Par laulību un kopdzīvi nereģistrētās attiecībās

Kā tad īsti ir vai var izsvērt, kur attiecības pilnvērtīgākās?
šis jautājums radās tāpēc, ka aizvien tik daudz tiek šķirtu laulību un tomēr tiek uzsvērts, ka tikai laulātie ir tā "stiprā ģimene" .. vai tā īsti ir? vai tiešām mūsdienās ir tik svarīgi būt precātam/ai?

Rashela      Es otrreiz īsti vairs negribu precēties...ja mans vīrietis to ļoti vēlēsies, es piekritīšu, bet nu - tas nekādā ziņā nav mans mērķis - apprecēties. Vēlreiz.

Attiecības atslābst pēc laulībām...gan viens, gan otrs pērstāj tik ļoti censties.

Es gribu censties sava vīrieša dēļ un gribu lai viņš cenšas manis dēļ... tāpēc esmu gatava upurēt kaut kādu mistisku drošību, ko it kā sniedz laulība.

Rashela      Un tiem, kas raksta, ka sievietes pēc laulībām izmainās...well - par sevi varu teikt: mana uzvedība ir vīrieša attieksmes atspoguļojums. Viņš pret mani izturas kā pret karalieni. Es pret viņu kā pret karali...un abi esam laimīgi. Ir jācenšas. Abiem. Ne vienmēr gribās...bet, ja gribās foršas attiecības - tas vnk ir jādara... :)

VecmeitaARrunci      Es negribu vairs otrreiz preceeties.man patiik sii briiviibas sajuuta-naaku,kad gribu,eju kad gribu.nekaada oficiaala pienaakuma.Tikai tik,cik pati uzskatu par labu un vajadziigu.Un ja esmu ar kaadu kopaa un tur arii palieku,tad tikai taapeec,ka man sis cilveeks patiik un otraadi.Tikai miilestiiba,nevis apreekins.

Rashela      Vecmeita ar runci...ehhh...ļoti vīrišķīga domāšana...

Es pie sava eju, kad viņš grib...un palieku, jo viņš grib :) Mans uzdevums darīt tā, ka viņš grib...un grib tikai mani, jo es viņam dodu visu, kas viņam nepieciešams :) Un tas dara mani laimīgu...jo tad kad viņš mani grib - ui, ko tik viņš nedara, lai mani dabūtu! ;)

Maybex      Reģistrēt vai nereģistrēt attiecības - tam vajadzētu būt 2 cilvēku kopīgam lēmumam. Nevis viena gribēšanai vai otra neizlēmībai.
Tomēr uzskatu, ka attiecību reģistrācija /vai kā agrāk teica "zīmogs" pasē/ attiecības nepadara ne stiprākas, ne labākas, ne ar vājākas. Ne jau šis fakts kādu noturēs vai atstums.

Maybex      Rashela, Tev ir ļoti tendenciozs viedoklis ;)

dzzekiss      Precizēšu.Tikai laulātie ir ģimene,pārējais ir pārbaudes laiks.Kamēr vienam apnīk un tiek sameklēts kas labāks.

etc      straujaa, sperma taču ir sārmaina, bet normālai sievietei ir pH 5.5

dzzekiss      un piebildīšu,man būtu žēl savu bērnu,kuri dzimuši nereģistrētā laulībā.Es savus bērnus mīlu.
Vēl es nesaprotu,par kādu brīvības ierobežotu te runā?Neļauj ar citām drāsties?Bet vai tad kāds savai sievai to ļautu.Ja tā,tad var vienoties pirms precas,uzliekot uz papīra,ko kurš kuram atļaus.

etc      miglina, mašīnas vīrieši pērk, bet sievietes izvēlas, vai sēsties mašīnā, ko vīrietis nopircis! Kā tautasdziesmā "stundu stāvu domādama, kam lai sēžos kamanās"!

esesmu      Tas ir sabiedrības un baznīcas uzspiests noteikums - oficiāli reģistrēt attiecības. Manuprāt, tam nav nekādas nozīmes. Ja patikšana ir abpusēja,tad pilnvērtīga kopbūšana iespējama arī bez papīru šmulēšanas. Visu izšķir slāpes.. :) jeb vēlme uzņemties atbildību.

fargo      jauni vīrieši ir gandrīz pilnīgi demotivēti stāties laulībā, jo tā uzliek apgrūtinājumus un lielus riskus labklājībai nākotnē. un situācija tikai attīstīsies.

etc      Rashela, Tev paveicies, ka Tavs vīrietis ir karalis un izturas pret Tevi kā karalieni. Daudz sliktāk būtu tad, ja viņš būtu naftas šeihs un ievietotu harēmā - pie pārējām sievām.

Rashela      etc - ko Tu zini par harēmiem? :p

Nē, viņam paveicās mani atrast :) Un viņš bija mana izvēle. Izdomāju, ko vēlos, pacentos būt skaista un patīkama un dabūju to, ko vēlējos...

inaralaima      Jūs var laulāt kaut pats arhibīskaps Stankēvics ,ja Jūs necentīsieties saprast viņu,ja viņš Jūs nemīlēs tā,ķā Jūs to gribēsiet,oficālām attiecībām nebūs nekādas nozīmes.

violinn      Tad, kad es biju jauna:)...
Jā, es gribēju apprecēties. Faktiski, man pat cits ģimenes modelis sapņos nerādījās. Man tas skaitījās norma, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā un domā par ģimeni, bērniem, tad ir vīrs un sieva. Man arī apkārtējiem cilvēkiem nebija citu attiecību modeļu un arī šķīrušos nebija, tā, ka šis kods bija ielikts jau kopš bērna kājas. Līdz ar to, arī tagad man kaut kas iekņudas, kad moralizē, ka tas papīrs neko nenozīmē, ka var tāpat,man tā nesanāk. Izņēmums varētu būt, ja cienījama vecuma cilvēki saiet kopā.
Man gan rodas jautājums, kā iepazīstina ar savu kopdzīves draugu, ja nav vīrs/sieva? Kā saka? Draugs, draudzene vai kā citādi?

Polus      Jā, ir svarīgi.

Lai cik spoža nebūtu pērle, cūkas to tik un tā samīdīs. Vai tāpēc uzreiz apšaubīt pērles spožumu? Varbūt jautājums jāuzdod cūkām?

Deisa      Laulībai arvien nozīme samazinās, jo arvien vieglāk to ir šķirt. Mūsos nereti joprojām iesakņojušās iepriekšējo gadsimtu normas, ja laulība, tad uz mūžu, taču reāli ar apziņu zinām, ka tā nav, ja nu kas, izšķirsies, tāpēc laulību kvalitāte ir kāda ir. Nezin kāpēc liekas - laulājoties otram jānes atbildība, bet ja ne, tad es šķiršos. Patērētājsabiedrība zeļ un plaukst - viena lieta nestrādā, ņemam nākamo, ne veco remontējam, uzprišinam, pārkrāsojam utt. Tā kā laulība lielākoties ir sabiedrības stereotips ar ko esam uzauguši un nosaukums vīrs vai sieva ir būtībā tas pats, kas potenciālais šķirtenis vai šķirtene. :)

dzzekiss      Iepazīstinot saka-tas mans seksa partneris.
Papīriem ir nozīme ,dzīvē gadās arī kādam nomirt pirmajam,palicējam var būt sarežģījumi.Par bērniem vispār nerunāsim,tas ir nonsens.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010