Ko secinām, ja mūsu aktualitāti citi "noliek"?
Ne tikai šeit, bet arī "tur ārā" nereti sarunās ir tā, ka stāstām, runājamies par kādu sev aktuālu lietu, ieslīgstot detaļās, cenšoties apskatīt no dažādām pusēm, bet mums saka - nu kas tās par muļķībām, kāpēc par to vispār jādomā? Par ko cepiens? utt.Kādas ir jūsu domas, kad kāds pasaka, ka Tevis teiktās lietas ir muļķības? Vairāk secinājumi rodas par sevi vai to otru?
Piparkuka
Nu ja man vīrietis, mans, kurā ieklausos, teiktu, ka cepos par muļķībām- protams, ka momentā arī būtu skaidrs, ka tās IR pilnīgas muļķības!:))
Citos visos gadījumos- pati visgudrākā!:)))
Jā un galīgi ne pa ceļam ir ar tiem, kas apšauba tavas spējas, iespējas, mērķus, idejas, virzību uz izaugsme, sapņus. Jo tu sasniedz to, ko tiešām vēlies, nonāc, esi tai augstumā! Un tas, kāds cilvēks teicis- nu tu jau nespēsi, ko tu tur iedomājies.
Nedraudzējos ar tādiem..... Nē.
mis_parkere Jau sen nevienam neko nestāstu.Tāpat palīdzēt nevar.
Deisa Manuprāt ir arī būtiski saprast, cik adekvāti katrs pats sevi novērtējam attiecinot paši savām vēlmēm. Nereti man pašai panesies runājamais, bet kāds lāga cilvēks, autoritāte manās acīs, pasaka - beidz muldēt, dari, un atjēdzos - tik tiešām, par daudz ar teoretizēšanu esmu aizrāvusies, ja vēlos ko mainīt, darīt vajag. Un šādi cilvēki ir vairāk draugi kā tie, kas aiz muguras žāvādamies tik klausās manus monologus. Bet vēlreiz gribas uzsvērt - to var atļauties teikt tikai cilvēks, kura viedoklis ir būtisks, kurš laika gaitā ir pierādījis sevi kā vērtīgu situācijas novērtētāju.
melon Neatminos vai kādreiz esmu nokļuvusi tādā situācijā... Ja esmu, tad acīm redzot to nepārdzīvoju, ja reiz neatminos...
fabbiana starp citu, tu tagad arī tukši runā, tu runā par tukšu runāšanu vai stulbu cepšanos:) smuks laiks ārā un nelasītu grāmatu pilni plaukti:)
slieks
Cepjas jau visi, un apmēram par vienām un tām pašām lietām, tikai dažādos līmeņos. Man ir viena draudzene, kura neizprot manus cepienus, un otra, kuras cepienus neizprotu es. Kaut gan būtībā tēmas ir ļoti līdzīgas.
Secinājumi? Ja nav īsta dvēseļu radinieka, ar ko izrunāties, tad vienkārši muti jāpievalda. :))
Beta
tā var gadīties, ja krītu kārdinājumā pagvelzt par jomu, kurā neko daudz nezinu. a paizrunāties man patīk :)
vienmēr ir svarīgi KĀ tev pasaka par tavu alošanos. kā arī, protams, KAS to saka. kad man kaut ko tādu saka bērns vai 90gadīga tante, es to laižu gar ausīm paaavisam viegli :)
ja tas notiktu sarunā ar cilvēku, kas ir mans draugs, vai biznesa partneris, es azdomātos. i par to, ko saku, i par cilvēku. secinājumi - tas būtu atkarīgs no situācijas konteksta.
piekrītu Deisai, - labāk, ka saunu biedrs pasaka savu viedokli, kurš var diametrāli atšķirties no mūsu izpratnes par to, kas ir/nav muļķība, bet viņš pasaka, nevis slēpj žāvas. vēl labāk, ka tekstam ´tās ir muļķības´, seko argumentēts savas domas izklāsts. kā citādi, ja ne sarunās, apmainoties ar viedokļiem, pieredzēm, mēs apzinām sevi, un sev svarīgo.
krauklis99 Atkarībā par ko ir tēma
p_p
Ļoti atkarīgs, kas ir šie "citi".
Ja tā ir mana labākā draudzene, tad viņas "amata pienākumos" piedienas mani uzklausīt un atbalstīt, pat tad, ja tiešām tiek runātas pēdējas muļķības. Un tad ļoti iejūtīgi un neuzbāzīgi mēģināt aizstūrēt mani pareizajā virzienā. Ja viņa vienkārši visu noliek, tad nekāda draudzene viņa man nav!
Ja tas ir mans mīļotais vīrietis, tad viņš drīkst iebilst, bet tikai ļoti delikāti un smalkjūtīji un tūlīt pat piedāvāt risinājumu visām manām muļķībām. Ja viņš vienkārši visu noliek, tad nekāds mīļotais vīrietis viņš man nav!
Ja tie ir mani vecāki (vai bērni saprātīgā vecumā, vai labi draugi), tad viņu pienākums ir man norādīt, ka es cepos par muļķībām, tajā pašā laikā ar sapratni izturoties pret to, ka es tomēr nevaru pārstāt cepties.
Ja manas muļķības "noliek" mani darba kolēģi vai priekšniecība, tad viņi dara savu darbu un viņu pienākums nav būt ne saprotošiem, ne iejūtīgiem. Bet tomēr brīnišķīgi, ja viņi tādi ir.
Lietas par ko es "cepos" ir man svarīgas. Pat, ja tās ir tikai muļķības. Cilvēki, kuri mani ciena to saprot.
Deisa to fabbiana - reizēm ir neslikti nevērtēt visus no sava personīgā punkta skatoties. Kas attiecas uz skaisto laiku un grāmatām, pat ļoti labprāt tiem pievērstos, bet diemžēl nav šobrīd tādu iespēju. Izmantoju tās, kas ir. Savukārt tikpat labi es varētu būt slims cilvēks, kam ir problēmas ar ārā iešanu un to vien savā mūžā darījis kā grāmatas lasījis un tad Tavs ieteikums varētu raisīt tikai negatīvas emocijas. Tā kā, lai ko teiktu, padomā, kam saki un vai tiešām to cilvēku un viņa situāciju tik labi pārzini, lai dotu padomus. :)
violinn
Atkarīgs jau, kas par aktualitāti.
ja es apspreižu kolorādo vaboles kartupeļos ar dāmu, kam lielāka aktualitāte ir nagulakas kvalitāte, tad, protams, būs šāda reakcija. Vai arī Koelju filosofiju no visām pusēm ar cilvēku, kam aktuālāka Hitlera biogrāfija, būs tas pats.
Tak jāpadomā ko ar ko var apspriest, ne?
barss5
Ne visiem šīs Tavas lietas ir saistošas...un ne visi vispār sajēdz par ko iet runa:)
Man ir pietiekami daudz tēmu, kurās jūtos "vientuļš":)
meklejumos
Savus aktuālos jautājumus apspriežu ar sev tuviem cilvēkiem, es pazīstu viņus un viņi mani. Ja pasaka, ka muļķi laižu, tad tā arī viņš ir, vismaz pēc laiciņa to saprotu pati.
Protams, ņemu vērā viņu viedokli, uzklausu un apdomāju.
rabinovics normāla paradiba, ka citu problēmas kādam skiet maznozīmīgas...tikai nevajag uzbrukt citam cilvekam, kurs censas savas problēmas izprast un atrisināt
GenaCom Labāk pastāsti,kapēc ilgu laiku profila bij bilde ar pēcpusi uz manu pusi!
_Biezaa_oome Ja mana vecaa drushka, ar kuru kopaa nodtrallinaashu pensiju, saaktu staastiit par Parisu Hiltoni, kaut kaadaam tur Kardashjanaam /es pat nezinu, kas taas taadas ir/, vai to, ka pareizi jaaizveelas dienas un vakara smarzhas, es teiktu - vecaa, tev laiks uz galvas dakteru. Dazhi par uubersvariigiem uzskata kaut kaadus siikumus. Manu aktualitaati nekad neviens nav nolicis, jo cepos tikai par lielaam un pastaaviigaam lietaam - lai beerni veseli un laimiigi. Paareejais ir suuc. Arii vechi - naak un iet...
marija19561956 It ka pa lielam nemedzu cepties.tomer dazreiz ari man ir savas problemas .kuras uzticu tikai daziem sev tuviem cilvekiem.Vispar censos smaidit un visu viegli uztvert.ta pasam vieglak dzivot un jebko var atrisinat velak nomierinajies un kartigi apdomajis. Cilveki man lip klat ar savam problemam.protu uzklausit.pasaku savas domas.risinajums katram pasam jarod.
Ananda_A
Tā kā šeit galvenais ir iespēja parunāties, zīmēties utt. tad tēmas ir vien iegansts... Kuram svarīgi kādu "nolikt", tas atradīs par ko, kuram svarīgi nolicējiem dot ieganstu, tas izdomā jautājumus, lai ir par ko cepties. Vārdu sakot, darba dalīšana, lai katrs dabū to, pēc kā katram sirds kārojas:DDD
Un ap pusdienlaiku visi laimīgi un ar sevi varen apmierināti! Tātad, viss ok!:DDD
Ananda_A Piekrītu GenaCom, man arī Deisa, tava mugura ļoti patika. Varu saderēt, kādiem 37, 46% tā bija kā dadzis acī, pārāk labi izskatījies:DDD Un kādiem 15,32% tā kļuva pat tuvāka par personīgo muguru:DDD
arnisb
Ienāc pie manis un paskaties ko DG uzrakstīji par man aktuālu lietu un pēcāk padomā, kāpēc gan citi tā dara!
Lietas izklāsts nu gluži kā tavā jautājienā!
kritejs Katram sava proba būs tuvaka kaut arī tā būtu pilnīgi muļķīga. Ieklausīties ko citi saka vajag, bet tikai vai ņemt vērā tas cits jautājums. nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 47) | nākamās >> |
