Runāt, vai nerunāt? (sadzīvisks paradokss)

Ja vīrietis neko nestāsta par savām problēmā, bēdām un sāpēm, tad var nākties saskārties ar atzinumu, ka šis ir nejūtīgs maitas gabals, ar kuru neesot iespējams aprunāties.
Ja sāk dalīties kaut kādās negatīvajās izjūtās – riskē uzrauties uz viedokli, ka „šitas ir lupata un īdētājs”.
Teorētiski būtu jāvar izķert kaut kādu balansu starp šiem ekstrēmajiem punktiem. Tad nu gribēju apjautāties – cik labi jums (vai jūsu vīriešiem) tas izdodās?

skarbaiskungs      Var nàkties saskarties, riskè uzkjerties, teorètiski bùtu jàvar... Kur shitajà kosmosà bez astrologa var kàdu domu saprast?

leduspukje_7      ja blakus ir īstā sieviete/vīrietis, tad var stāstīt droši - visu sapratīs un nebūs ne sliktu atzinumu, ne "uzraušanās" uz viedokļiem... visiem citiem nav jēgas neko stāstīt...

draboss      Runā un nečīksti, būs labi.

Pelle      Nerunāt par savām problēmām, bēdām un sāpēm nemaz nav iespējams. No tik slepeniem cilvēkiem vajadzētu izvairīties.
Ja pirmajā randiņā tikai to vien dara kā čīkst, tad čīkstētājs.
Ja Tev gribas runāt, tad runā. Kāpēc Tu uztraucies, ko par Tevi padomās?
Tev līdzīgais/derīgais neko tādu nepadomās.

Araabs      Ja sieviete ir tendēta parunāties,tad nekāds labais seksis nespīd:((

Deisa      Par grūtībām stāstīt var vien tad, kad ir jau izstāstīts gana daudz labā, pozitīvā un attiecības ir nostiprinātas. Ja uzreiz kā tiekas, tā šauj tik vaļā - kāds es cietējs, tad arī būs attieksme - lupata un nespējnieks. Sākumam ir jābūt skaistam, lai ir abiem vēlēšanās šo skaistumu turpināt.
No pieredzes - nu mans mīļotais nespēj neko daudz turēt iekšā, viņam nāk uz āru, arī, kad ir nesapratne par kaut ko, grūtības vai kāds sīkums ar kuru sevī nespēj samierināties. Nezinu kā būtu, ja būtu savādāk, taču vērtējot to, kas ir - man ļoti, ļoti patīk viņa spēja neturēt pārdzīvojumus iekšā, jo gana labi zinu, kādi mēdz palikt cilvēki, kas tur sevī, izvēdināt sirdi nemāk un iekšā sāk arvien sliktāk smakot.

kalatura      Cits tāds ir po žiznji,cits-aiz tolerances pret otru(jo redz,ka savas problēmas tāds nieks vien ir).
Jebkurā gadījumā...grūti tādu atvērt patiesajām emocijām.
Viss atkarīgs no paša vēlmes-vai ir motīvs mainīties...

Olivia_es      vispirms vajadzētu palūkot, ar ko runā, un tad runāt/nerunāt.

barss5      Esmu nonācis pie konkrēta secinājuma...jo mazāk stāsti par savām problēmām, jo labāk abām pusēm....

Puma      Manuprāt, šis ideālais balansa punkts mainās atkarībā no personāžiem, kas iesaistīti, un šo personāžu attiecību statusa.
Ir cilvēki, kuri jūtas slikti, ja ar viņiem nerunā un neko nestāsta, saista to ar nespēju uzticēties, bet ir arī tādi, kas uzskata - jo mazāk zini - jo labāk guli :)

flame528      Ja jūtas ir patiesas,tad sieviete pati jutīs,ka Tevi kas nospiež vai otrādi priecē un pajautās,kas tas ir,tad arī droši vari stāstīt un nedomās viņa,ka esi čīkstulis.

aroganis      Ir tomēr jābūt kādai personiskās dzīves robežai, pat ja blakus ir īstais cilvēks.
Ir lietas, ko labi nevienam par Tevi nezināt.

raima      Puma +++++++

Deisa      Par to balansa izķeršanu ir grūti ko ieteikt. Pēc kā pati vados - daru kā jūtu, kā vēlos, arī mans vīrietis dara tāpat, nevis domā - kā vajag. Mēs nemaz nespētu izlikties viens otram un tēlot lomas "kā sabiedrībā pienākas". Tikai īstais cilvēks spēs tevi uztvert tādu, kāds esi, un tu patiksi tieši tik runājošs vai nerunājošs kā vēlies būt.

bubucis_agucis10      saapeem ,beedaam..Tu kādu esi zaudējis?vai gribi padalities kaadas visas ir maitas..un es taads pareizs
čikst tikai lupatas, gadās arii dzekiem paraudāt,bet īsti puiši par katru skabargu neraud..paši izlien no šīs bedres
bet te jau vairāk izklausās pēc īdētāja..jau sākotneeji sevi pasniedz kā nekam nederiigu
meklee pasaku vāceli,tad jābrien uz citiem plauktiem


ja,pa teemu,tad man riebjas čīktuļi..vissa pasaule vainiiga,tikai ne es

dailjava      Parasti ne jau tas, vai cilvēks runā vai nerunā par negatīvo (problēmas, bēdas, sāpes) nosaka to, vai viņš (-a) tiek ielikts plauktiņā "lupatas un čikstētāji", bet gan tas, kā par to tiek runāts. Daži, arī stāstot par negatīvo, spēj paust tādu iekšēju spēku, ticību dzīvei un cīņas sparu, kādu citiem neizdodas parādīt, pat stāstot tikai par pozitīvo. Čīkstētājus var atpazīt neatkarīgi no tā, par ko viņi stāsta vai nestāsta...

Eneile      Mani personīgi kaitina situācija, ja redzu, ka otram ir slikti, bet ar mērķi tipa "mani pasargāt", cilvēks norobežojas un vārās savā sulā. Un reizēm atklājas, ka no mušas ir uzpūsts zilonis, kurš jau sen švilpjot būtu aizspurdzis tālēs kā pārdurts balons, ja vien būtu atvērta mute un pateikts, kas uz serdes.

chentaluluu      Ja vīrietis nestāsta par savām problēmām, tātad neuzticas savai sievietei, baidās, ka pārpratīs, vai nevēlas izrādīt ka ir cilvēciskas vājības, gribas radīt supermeņa priekšstatu. Čīkstētāji kaitina, mazvērtības grauztie un palīdzību gaidošie. Savu problēmu var izteikt,izrunāt, bet čīkstēt?... Labāk lai nerunā.

jozolsen      Nu nav to emociju izklāsti Vīriešu padarīšana.It sevišķi sievietēm,neko jau saprātīgu neieteiks.Lai tak ar kas paliek sievietēm.Tādi bābiskie jau arī sāk ņemties ar emocijām,ir pieprasījums.Sievietes vīriešu pielīdzina sev..Uzticīgs,mīlošs,jauks... utt.

Pelle      Ir cilvēki, kuriem piemīt tāda īpašība kā empātija.
Ja tā piemitīs Tavai sarunu biedrenei, bet Tu jauki smaidīsi un jokosi, tur nekas "nopietns" nebūs... otrs cilvēks ir jājūt līdz mielēm, abiem jājūt...
Vai Tev vajag "nenopietnas" attiecības, kaut uz brīdi?

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010