Ko labu laulība devusi jūsu personībai?

fokapirmais      33 gadi. būtu muļķīgi teikt, ka pa tukšo. Pamatu personībai ielika vecāki, laulība to pieslīpēja pa savam, vai padarīja labāku un kāda tā būtu nobružājusies( lasi pilnveidojusies ) bez laulības. Nezinu, Tāpēc saku : esmu labs un laimīgs.

Digits      Tagad skaidri zinu, ko negribu un ir aptuvena nojausma, ko gribu

Allegri      Prieks, ka šis ligzdošanas posms ir beidzies. Personībai... nu jau šķiet, ka stipri gudra esmu palikusi ;)

Alison      Grūti pateikt, vai man tā ko deva. Tā bija kaut kāda savādāka dzīve. Mazliet vairāk ierobežojumu un pielāgošanās, bet arī mazliet vairāk drošības. Vairāk dabiskuma attiecībās - jo, kad esi precējies, otru cilvēku uztver kā savējo, kā sevi, pilnīgas uzticēšanās sajūta. Nevar nepieminēt vīrieša fiziskā spēka priekšrocības - palīdzīga roka visādos sadzīves niekos. Nē nu patiesībā forši ir būt laulībā, man patika.
Ja man jautātu - kādēļ tad aizlaidos - nu, ko tur, ir lietas, kas dažreiz vnk izsīkst. Ja kaut kur sāk trūkt patiesuma, tam jābeidzas :)

limonija      fokapirmais (2013-08-21 22:27) viedoklis - labi rūkts!:)
Pelle - laikam arī mana kļūda bija tā, ka bija šī pārliecība - man laulība ir stabila...Vismaz vērtības mums bija kopīgas, arī raksturi tīri labi saderēja. Labus bērnus izaudzinājām. Bet vīrietim sakāpa galvā panākumi Īrijā...Gan jau pati ar nebiju kā dimanta oliņa;)
Fargo - skaisti teikts - mājas ir pats svarīgākais...Kopīgas Mājas.
MrJones - dzīve patiešām nav vienkārša:)
Ananda_A - skarbi, bet patiesi vārdi.

NARINJA      ...man domaat, ka cilvjiem, kuri ir lauliiba jau shiis nosauktaas ipashiibas piemiit saakotneeji, ja nemaaceetu stradaat un veidott attieciibas, tad jau sen zvani zvaniitu tukshaa gultaa...es domaaju, ka lauliiba cilveekam dot piepildiijumu un pilniibu, uzsveru (abpuseeji veelama lauliiba)...ne velti Dievs ir radiijis sievieti un viirieti...var jau buut palagduuju statussaa bet...cik ilgi tukshaa katlaa karoti maisiisi?!

jozolsen      Sievas jau uz vecākām nemainu...Samācījos daudz ko un izprast būtību...Ne jau indivīds vainojams..Šodiena tā šķiršanās ir ikdiena..pat jau normāli,arī neprecēties..Iemācījos redzēt pariesibu arī pasakās.Pievienotā vērtība..Mani bērni un turpinājums viņos..Dievs radīja vīrieti un sievieti un šodien visi ir cilvēki.Demokrātija,līdztiesība pārvērsta par vienlīdzību...Tādi ono... visi ir oho..

NARINJA      ...P.S..,Amanda, bet ko dara pati sieviete, lai miljotais viirietis vinjai blakus nepaliktu par suunu???...varbuut viirietim blakus ir neinteresanta sieviete, kura kaa suniitis gaida, kad vinju izvediis pastaigaat?..bez savaam-kopiigaam intereseem, ieveerojot viiriesha veelmes un intereses, gribas kopaa buut u.tt.... Man domaat, ka iesuunojoshiem viiriem ir blakus nekam nederiigas sievas,WOTT!

Ananda_A      NARINJAS piemērā atslēgas vārdi ir "ieveerojot viiriesha veelmes un intereses" (c), tātad sieviete ir pasīvā gaidītāja. Manā piemērā runāts par aktīvu sievieti, kura zināmu laiku pakārtojusi savas intereses vīra interesēm,kad bērni izauguši, acis nemirkšķinot atstāj vīru. Ir gan tādi, gan citādi gadījumi. Ja vienam interesē pasaules apceļošana, bet otram televizors un labi paēst, šie kopā turēsies zināmu laiku. Agrāk vai vēlāk ceļotājs ņems somu plecos un ies. Šķirties vai nešķirties, pašu lēmums. Tāpēc ne viens ne otrs nav ne nodevējs, ne sliktais. Un vispār, kāpēc tām sievietēm vienmēr būtu tie vīri par varītēm jāaudzina, jāmāca,jāieinteresē, izklaides šiem jāizdomā? Vai tā nav viņu pazemināšana? Lai tak cilvēks dara, kā grib... Aiziet jau tas, kam kaut kā trūkst, bet tas otrs par to neliekas ne zinis. Tādi piemēri ir ik uz soļa.:DDDD

mieru_tikai_mieru      man tā iemācīja samierināties ar to, ka ne vienmēr notiek mans prāts. Tātad, piekāpties. Vēlāk - piedot. Man bija daudz laika, tāpēc paņēmu vēl papildus kursu - kā panākt no vīrieša to, ko gribu es (ar nevardarbīgām metodēm)?

mideea      Jā, jā- laulība man deva ļoti daudz ! Tagad novērtēju brīvības garšu un saprotu, ka neesmu tam radīta ( važām, līgumam starp diviem cilvēkiem - materiālo darījumu izdevīgums uutt) Savu funkciju izpildīja - radās brīnišķīgi bērni - māte daba nostrādāja "rozā briļu periodā " perfekti:D Strp citu- mīlēt ( vārda tiešajā nozīmē ) var arī nevārot kopistiksi zupas :) Bet nu labi- katram savs . Katrai lietai sava vieta, jaunās meitenes neklausaties - precaties ! Slēdziet laulības līgumus ! Mīliet savus vīrus un gaidiet ar siltām vakariņām un gludiniem viņiem kreklus ! Ticiet man- pārējās to novērtēs :D

krauklis99      Saprašanu kad tas ir tas ko točna nekad vairs nevēlos.

irgo      To ka ticēt par visiem 100% vari tikai pats sev...:(((

wolands      Visu minēto un daudz ko citu. Arī to, ka man ne vienmēr ir taisnība (vot bļin - tas gan bija pārsteigums ;) ). To, ka saņem pretī tieši to, ko dod. Ja nenod neko - neko arī nesaņem ... :) Ka garīgs atbalsts visbiežāk ir daudz vērtīgāks kā jebkas cits. Nu, visu jau te neuzskaitīsi ...

Deisa      Iecietību, atturību, pašsavaldību, pacietību un citas vērtīgas īpašības lieliski iemāca bērni, biežāk kā laulība, diemžēl.
Ko man laulība iemācīja? Lielākoties saprast, ka vīrs nav tas pats, kas tēvs, un nebūs, ko ļoti liela daļa sieviešu tomēr savos vīriešos vēlas saskatīt, ja viņu tēvs ir bijis gādīgs, mīlošs un ģimenes galva. Lielākā daļa cilvēku partnerī vēlas saskatīt to, ko jutuši no pretējā dzimuma vecāka, ja, protams, ir vispār bijis normāls ģimenes modelis, abi vecāki. Tāpēc sievietes lūko pēc stiprā un gādīgā pleca, bet vīrieši - pēc gādīgas un mīlošas, atbalstošas būtnes, kas nepratina, bet saprotoši uzklausa + abiem dzimumiem nāk klāt arī seksuālais dzinulis un līdz ar to sākas brīnumi, jo ar vecākiem taču tas izpalika, bet laulībā šīs lietas jāmāk sabalansēt, savienot. Ja rodas nesaskaņas garīgajā mīļumā, rodas nesaskaņas arī seksuālajā un otrādi. Ja vajadzētu saskaņot tikai vienu pusi - garīgo VAI fizisko, būtu krietni vienkāršāk.

limonija      mieru_tikai_mieru (2013-08-22 06:55) personīgā pieredze
man tā iemācīja samierināties ar to, ka ne vienmēr notiek mans prāts. Tātad, piekāpties. Vēlāk - piedot. Man bija daudz laika, tāpēc paņēmu vēl papildus kursu - kā panākt no vīrieša to, ko gribu es (ar nevardarbīgām metodēm)?(c) - Tev taču jāatver privātkursi - baltu naudu pelnīsi!:D:D:D
Woland, Deisa - forši, ka nonācām līdz garīgajam atbalstam;) Patiesībā jau garīga nodevība sāp visvairāk - ir bijis tik daudz kopīgu plānu un funktieru, un pēkšņi visam svītra pāri, lai tikai ar stipri jaunāku sievišķi pablēņotos...Nu ne tikai, bet tas viens no aspektiem...Un nav nevienam nekāda laime rezultātā, bet viss iepriekšējais sapurgāts - dumji.
Piekrītu Deisai, ka bērni ļoti daudz iemāca...Joprojām no viņiem mācos:)

MaryClaire      laulība man deva sapratni, ka es gluži labi protu iztikt bez tās.
pat labāk nekā esot tajā

Deisa      Pēc pilnīgas izgāšanās pirmajā laulības pieredzē un savu izvēles kļūdu apzināšanas, esmu sākusi ar galvu domāt, ar apziņu, ne sekot taureņu baram un domāt par laulību līdz ar klikšķa skaņu pavēderē.

Lucy      tikai pozitīvi skatos uz to,tikai norūda un stiprina
..bet ko padzīvojušai tantei dos citu ģim/dz piemērs,nesaprotu un neba jau te sāks iztirzāt detaļās par savu dzīvi!!

barss5      Nenovērtējamu dzīves pieredzi un apņemšanos nekad vairs nedarīt tik stulbu lietu.

Adamsone Laulība mani pataisīja par pilnīgi citu cilvēku. Labāku vai sliktāku - tas ir neatbildams jautājums. Nejūtu sevī pretestību pret atkārtotu laulību, skaidri... nākamās atbildes