Vai ir jēga cīnīties?
Ir aizdomas un ne jau pirmo reizi, ka otra pusīte nav pilnībā uzticīga. Zinu, ka daudzas otras puses sāk veselu okšķerēšanas kampaņu, atrod vainīgo metas tam virsū, iespējams pat izglābj attiecības.Bet, VAI NO TĀ IR JĒGA?
Personigi domāju, ka tādos brīžos ir vnk jānoskaidro apstākļi un ja aizdomas apstiprinās, vnk jāpārdzīvo notikušais un jāturpina savu dzīvi, jo pat ja vienu reizi būsi novērsis šādu lietu, tā var atkārtoties. Un ko tad? Visu dzīvi vāksi otru un cīnīsies par viņu. Vai tā jau drīzāk nav veselīga dzīve, bet atkarība no otra?
Ko jūs par to domājat, kā jums ir gadījies, kā jūs rīkojaties?
P.S. Ja pašiem paliek garlaicīgi, tad pasakiet to otram, lai var izrunāties un iespējams pat izšķirties. Bet tā vismaz būs godīgi pret abiem un abiem būs laiks sākt reanimēt savu dzīvi un sākt to no jaunas vietas, nevis kā tas ir gadījumos, kad viens jau kādu laiku savu jauno dzīvi ir nokārtojis, bet otrs to nejauši uzzinot jūtās, kā apliets ar aukstu ūdeni ;)
ko_nu_vairs
Deisas vīrs laikam klausīja sievu,nogāja pa kreisi,iepatikās un palika tur:)
liancite,tiešām,redzam Tevi te 1.reizi.Kam manis teiktajā nepiekrīti.
Cilvēkiem kaut kā pēdējā laikā jēdziens precēts neasociējas ar doto solījumu.Uztver vīru/sievu kā kārtējo brūti vai brūtgānu,nē,pat vēl mazāk,kā 1 nakts partneri,kuram no rīta smaidot pamāj ar lakatīņu,čao dārgais,uz neredzēšanos.
liancite Nepiekrītu ka te atrodas otrie, te ir dažādi, pat ļoti, bet tas cita tēma. Un pirmkārt precētam pašam jāsaprot, ka viņš ir precēts! ;)
ufuce Secinājums iz dzīves,ka vienkāršākais ir ļaut laulību krīzei ( kuras pat pēc teorijas ir bez jēgas daudz), aizskalot katru uz savu pusi pat necenšoties kaut ko noskaidrot, glābt utt. Paskatoties uz vecajiem onkām un tantēm, kas sirmā vecumā ir patiešām laimīgi kopā, jo vērtības jau citas, neesmu vēl satikusi nevienu, kuriem būtu bijusi visu dzīvi gludā taciņa. Tā ir liela māka un dzīves gudrība tikt tam cauri. Bet nu trešās personas te gan nav iekšā jājauc, jānoknābā vai jānolinčo. :)
Jogurts
1) To ufuce - Tā jau filozofēt un pieiet var no jebkuras puses. (cik ilgi vilksi, kad zināsi, ka nu ir viss - laimes rulete. Citi vienreiz piekrāpj un ir miers (tā vismaz tautās runā :) )
2) Neesmu super dzīves bagāts, bet nu ir arī pieredze, ka esmu krāpts ar ex. Ja noziegumā vietā nepieķer (akts, sms, zvans, tikšanās), reti kurš vnk sarunā par to atzīsies. Kāpēc tā? Iespējams, ka otrs nav pārliecināts par tām otrām attiecībām, ir bijis gadījuma sakars vai kkas tā uz ātro un cilvēks negrib izjaukt attiecības/ ģimeni...
3) Iespējams, ka esmu palicis garlaicīgāks. Bet kurš pēc entajiem gadiem tāds nav palicis?!!! Tagad it sevišķi vasarā, aizbrauciet uz jūrmalu un ja no pirmajiem 100 pretējā dzimuma pārstāvjiem neviens jums nelikies vizuāli/ seksuāli pievilcīgs/-āks par jūsu otro pusīti - apsveikšu Jūs, ka joprojām Jums attiecības ir ideālas. Ja nē un kāds liekas ok, tad jau tā ir zīme, nemaz i nerunājot par sarunām ar svešinieku, attiecības darbā vai sabiedrībā utt. Loģiski, ka šarms, noslēpumainība, nezināmais, traka iekāre vairs nav tik augstā līmenī. Esam modušies izpūruši blakus, izrunājuši vai pusi pasaules, 101 poza, rūpējošies un skatījušies, kad otrs ir slims ar punķainu degunu, dzērumā vēmuši, kopē dzemdējuši, entās reizes kašķējušies. Nezinu, iespējams esmu tāds vienīgais, bet pēc visa tā ir kkas miris ne vien manī, bet arī partnerē. No tā jau mīlestība nezūd, bet kā saka vecāka gadu gājuma cilvēki - mīlestība pāiet citā fāzē... :D
Divtikausminja :D Un tici man, ne par velti, to vecāka gada gājuma cilvēki saka.
bubucis_agucis10 nav jēgas meklet glāzē ūdeni,ja vinja tur naff....savas attieciibas ir jaakopj,kaa ziedu jalaista,ja sedesi mala un peec gramatas dziivosi peec laika viss beigsies.RUTIINA..ne jau pozas un dzemdibas satur...attieksme jaaamaina,dziives ritms,saakat celjot..vakarinjas ieturat kaut kur pie dabas..izmaini visu..un viss notieks..atver sevii jaunas durvis-domaaju katraa no mume vel ir kads aizslegts kmbaris..resursi ir muusos..tas ka mees meklejo ko citu aarpus maajas-tas noziimee ka mums kaut kas pietruukst
piparbecinja ja nav pierādījumu, tad varbūt tikai liekas, ka viņa krāpj? bet, ja nav uzticēšanās, tad arī nav jēgas turpināt, man domāt. Kādas tad tās attiecības būs, kur prieks no tām? Fināls tev pašam skaidrs...
Kamija
manam iepriekšējam boifrendam arī bija pilnīgi 100% skaidrs, ka šo krāpju... pat precīzus datumus nosauca....
tā bija kaut kāda apmātība! nekādas krāpšanas nebija... :)))) pat domas par to arī nebija! tā lūk arī mēdz būt :)
barss5
CĪNĪTIES par ko????
Par palaistuvi, kas skraida apkārt pa pasauli?
Cilvēk, cīnīties var tajās kaujās, kurās ir cerība uzvarēt.
Var cīnīties par savu darbu, izglītību, materiālo labklājību....ja tas par sarežģītu, tad, kaut vai ar odiem istabā vai caureju...bet ne jau tērēt savu enerģiju tik bezjēdzīgi:)
Jogurts Protams, var izdarīt viltīgāk un pirmajam to visu sākt :D Dzīve taču viena un kāpēc neimantot dzīves sniegtās baudas un iespējas : Tās tā humoram un pārdomām ;)
Alison Visdrīzāk Tu kļūdies un viņa Tevi nemaz nekrāpj :)
Tessa pec atbildm-tipisks nenopietns un miiksts tirlinjsh. iespejams,tapec arii krapj,ja vispar krapj.
Jogurts Tessa, Tu esi vienkārši ekstrasenss :D
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 33 (kopā 33) |
