sadziivot ar vecaakiem......
Es uzskatu,ka jaunai gjimenei ir jaadziivo atseviskji,nevis kopaa vai blakus maajaa ar vecaakiem,padalieties,pie kaa noved taada blakus dziivoshana? pashai ir slikta pieredze,paarliekas vecaaku jaukshanaas deelj.estepat :)vecākiem vajag uzreiz parādīt, kur ir jūsu īpašuma durvis, ja viņi nemāk uzvesties, kā mājas saimniekiem pieņemams;)
Pelle ja ir labas attiecības, tad noved pie pozitīva rezultāta. Vaina nav dzīvesvietā, bet gan attiecībās...
hefny katrā gadījumš,katrai ģimenei -savu dzīvokli/savu virtuvi,wc,istabu/, ja ne māju..cik tālu,-tas gaumes jautājums.
ponytail Nekā laba. Visas manas dzīvošanas ar vecākiem ir beigušās vai pierādījušas sevi kā kaut ko nelāgu un attiecības bojājošu. Visi esam pieauguši cilvēki, tāpēc dalīt dzīves telpu un izstrādāt/pakļauties noteikumiem šajā vidē vairākām paaudzēm ir grūti. Viennozīmīgi varu pateikt, ka noteikti izvairīšos no varianta - kopdzīve ar bērniem, ja man tāds būs jāapsver kādreiz. Pieauguši - atā, čau, prom, basta - savā dzīvē! Un mammā ir tāpēc, lai apraudātos uz pleca, aizsistu naudiņu, ja dikiti, dikti vajadzība spiež, dotu radošus padomus (vaicātus) visās dzīves jomās, pacienātu ar garšīgām svētdienas pusdienām. Un ne vairāk. Mammā arī ir jābūt savai dzīvei. Kopdzīves gadījumos mammā cenšas izdzīvot bērnu dzīvi, kas ir šķērsām un nepareizi no visiem galiem.
ponytail
Ā, jā. Mana mamma ir auklējusi manus bērnus. Visnotaļ pozitīva pieredze. Tikai - tad, kad nedzīvojām vienā mājā.:) Tas ir arī bērnu viedoklis.:)
P.S. Savus vecākus mīlu, bet varu svēti apliecināt, ka mūsu attiecības uzlabojas (un tas nav šodien, bet pēdējos 22 gadus) progresīvi atkarīgi no attāluma, kas mūs šķir. Varam runāties stundām, bet tiklīdz ir jādala kopīga dzīves telpa... Uhh... Nē, mammu es varbūt mīlu arī par to, bet tomēr - labāk no attāluma.:)
piekraste Svarīgi ir, lai vecāki tiešām saprastu un pieņemtu to, ka nu bērniem ir sava dzīve. Tas notiek samērā reti, tāpēc notiek tas, kas visbiežāk notiek šādos gadījumos- murgs ne dzīve. Un ja vēl Lielais bērns netiek vaļā no mammītes brunčiem, tad vispār amba :)
elsa
Ja jau pašai ir pieredze, tad kāpēc mēģināt iespaidoties no citām?
/ pp / vēlamais attālums ir ar kājām neizstaigājams.
krauklis99
Lidz saviem bērniem netieku. Netaisos katru nedēlu uz Norģiem lidod.
Puikam brīvību un savu vaļu jau sāku dot no 16 gadiem.
Galvenais ir runāt un mazliet pakontrolēt lai lielus mēslus nesastrādā un viss.
Tagad lieli zirgi, dzīvo paši ar savām sievietēm.
Šad tad jau padomu prasa, un tas netiek liegts.
Vispār ar savu darbu audzināsanā esmu apmierināts un ir ar ko lepoties.
Netaisos nekad savu purnu bāzt vinu darīšanās, uzplīties ar padomiem un macīt ka dzīvot.
Mazbērnus gan ar acs kaktiņu uzmanīšu.
Bikini Drošvien ir samērā ērti ja ir mazi bērni un vecāki dzīvo kopā vai blakus, pati esmu izvairījusies no šāda scenārija, jo zinu ka manai mātei ļoti patiktu visu izdiriģēt pa savam prātam, pa gabalu gan dikti labas attiecības. Brālis ar savu ģimeni gan palika dzīvot kopā, tad nu klausos kā ik pa laikam gan brāļa sieva paraud man uz pleca, gan mana mamma , par nebūšanām sadzīves, bet paši izvēlejās, es vienmēr gan cenšos viņus salabināt un stāstīt, ka neviens jau nav tik melns kā vinu mālē ;)
maika Problēmas nerada teritoriāla uzturēšanās kopā, bet gan prasme šo teritoriju un savstarpējās attiecības regulēt. Esmu redzējusi abus variantus- gan veiksmīgus, gan nē. Jebkurā gadījumā visa atbildība par attiecību kvalitāti ir vecākiem. Ja vecāki neprot nejaukties bērnu lietās, tad vienīgais variants ir dzīvošana tā patālāk. Diemžēl dažreiz arī tas nelīdz.. ir jau telefoni, pa kuriem var 3x dienā piezvanīt :( un censties visu izkontrolēt.
sorrell
nav tādas pieredzes nu un paldies Dievam, pati apprecējos agri un sākām dzīvot atsevišķi un dēls no 17 gadiem, meita no 19 dzīvo savu dzīvi, toties ir maksimāli labas attiecības ar vīramāti.
Kad bērni, bija mazi, visu vasaru dzīvoju laukos pie vīra vecākiem, tad gan vīramāte varēja izvērsties, bet es to pacietu ar smaidu:) galu galā dzīvoju pie visa gatava un savu naudu nevadzēja tērēt, vienīgais neļāvu sevi ietekmēt attiecībā uz bērnu audzināšanu.
Bet tas atkarīgs arī no personu rakstura, gan mana vīrene, gan es ir ātras dabas, ir zināma robeža, līdz kurai es ļauju sev pa galvu staigāt, viņa to novērtēja un lielu konfliktu nekad nav bijis:))
story
Katrai sievietei, kad tā ir uzsākusi patstāvīgu dzīvi, ir iekšēja vajadzība pēc savas vietas, ko viņa sauc par mājām. Ja vienā mājā sanāk divas sievietes, t.i. māte + meita, vai vīramāte un dēla sieva, tad tā kopīgā telpa ir šo divu sieviešu kara lauks... un cīņa ir neizbēgama... !!!! Kāpēc tā ir? Tas ir dabas likums... sieviete rūpējas par sava vīrieša un savas ģimenes pavarda siltumu un kā zināms vienā mājā vai dzīvoklī ir viens pavards :) Fiziska telpas nodalīšana un otra pavarda izveidošana privātmājā palīdz uz laiku, jo pēc brīža tiek dalīta teritorija ap māju.... :D
Un tur nepalīdzēs nekādas savtarpējās cieņas uzspiešana.... vai vēl kaut kādas emociju apspiešanas...
story Ak jā es nerunāju par tām sievietēm, kuras sevi vai kāds pietuvināts cilvēks viņas ir tik ļoti emocionāli apspiedis, ka viņas vairs pēc dabas nav sievietes....
Tessa
ir cilveki,kuri no laika gala ir patstaviigi,bet ir tadi,kas nepagalam nevar dziivot vieni-vai nu neprot,vai gjimenes tradiicija tada. ij sadziivo tiiri cieshami. citadi-kas nekaish-berni pieskatiiti/pabaroti,kamer jaunie strada,vecie visu majas padara,kur nu vel ja ir saimnieciiba,ij malka sagadata un salikta,ij apmazgats-izgludinats viss,ij darzi noraveti,ij est gatavs. atbrauc tik majas un paed. un atputies.tik naudu pelni.zinu daudzas tadas gjimenes,paziistu arii damas,kuras nevaretu dziivot bez mammam.
nenosodu,ka jau saciiju,iespejams,tas ir tradicionali.ta dziivo paaudzes paaudzem.
dumpinieki muk agri no majam.un tur jau ka kartis saliksies sakara ar iepreceshanos-satiks vai nesatiks,pienjems jaunos radus vai ne.
man pashai manejie ir talak no viira radiem,ar visiem sadziivoju labi.kopa dziivot negribetu.
andromedas_miglajs Pie kā noved? Pie tā, ka vai nu agrāk vai vēlāk izšķirās.....vai mēģina sadzīvot noliedzot sevi. No personiskās pieredzes- vispirms noliedzu sevi, tad izšķīros :)
bubucis_agucis10 viennozīmīgi-atsevišķi..lai vai cik labi vecāki...virtuvē 2vas saimnieces-nu nē.
dabasberns29 Ir jau traki sadziivot ar diktatoriem un paarmeeriigiem kontrolieriem,iznaakums viens,kaajas paar pleciem,bet nu jau vienai ar meitu,jo laulenim redziet manta bija svariigaaka,skumji bet fakts.
dabasberns29 Elsa,es neiespaidojos,tikkai gribas zinaat kaa citiem iet,taa jau ur laikam nodraazta teema,dikti ceru,ka arii mans laulenis palasiis.
neaizmirstama Tikai un vienīgi atsevīšķi,20 gadus nodzīvoju ar vīra vecākiem,nu tas ir apmēram kā cietumā-darīsi tikai to kas vīramātei pa prātam.Tagad pati drīz būšu vīramāte,bet es nekad nejaucos savu bērnu darīšanās,zinu kā mani drīpelēja.
av2
bija galiigi garaam.Beidzaas slikti.
Tgad ir super - katrs dziivojaam savaa zemeslodes pusee :)
Orhideja13 Visām situācijām savi plusi un mīnusi. Principā ļoti daudz atkarīgs no cilvēkiem. Ja ir sūdīgi cilvēki, tad arī dzīvojot dažādās valstīs, var iemanīties... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 53) | nākamās >> |
