Dīvainas fobijas.

Parama      visas fobijas ārstē psihoterapeits, bet, ja gribas peldēt, tad visi publiskie baseini ir atvērti, hlorēti un bez zivēm:)))

JurisK      Tas ir pilniigi dabiigi dziivnieku pasaulee - sleept, pasargaat savas gjenitaalijas. Arii suns ierauj asti kaajstrapee tikai taapeec, ka baidaas olas pazaudeet. Taa kaa -viss ir bumbaas, taa nav fobija, bet dabiiga, instinktiiva riiciiba. Ja kas - man arii, plikam peldoties taadas liidziigas sajuutas:)

slieks      Ļoti nepatīk noslēgtas telpas, bet tas jau laikam nav nekas oriģināls. Ieejot telpā, man ir obligāti jāredz, ka no tās var izkļūt (logi, neaizslēgtas durvis). Nekad nelienu alās, bunkuros, izvairos no liftiem. Ir nācies 25 kg smagu suni stiept uz 9.stāvu, jo es nekāpju liftā, bet viņš iespītējas un nekāpj pa trepēm, jo viņam arī ir fobija - vispār neiet iekšā svešās mājās. :)

Muktiana      Tieši fobijas parasti tiek analizētas iepriekšējo dzīvju sakarā un ar hipn. regresijas metodēm tās tiek atklātas un ar to pašu arī likvidētas. (Patiesi dīvains ārstniecības efekts - fobijas pazūd tajā acumirklī, kad atklāj, kāds notikums to ir izraisījis.)
Visdrausmīgākā pieredze emocionālā līmenī cilvēkam ir situācija, kas izraisījusi nāvi.
Ļoti iespējams, ka Tev patiešām tieši tāda pieredze jau ir bijusi.
Bet bailes no slēgtām telpām ir ļoti tipiskas; pieredze visdrīzāk saistās ar nāvi slēgtā telpā, turklāt vienu brīdi masveidā cilvēki tikuši aprakti dzīvi. Visdrīzāk visas šīs personas ir ar fobijām no slēgtām telpām.
Tāpat ir daudzi, kuriem bail lidot. Tieši tāpēc, ka savu dzīvi beiguši aviokatastrofā. Tāpat par pārvietošanos kuģos utt. , ar bailēm no augstuma.
Vispār pēkšņa, negaidīta nāve nozīmējot to, ka cilvēks nav gana labi dzīvi dzīvojis un vēl viņam ir daudz grēku, kuru dēļ būs jādzimst atkal un atkal. Un katram no mums jau ir bijušas daudzas nāves un droši vien daudzas- ne dabiskos apstākļos. Tāpēc arī dažādas fobijas.
Vēl tipiskas fobijas esot bailes no dzemdībām, jo vienu brīdi masveidā sievietes mira dzemdībās.
Arī no bada var baidīties, no slimībām, uguns, no masīnām utt.

limonija      Nē, Muktiana - no slēgtām telpām baidās tie, kas dzimstot ir iesprūduši dzemdību ceļos un pēc mediķu pūliņiem pēdējā brīdī atbrīvoti(gandrīz nosmakuši)...Par dzemdību fobiju - ir vnk cilvēcīgi baidīties no lielām sāpēm - parādi man kaut vienu, kurš no tādām nebaidās...

JurisK      Miris no taa, ka liidaka nokozh daiktinju? Taa nu ir ljoti reta foobija!:) Vari lepoties ar kaadu no savaam ieprieksheejaam dziiveem - daudz taadu nav, kas taa dziivi beigushi! Interesanti - kaadam greeciniekam jaabuut, lai augstaakie speeki taadaa veidaa nolemtu izbeigt cilveeka dziivi?

slieks      Es savas fobijas izcelsmi ļoti labi zinu. :)Tas bija gadījums kinoteātrī pirms 30 gadiem, kad man bija blakus cilvēks, kuram varēja būt nepieciešama medicīniskā palīdzība jebkurā brīdī, bet viņš ņem un nāk uz kino. Kad visas durvis aizvērās un zāle iegrima tumsā, jutos ieslēgta un spēju tikai domāt par to, kur es dabūšu ārstu, ja viņam vajadzēs. Mobilie telefoni tajā laikā vēl nebija. Man uznāca tādas sirds klauves, ka gandrīz pašai drapes vajadzēja.

hefny      aha..nekad/cenšos/nelaist kājasie zemes, ja neredzu ūdens apakšu un nevaru sataustīt ar rokām. ļoooti nepatķ staignas vietas, udenszāles,kas peldot peskaras.
nelecu ,neeju svešās vietās,kur neesmu redzējusi,ā kāds varonīgi iebrien. Esm gan peldējusi atklātā jūrā o jahtas-vispār supe, vai jūrā,kur dzidri caurspīdīgs,bet milzu dziļums. Bet reizēm sirds strauji sāk sist,zin,ka tas ir slīkšanas 1.iemesls-bailes un staujas sirdslēkmes.
sapratu,ka nirstot 15m dziļumā,-tas pats,-savaldījos, bet tāda kā klaustrofobija ir. Nepatīk lifti,kad esi viens,-nav omulīgi.tad nu jāpiestrādā pie sevis. nepatīk zibens.baigi ie iesperts blakus kokā,kā arī ājas vannas istabā-ir redzēts lodveida zibens ar milzu sprādzientroksni-bērnībā.hmmm...
nepatīk kas mazs, saspiests,kā arī par lielu,grandiozs.
Ne velti ir grieķiem cilvēks,kā visa samērs,-cilvēkam patīkamas proprcijas-ērtai sajūtai.

Muktiana      limonija,
nu es atsaucos uz "garīgo skolotāju" un "hipnoterapeitu" vēstījumiem. Šķiet, Ēģiptē masveidā apraka dzīvus cilvēkus.
Katrā ziņā skaidri zinu, ka man arī piemīt izteikta fobija no slēgtām telpām (īpaši bērnībā man bija skaidra ideja "slēgta telpa- briesmīga nāve") un tas, acīmredzot, ir saistīts ar iepriekšējo dzīvju pieredzi. Turklāt, ja analizē karmisko horoskopu, tur arī parādās, ka mana pēdējās dzīves nāve ir bijusi slēgtā telpā. :)
Lasīju vienu stāstu par hipnoterapeita klientu, kur paciente 3 pēdējos mēnešus pavadījusi kā lepras slimniece izolētā,tumšā, aizbloķētā alā; tā ka nāvju slēgtās telpās var būt dažādas, tipiski - ieslodzījums, slimnīca un dzīvi apraktie.
Par dzemdībām varbūt baidās visas (un daudzas arī nebaidās), bet es pazīstu sevi un vēl vienu sievieti, kurai ar katru grūtniecības dienu palielinājās bezmiegs - tipiska zemapziņas zīme par bailēm. (Turklāt tai sievietei tā esot bijis abās grūtniecībās un pēc dzemdībām bezmiegs pazūd tajā pašā sekundē.) Bezmiegs vispār saistīts ar bailēm. Katrā ziņā man baiļu simptoni bija uzkrītoši izteiktāki nekā manā apziņā esošā informācija par "dzemdību briesmām".
Gluži kā autora gadījumā. :) Nedomāju,ka daudziem tāda veida fobijas vispār prātā ienāk. :)
JurisK,
Nāvju veidi droši vien mēdz būt plašs spektrs un visai oriģiniāli. Klusā okeāna salās vēl nesen populārākais iedzīvotāju nāves cēlonis bija - vai nu čūska apēda, vai krokodils vai koksrieksts uz galvas uzkrita. ;) varbūt autors dzīvojis kādā tropu salā, kur bērni no 5 gadu vecuma kopā ar krokodiliem peldējās.

Deisa      Man ir bail no tā, ka ne no kā nav bail. Protams, kājas, rokas notrīc, kad notiek kas pēkšņš, negaidīts, bet citādi viss šķiet normāls. Agrāk dēļ savas pārgalvības varēja visādi iziet, taču, paldies Dievam, viss izgājis gludi. Baiļu nav joprojām, tikai prātīga piesardzība.

puuchux      Muktiana, kas tad ar mani bijis,ja jau 19 gadus ir agrofobija,bailes iziet ārā???
Dzīvoju tikai ar zālēm????

inito4ka      ...Muktian,a ja man nav bail ne no kā--tad man naff bijusi iepriekšējā dzīve??? :)))

inde_1970      Man nav fobiju, tikai saprātīga piesardzība:) Pēc teorijas sanāk, ka mēs ar inito4ku esam bijušas labas meitenes (vai puikas:)) Spriedelēt jau var par iepriekšējām dzīvēm, var tam ticēt, ja ir vēlme ar to izskaidrot savas dzīves likstas:), taču tas nav pierādīts, lai arī mēģinājumi ir bijuši. Gan jau tās fobijas šajā pašā dzīvītē ir veidojušās. Visi mēs nākam no bērnības.

lasminaxxl      peldies ar džinsenēm ..

Gramatu_tarps      nebiju dzirdējis variantu par iepriekšējām dzīvēm, gana interesanti. Bet tad taču tām jābūt iedzimtām fobijām. Nevis iegūtām šīs dzīves laikā :D

maigonis_niknais      te mazss ieskats ,cik daudzveidiigas un diivainas meedz buut fobijas -"Ornithophobia - Bailes no putniem.
Pedophobia - Bailes no bērniem.
Peladophobia - Bailes no plikpaurainiem.
Phasmophobia - Bailes no spokiem.
Placophobia - Bailes no kapakmeņiem, kapa
pieminekļiem.
Plutophobia - Bailes no bagātības.
Pogonophobia - Bailes no bārdām.
Potamophobia - Bailes no upēm un tekoša
ūdens.
Pteronophobia - Bailes tikt kutinātam ar
spalvām.
Pupaphobia - Bailes no lellēm.
Pyrophobia - Bailes no uguns.
Rhytiphobia - Bailes tikt pie krumbām un
krunkām.
Rupophobia - Bailes no dubļiem un
netīrumiem.
Scolionophobia - Bailes no skolas.
Selachophobia - Bailes no haizivīm."

Allegri      Man arī bail no zemūdens. Iespējams savlaik tiku peldināta kopā ar krokodiļiem. Bet kā izskaidrot to, ka bērnībā varēju mērcēties jebkurā pļančkā starp ūdenszālēm? Bailes parādījās vēlāk, šķiet pēc filmas par Nesiju.

vienapati1968      man ir paniskas bailes no čūskām. Nepatīk arī lifti. Ja ir iespējams, tad es labāk kāpju uz to 6. stāvu kājām nekā braucu ar liftu.

labriit      Jūrā nav līdaku, peldi jūrā!
Man bail no suņiem, ja redzu suni, neeju viņam pretī, metu līkumus.

violeta      Brauc uz jūru peldēt,uz nūdistu pludmali.Jūrā līdakas nedzivo.Un ja peld ar pliku krāniņu,tad jūraa buus drošāk.

_Krasula_      Līdakas patiešām ir kanibāli un nereti labprāt notiesā savas ciltsmāsas, kas augumā padevušās knapākas. Bet nav dzirdēts, ka tās uzbruktu par sevi lielākiem eksemplāriem..:)
Man ir pavisam parastas fobijas. Tā, piemēram, ir bail peldēt vienai, jo neesmu pārliecināta, ka pa plunčāšanās laiku kāds nepaķers manas mantas un es netikšu atpakaļ dzīvoklī...Bail no pērkona negaisa, atrodoties ārpus telpām. Nelabprāt satiktu odzi- kaut gan, ja tomēr- atkāptos un mēģinātu fotogrāfēt...

Momo      manas bailes no slīkoņa, kas paķers aiz kājas ir radušās no konkrētas bretaņas pasakas vienā nevainīgā bērnu grāmatiņā. peldēt vispār nepatīk un nejūtos komfortabli. ja arī esmu slīkusi, tad noteikti zinu, ka slīkonis pie manis precībās nav nācis. iespējams, ka riebums pret apglabāšanu zārkā, ir vnk skopums, jo neko nenovēlētu tārpiem.