Kurš vēl tic ideālisma filozofijai?

Leonilla      Nu es šo vienmēr esmu uztvērusi, ka nevis nekā nav, bet viss ir manas iedomas - pasaule ir tieši tāda, kādu to redzu, jūtu, uztveru.
Tas ir liels izaicinājums šādi domāt, jo tad sanāk, ka viss, kas ar mani notiek, ir manis pašas radīts. Ja man ir slitka dzīve, tātad, pati vien tādu radīju - nav neviena cita atbildīgā. Bet ir arī labais šādā redzējumā - ja jau viss ir manas psihes ietvaros radies, tad es savu dzīvi varu mainīt jebkurā laikā.

Alison      Es jau nu domāju, ka viss radītais pastāv, kāpēc gan lai es uzskatītu, ka krēsla nav, ja man ir ērti viņu izmantot.
Tad, kad es beigšos un man vairs krēsls nebūs vajadzīgs - tad man vienalga, kas ar viņu notiek :)

Deisa      Materiālais ir. Tas ir tā čūska, kas kārdināja Ievu pagaršot laba un ļauna atzīšanas augli, kā rezultātā nespējam dzīvot tikai garīgo dzīvi, bet esam spiesti nemitīgi izdarīt izvēles starp garīgo un materiālo.

limonija      Vai varētu palūgt atsauci uz definīcijas autoru? Līdz šim tiku domājusi, ka ideālisti nebūt nenoliedz substances pstāvēšanu, tikai uzskata tās pirmsākumus par garīgiem - "iesākumā bija Vārds, un tas Vārds bija pie Dieva..." Un Dievs radīja tos materiālos labumus citu pēc cita:) Kā? Nezinām...Bet kā daba radīja pati sevi jeb kas izraisīja Lielo Sprādzienu - arī nezinām:) Un vai esam mērkaķu pēteči?(Daži- noteikti...:D)

Deisa      limonija - definīcija vikipēdijā atrodama.

GenaCom      Esi domājis par kādu hobbiju?

MaryClaire      dzīvot vspār ir kaitīgi - no tā kaut kad mirst. un galvenais visi bez izņēmuma.

PostScript      Es nevis ticu, bet pieņemu, ka tā ir.
Un arī domāt ir kaitīgi, tāpat kā zināt ir kaitīgi.
Bet mēs taču neesam sterili. Katram ir savs piesārņojums vajadzīgs.

juunijs6      Pats esat sapiņķerējies terminos:))
Ideālists ir jebkurš arī dievam ticīgais, tas jau izriet pašos pamatos no definicijas.

juunijs6      Savdabīgi, ka vikiipēdija tiek uzskatīta par kaut ko izglītojošu:)

GenaCom      Viss kas skaitās ideāls,ir garlaicīgi apnicīgs un neinteresants!

bubucis_agucis10      iesaku mazak domaat..tic,vai netic,vai tas ko mainiis-neko..tikai pats sevi piebaaz ar "suudiem"un viss..negribi dziivot nedziivo..katrs pats savu domu saimnieks:)

skarbaiskungs      Vienmèr esmu centies izzinàt, kas ir jàpìpè, lai smadzenes sapùtu un rastos shitàdi murgi galvà?

Adamsone      Iemācies labāk adīt....

hefny      hmm..vikipēdijā jau visi visādas lietas var sarakstīt...un , ja doma reāli apgūt garīgo mantojumu filosofijasjomā,- tad laikam jāstudē, vecumā pasaulē arī ir iespājas- mūža izglītības programmās/cik nu saprašana kuam vēl iespējama tejieniešos-večiem/,-tad būs sakarīgāki jautājumi.jo pēc šādas jautājuma nostādnes, loģiski ātri vien nākam pie atejasisma.......

Okutida      es ticu sev! :)

Piparkuka      Domāju, ka ir tieši otrādi- tieši bērni ir tas, kas pēc mums paliek un turpina visu šo attīstību.... Tāpēc jau te mēs esam- viss ir enerģija.
Pasaule pastāv un pastāvēs visu laiku. Tikai mēs te esam laiku.... Un ieraudzīt, ka te ir skaistums, daba, tā gadu simtu un miljonu Zeeme- tā ir tā filozofija, kam ticu.
Tē Pasaule- daba, tā ir tā realitāte.

iota      Neko sevišķi daudz nezinu par filozofiju, bet šķiet, ka ideālisms bija subjektīvais un objektīvais. Vieni uzskatīja, ka vienīgā realitāte ir apziņa, priekšstati, griba. Otri - ka garīgums ir visa pamatā un ir ārpus cilvēka apziņas un eksistē neatkarīgi no matērijas.
Ja uzskata, ka filozofija ir domāšanas attieksme pret esamību, tad, gadiem ejot, no diezgan pārliecinātas materiālistes pamazām kļūstu par ideālisti. :D Diez, ar ko tas varētu būt saistīts? :)

Torpedo      iotai ļoti sakarīga atbilde - paldies! :) Es, laikam, piederu pie tā subjektīvā novirziena, kas "uzskatīja, ka vienīgā realitāte ir apziņa" :) Bet ļaužu tendence, novecojot pāriet no materiālisma un ideālismu un piepildīt baznīcas benķus, ir saistīta ar aizdomāšanos par tuvojošos svarīgo notikumu, no kura nav iespējams izbēgt ..

maigonis_niknais      dziive ir iisa ,labaak jaadomaa par peecnaaves dziivi :)

iota Par to, ka ar gadiem cilvēki tik tiešām vairāk aizdomājās par lietām ārpus materiālā, piekrītu. Toties par "un piepildīt baznīcas benķus" man ir cits... nākamās atbildes