Brīvības cena

Audzināju dēlu, ieguvu izglītību, veidoju karjeru - dzīve kā vāverei pa riteni. Mani pilnīgi apmierināja ne pārāk nopietnas attiecības - vienkārši skaisti atelpas mirkļi, kas neuzlika nekādus pienākumus un neradīja liekas saistības. Nesen pākāpusi pusgadsimta slieksni, izvērtēju savu dzīvi - bērns izaudzis, viss it kā sasniegts, bet blakus vieta palikusi tā pa īstam neaizpildīta. Taču sajūtas divējādas - no vienas puses it kā gribētos cilvēku, kas vienmēr būtu blakus, bet no otras puses - esmu pieradusi pie savas brīvības un žēl to zaudēt.
Jau vairākus mēnešus esmu šajā saitā, redzu, ka te lielais vairums tādu, kā es. Kādu piedzīvojumu sameklē labprāt, bet, spriežot pēc nostāstiem par gadiem ilgu šeit būšanu, no brīvības nav atteikušies.
Kā Jūs domājiet -vai apzināti nesakārtota privātā dzīve, kas agri vai vēlu noved pie vientulības, nav parāk augsta cena brīvībai?

garinsh207      ..gribu sev blakus cilveku, kas visulaiku butu blakus...:) izklausas tik pat labi suns vai kaķis der, tie bus uzticigi. vispar jau tiešam izklausas, ka grib lidzekli ar ko aizbazt sevī tukšumu.tā ir kad nedizvo savu dzivi, it ka berns to caurumu kadu laiku aizbaza, tagad nevar, šamais lec prom, neklausa, negrib sedet nlakus:)
nu ja tiek meklets lidzeklis, tad tas ir beigu sakums:)

_lus_      limonija, atvaino jau iepriekš par manu skarbumu, bet izlasīju Tavu domu un aizdomājos, kura no jums abām tomēr jūtas laimīgāka, viņa- kuru vīrs mīl tādu kāda viņa ir, jeb Tu dāma ar sunīti un gandrīz ideālu figūru:).

pufffd      Protams,ka ir,,,,,,Kad tu beigaass saproti,ka nevienam neeesi vajadziga,,,,Esi bijusi,,,visu muzhu ,viena vakara egle,,,,,,,,,

antikrize      SJJ - man ir iznācis runāt ar sievietēm un vīriešiem, /gan LV, gan UK/kuriem ir kaut kāda lauliba vai partneris, tā vietā, lai viņi laimē starotu, man ir jāuzklausa stāsti par vientulību! It kā no malas izskatās viss sakārtots, bet cilvēki jūtas vientuļi. Ko tādā situācijā darīt?

Muktiana      Ne kurā katrā dzīves situācijā sieviete ir gatava veidot attiecības. Dažreiz ir viss, lai īstais cilvēks ienāktu, bet neienāk. Bet citreiz nav nekā, lai ienāktu - ne laika, ne enerģijas, ne iespējas (ja vien no griestiem nenokrīt) - un arī neienāk.
Bet reizēm ienāk tieši tad, kad gaida un arī tad, kad nav ne iespējas, ne kā cita.
Sliecos piekrist flame258 - vienkārši sev paredzēto nebija lemts satikt.
Ar īsto cilvēku ikviens justos laimīgāks. Bet ne visiem tas lemts.
Ne jau īstā cilvēka blakus esamība nosaka dzīves vērtību. Bet gan tas, vai izdarīji labāko, ko savā situācijā spēji.

Muktiana      Starp citu, piekrītu, ka labāk būt vientuļam vienam esot, nekā vientuļam attiecībās. Lai gan tas arī ir diskutējams jautājums....Jo arī labas kaimiņattiecības/kopīgu projektu attiecības ir pietiekami labas, lai tās funkcionētu kā savstarpēji atbalstošas un jēgpilnas attiecības.
Vissliktāk, ja ir pilnīga vienaldzība vai negatīvas domas vienam par otru, necieņa, meli utt. Ja attiecības pretendē uz pāra attiecību statusu (pat, ja dzīvo tikai "kā māsa un brālis", kaimiņi utt.), kaut kādam morāles kodeksam vienalga jāpastāv; piemēram, uzticībai, godīgumam, gatavībai palīdzēt, nepievilt utt.
Autorei varu piebilst, ka vari necepties. Cik man nācies dzirdēt, ko saka sievietes, kas vienas audzina bērnus, - katrai vai nu īsāku, vai garāku posmu ir tāds vāveres riteņa periods (kā arī pati norādīji), kad vienkārsi nav vietas jaunām attiecībām.
Un tad, kad bija laiks un iespēja un vēlme, tad negadījās satikt. Tas arī viss.

Kamija      Es to Lielo Brīvību iemainītu nedomājot... kopā IR foršāk ;) Āmen!

Deisa      Kad ienācu oho, jau biju nomierinājusies, ka kādu vajag, pilnībā pieņēmu domu, ka ar laiku varbūt palikšu vecmeita ar kaķi, kad bērni jau būs devušies savās gaitās. Nekad jau neko droši nevar zināt, taču, kad apzināti to biju sapratusi un nomierinājusies, tad kāreiz sāka forši vīrieši pievilkties. Līdz tam - bija bijušas attiecības vairāku gadu garumā ar brīvību (katrs savā valstī, bet regulāri braukājām viens pie otra), kuras izjuka tādēļ, ka attiecībām tomēr arī ir jāaug, kaut kam tajās ir jānotiek, bet mums jau bija stagnācija. Pēc tā vīrieša likās - kaut ko jau atrast var, bet mūsu bāleliņi (brīvie, pāri palikušie) līdzi nestāv un par kopdzīvi i domāt negribētos. Taču notiek dažādi pārsteigumi un dzīve saliek visu pa vietām. :)

antikrize      Deisa, tiešām, kad prāts nomierinās, brīnumi notiek!

SisterL      Kad man rodas līdzīgs jautājums par manu "apzināti nesakārtoto dzīvi kā manas brīvības cenu" -vienmēr atceros aksiomu, ka visvientuļāk cilvēks jūtas nevis viens, bet gan blakus cilvēkam, kurš nav īstais! Tas ātri noliek visu savās vietās....

imanuela      Cilvēks viens var atļauties būt tikai jaunībā.

Deisa      Antikrize, kad apziņa ir pāri emocijām, tad notiek tas, kam jānotiek un cilvēks spēj to pieņemt. :)

Torpedo      Gribas oponēt SisterL. Nezinu, kas tādu "aksiomu" iz izdomājis, bet visticamāk, ka tā ir aplama. "Īstais", laikam, ietilpina to jēdzienu: "tauriņi vēderā" jeb seksuāli iekārojamu vīrieti. Diemžēl, kā rāda prakse, attiecības uz tādiem pamatiem parasti ir visīsākās, varētu pat pielīdzināt, gadījuma sakariem. Seksuāli pievilcīgs vīrietis, tapatās, ka seksuāli pievilcīga sieviete to labi apzinās. Tā ir viņu spēcīgākā kārts pa dzīvi, viņu resurss, ko izmantojot, var daudz ko sasniegt. Tad nu viņi to izmanto pilnā mērā, "aplaimojot" max skaitu pēc viņiem tvīkstošu sieviešu. Tad jau labāk noturīgas vecās labās laulības pēc aprēķina. Vientulība vienatnē tomēr ir daudz graujošāka nekā vientulība divatā. Kāpēc tad vientuļi cilvēki ņem sunīšus un kaķīšus, lai saglabātu savu psihisko veselību? Tad jau otrs cilēks līdzās, lai arī nebūt ne ideāls, tomēr ir daudz lielāka vērtība par kādu mājas dzīvnieciņu

SisterL      Oponentam Torpedo vnk ir pilnīgi cita termina"īstais" izpratne, manuprāt, ir garīgi nabadzīgi šai jēdzienā ietilpināt vienīgi sex pievilcību...

Adamsone      Laikam pasaules gals tuvojas - nākas piekrist torpēdim, kas to būtu domājis.:D:D
Arī domāju, ka vientulība vienatnē ir nevis daudz graujošāka, bet vnk pilnīgi sa-graujoša, cik nu varu spriest pēc man zināmajiem dažiem gadījumiem. Padzīvojušās, pilnīgi vientuļās kundzes kļūst dīvainas, pēkšņi daudz ko nesaprot, ar viņām ir drūmi komunicēt, kaut kādas nobīdes pa fāzi... Vīriņi vēl arī nolaižas...:(

antikrize      Adamsone, nobīdes pa fāzi, notiek arī ar tiem, kas dzīvo ģimenēs, partnerattiecības. Klīnikās, pansionātos atrodas ne tikai vientuļnieki.

SisterL      Iedomājos - Torpedo papam varbūt paņemt no patversmes nevis sunīti vai kaķīti - bet draudzeni - kompānijai?? Tomēr labāk, nekā vientulība vienatnē! :))

antikrize      Imanuela, neesmu vientulības aizstāve, bet tomēr, kāpēc tikai jaunībā cilvēks var būt viens?

VIHRJ      Par brīvību jāmaksā visaugstākā cena!Tas tā ir iekārtots šai pasaulē.Tikai mēs to baidāmies atzīt.Visādi apspēlējam.Pat politikā par brīvību ir jāmkaksā.Un lai kā būtu,bet brīvība ir vissaldākā nasta!

irgo      Doktora grāds bet padomus prasa OHO....tas ir super novērtējums portālam !!!!

Piparkuka      Nu vienkārši tāpat ar kādu būt arī negribas. Jo skaidrs, ka foršāk ir darīt to, ko gribas:)
Es gribu būt kopā, pat ļoti! Un vienmēr. Tikai ar to, ar ko gribētu!.... Nevis, ja zinu- man apniks jau pēc dažām dienām. +/- tā... Gribas tiešām kaut ko tādu riktīgi superīgu, ja zini, kas un kā tas ir. :)

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010