Deels (17 g.v.), ko darit?

Deisa      Principā dotajā situācijā māte cenšas kompensēt to, ko vajadzēja darīt tēvam - nosaka robežas. Izskatās, ka bērns ir audzis bez tām, kā jau autors min, bijis pārāk mīksts. No ko nu vairs? Ja nav bērnam bijušas robežas, ko drīkst, ko ne, viņam radies iespaids, ka drīkst visu. Nu jau cīnīties ar to par vēlu, bet māte cenšas kā nu māk, jo tēvs ir prom un nav vairs "mīkstā", pie kura meklēt patvērumu. lai arī bērniem noteikumi nepatīk, tikai caur tiem viņi jūt, ka vecākiem rūp, ka vecākiem nav vienalga, kas ar viņiem notiek. bet, ja ļauj visu, tad iet arvien tālāk - Vai ļausi man nodzerties, nonarkoties? Cik tālu ļausi man iet? Pievērs taču man uzmanību!
A pa telefonu - bezceris. Pa to nevar panākt to, ko ar klātbūtni. Dēls novēršas, jo jūt, ka Tev vērtību skalā naudas pelnīšana ir augstāk nekā viņš un Tu neesi ģimenes galva, laikam arī neesi bijis. Puikam reāli visu dzīvi ir pietrūcis tēva autoritātes.

tiger37      Škiet, problēma radīta tur, kur patiesībā tās nav.
Un Deisa visu ir arī pateikusi.

irgo      Ir gudras sievietes ....ir. Deisas priekšā cepuri noņemtu..... !!!

garinsh207      :)Deisa ari kludas, es jau 14 gados muku no majam, velak jau protams sapratu, gribeja kā labak-macies, macies,nedauzies:) bet ar labiem nodomiem ceļs uz elli brugets, neieredzēju ka mani regule, lie but majās 21.00 un visu dariju preteji, un reali kliedzu preti, kamer aiztinos un neradijos. savukart sapratu, ka bernu neaudzināsu, bet ar peimeru,ar lidadarbibu visadas lietas un vispirsm uztveršu kā draugus. tas ari man sanaca, deliem jau pari 20, daudz dazadas lietas kopā daritas,ari tagad, nekad nv bijsi paaudzu konflikti, gribeja tusiņu un šmigu, nopirku. lgribeja iet tuset-ludzu:) lidz ar to aizliegta augla nebija un tas nebija aktuals, citas lietas bija svarigakas:) pie tam ar bernu mati ari bijam sķirti, bet tas galigi netruaceja nevienam. ja cilvji apzinas celoņus nevis cinas ar sekām, tad ir ok

alvis25      Pagaidām neko nevari darīt . Laiks visu noliks savā vietā un tad redzēsi vai pareizi esi darījis . Un redzēsi savas kļūdas . Bērni paaugsies un sapratīs kas ir kas . Atceries kāds pats biji 17 gaos !

Alison      Vienīgais, ko es šajā situācijā redzu ir tikai melnais egoisms. Tu gribi foršu dēlu, Tu gribi, lai viņš Tevi respektē un roku rokā ar Tevi dodas cīņā pret viņa māti, jo Tevi tā viņa māte ir aizvainojusi un vairs nepatīk.
1) Tu neesi neko no tā reāli pelnījis
2) vienīgais, kā Tu vari atgriezt savā dēlā zudušo respektu pret sievieti ir cienot viņa māti
3) vienīgais veids, kā Tu vari atgūt respektu pret sevi ir ar cienījamu uzvedību
4) 17 - tas nav vairs bērns, tas ir pieaudzis cilvēks, un šķirot ģimeni Tu panāci to, ka viņam nācās kļūt pieaugušam jau 10 gadu vecumā. Pilnīgi piekrītu, ka audzināt ir par vēlu
5) ko darīt? - esi kreatīvs - dodies pie viņa mātes ar piedāvājumu apmaksāt viņam izglītību kādā ļoti labā augstskolā. Dod jaunietim iespēju izveidot stabilu dzīves pamatu. Un galvenais - negaidi par to neko pretī, pat nemēģini viņu nopirkt. Vienīgais, ko Tu par to iegūsi - tīra sirdsapziņa. Ilgtermiņā - arī dēla cieņa atgriezīsies, ja viņš kļūs pietiekoši gudrs, lai Tavu rīcību viān 10 gados Tev piedotu.
Lai veicas :)