus
JurisK, +1
Attiecībā uz jautājuma autora komentāru plkst. 10:45:
1) Tavā funktierī problēma ir tāda, ka šodienas uzskatus tu vieglu roku lineāri ekstrapolē 10-20 gadu nākotnē, izdarot pieņēmumu, ka tavās vērtībās nekas nemainīsies. Neieslīgstot detaļās, tas ir ļoti drosmīgs, lai neteiktu, ka aplams, pieņēmums;
2) "neaizdomājoties kāpēc to dara" - viņam nav jādomā, viņš zina. Bet vai zini tu?
3) Tavā gadījumā nekādu "īsto" nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tev ir izcili egoistiska dzīves uztvere. Lai cik ´īsts´ nebūtu otrs cilvēks, tev nebūs gana. Visa šī unikālā paaudze ir sapotēta ar domu par savu neatkārtojamību, kā rezultātā pielāgošanās otram tiek uztverta kā nepanesams slogs;
4) Žēl, ka paaudze, kurai ir "salīdzinoši daudz laika", tomēr pietrūkst laika, lai domātu. Nevis uztvertu citu pasniegtu informāciju, bet domātu. Šajā aspektā kartupeļu lauks, iespējams, būtu tava vērtīgākā dzīves pieredze.
Happy_Sad
Protams, ka katram ir savi uzskati un katrs savu brīvprātīgo uzskatu var sniegt citiem pamācot, daloties savā pieredzē vai nosodoši un apliekot... ;) Paldies visiem par sava viedokļa izklāstu.
Protams, ka viss šitas ir reāla tufta, kā jau minēju, tad manī mīt 101 cilvēks un domas, skatījums uz dzīvi mainās un pat ne gadiem, bet gan pa mēnešiem, nedēļām, dienām, stundām... Un jā, es tiešām ļoti bieži esmu egeists, bet ne vienmēr, bet tādam ir jābūt. Neviens no egoistiem par tādu nav kļuvis, visi mēs piedzimstam kā jauki un smaidīgi mazuļi, tikai dzīves slogu dēļ mainamies un katrs aizejam savu ceļu.
Kas attiecas uz cilvēkiem un savstarpējām attiecībām, tad piekrītu, ka vajag mēģināt sevi salāpīt un kad būsim apmierināti ar sevi, tad arī mazāk meklēsim kašķus citos un viņu personības izmaiņas varēsim paredzēt un izprast, BET - ir daudz dažādu situāciju, kad otrs mainās neloģiskā virzienā, piem. grūtniecība, pēc bērna dzimšanas, avārijā cietis cilvēks, garīgas vai fiziskas slimības. Šajos gadījumos otra cilvēka uzvedība var mainīties tādā līmenī, ka otrā raugoties vairs neizproti kas tas par cilvēku....bet tas jau ir cits stāsts
Pa lielam, katram ir sava dzīve un savi uzskati, pie kuriem arī katrs turās un vairāk vai mazāk cenšas to aizstāvēt.
liancite īstai Mīlestībai nav kņudoņas vēdera lejasgalā...:) ir tikai viena vienīga līdzena mierīga līdzvarota plūsma, kad par otru domā kā cilvēku, ne sapņu tēlu...! :)
SisterL Zināt nevar. Var tikai to sajust... Un var arī kļūdīties.Selavi.
Hustler_
Autor! Vai tik Tu neesi uzdūries uz mistisko sievieti? Te viņai vīrs ir,te viņai nav. Pilnīgu atklātību no viņas reti sagaidīt. Bet var. :)
Esmu pats uz tādām apdedzinājies un palicis mēms un kluss. :)
Tagad tādas sievietes ir mana mīļākā rotaļlieta. :)
knika Nav tādu īsto vai neīsto. Ir tikai saderīgāki un nesaderīgāki pretēja dzimuma cilvēki.
Happy_Sad
Hustler - netrāpīji viss, bet ieraksts labs +1 ;)
Šis vnk ir tāds topiks, pie kura var atvērt pāris aliņus un uzkodas un kaut vai weekendu no vietas nopļāpāt un tim un tā netikt skaidrībā. No sērijas vai citplanētieši ir vai nav - katram savi uzskati un pierādījumi gan par, gan pret....
Pa lielam es vnk gribēju dzirdēt sabiedrības viedokli, uzlādēties no tā, gan no līdzīgi domājošajiem, gan no aplicējiem :)
Un publika jau ar te tāda interesanta, cits grib pamācīt, cits žūlti izlaist, cits vnk pateikt savu pieredzi. Tie pēdējie no attīstības viedokļa mānā vērtējumā ir The best, jo neko neuzspiež - noliek uz galda savu pieredzi un tad nu var pats savu puzli no tās salikt - paldies par komentāriem ;)
keksene66 Tomeer paturpinaashu . Piekriitu viedoklim,ka attieciibas jaakopj,bet taadas attieciibas,kas neprasa speeku izsiikumu . Es neko nosodoshu neredzu autora izveelee atrast iisto....cik nav bijis,ka attieciibas tiek veidotas aiz kaut kaada iemesla (jauniibaa savi iemesli,briedumaa savi) . Vai nodibinot gjimeni(aiz tikai tiem cilveekiem zinaamiem iemesliem) visu atlikusho dziivi jaaupureejas un jaacenshas kaut ko veidot? Godiigi - tas velk uz padomjlaika principiem,ka ir jaabuut gjimenei un jaadziivo prieksh gjimenes. Bet es ticu,ka katram cilveekam ir taa Dieva lemtaa otraa pusiite ar kuru dziivot harmonijaa ,saskanjaa,miilestiibaa .Taatad,tie cilveeki,kas sevi moka,jo taa vajag,vai tas ir normaali,liedz sevi patiesaam attieciibaam......nepiepilda savu iespeeju(taa kaa es ticu,ka cilveeka gars ir nemirstiigs un dziivo vairaakas dziives),tad karmiski aiziet tas rinjkja dancis uz naakamo dziivi un cilveeks dotajaa dziivee nav savu garu pilnveidojis .Avots rakstiitajam nav zinaatniskaa literatuura,bet man pienjemama :)
Adamsone
Ak-mans-dies´...:((( Nav nekādas dieva lemtās otrās pusītes, absolūtais vairums cilvēku dzīvo kā skudras un viņu vienīgais ieguldījumas ir mēslot kapu puķītes, nežēlīgā dzīve tiem, kas grib sevi ziedot zinātnei, bieži vien piespiež atteikties gan no pusītēm, gan ceturtdaļām - bet tas viss nav par autoru.
Dzīvot vajag, nevis tarkšķēt.
Kuslas, baltas vīrieša rokas, tā vietā, lai apskautu sievieti, drukā tekstus par īstā meklēšanu. Afftor, kastrē sevi.
kljuska īstais ir tad, kad elpo vienā ritmā, kad jūti vienā ritmā,,, kad vnk esi viens otrā vienā ritmā...
Pozitivakais Būšu atklāts - Nezinu vai esmu To sevī ieprogrammējis vai nav pagājis pietiekams laiks, bet zinu kura ir mana īstā un vienīgā. Realitātē Es personīgi pat nezinu kāpēc bet vienkārši zinu. Nav nekādu loģisku pamatojumu vai kādas skaidrības par to visu. Šobrīd esam šķīrušies, bet zinu, ka satikšu viņu vēlreiz un zinu, ka viņa ir viss, kas man nepieciešams. Tagad zinu ka traucētu viņai, lai arī ko es nedarītu. Bet nākotnē nezinu kāpēc bet pilnīgi liekas, ka būs vis ok. Jo tomēr jauni un vajag daudz, ko pašiem pieredzēt un darīt nevis sēdēt mājās un dzīvot savā sulā kad vēl nekas nav sasniegts.... Un iekšēji zinu ka vi;nu mīlu un gribu iemīlēties viņā atkal un atkal.
Dexta Istais,neistais.....kads nu ir,tads ir.
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 39 (kopā 39) |
