Vai tiešām mums jāpārtop par grāmatvežiem?
Ne mazums izskan pārmetumi gan vīriešu, gan sieviešu virzienā, ka tie mēdz dzīvot (vai uzdzīvot) uz tā otra rēķina. Mazāk tiek ievērots, vai šiem pārmetumiem patiešām ir segums. Bet varbūt tās ir nenovērtētās partnera rūpes, kuras ne vienmēr saistās ar naudas pelnīšanu? Kad dalīties ar otru ai! kā negribās, vai tiešām mums jāpārtop par grāmatvežiem?Deisa Ja dalīties ar materiālajām vērtībām ir grūti un negribas, tad vērts apdomāt, kāpēc tā nauda tik grūti nāk, ja jau žēl. Acīmredzot tās pelnīšanā ielikta tik liela enerģija, ka to nodot citam šķiet neadekvāti vai arī tas cits ir tik nevērtīgs, ka nav pat stundas darba ieguldījuma vērts. Pārzināt savu enerģijas plūsmu nebūt nav grāmatveža, bet par sevi domājoša indivīda pienākums.
hefny
hmmm...bija tāda nesankcionēta-sabiedriskā transporta sarūpēta, sarunas dzirdamībs iespēja.
Proti, kungs stāstīj dāmai-tā uzstājīgi klāstīja, ka meklē ,pats ap 65, dāmu,kas šim sakoptu māju,iztīrītu,sakārtotu,ēst taisītu,dārzu sapucētu,kamēr pats ejot biznesā.
Bet,tas jaukākais bija tas,ka iedomīgā balsī un pozā, kungs klāstīja,
ka tā iepriekšēja, no kuras esot laimīgi ticis vaļā ,
esot gribējusi no viņa naudu, un vēl nezkādas tur ekskursijas1
Hm...tā klausītāja tā vārgi mēģināja bilsts,ka galu galā šim esot pensija,ka dāma jau arī esot strādājusi,kamēršis no mājas ārā,ka tai jaunākajai dāmei esot bijusi gara darb diena,ka galugalā kungs varējis tikai ko pa malu sabiznesot,jo sieviete rāvusies pāc darbadienas vēlpa viņa māju un dārzu-līdz ar to arī piedalījusies/kaut netieši/kunga ienākumu sarūpē,ka līdz ar to kundzei esot tomēr pienākuīes naudas resursi/ceļojums,ārots pirkums/.Beigās kungs aizsvilās, un cieti noteica,ka šim naudakāŗigu ,un mantkāŗigu,gultā sagurušu un nespējīgu būt braši mundrai,
savtīgu sievišķi nevajagot.Laikam bija no sīkstuļu ,skopuļu un izmantotāju cilts.
Negaiditsparsteigums
Un es domāju, ka jautājums būs par eiro ieviešanu...:)
Ja runa konkrēti par naudu, tad nekad neesmu rēķinājusi, cik daudz naudas es ieguldu. lai otram sagādātu, būtu prieks.
jozolsen Ja gribas piepisties,tad arī stabam var piepisties.Katrs jau skaita savu maciņu,otra tak neskaitīs.. un neskaitās.
tio_de_La_Plata Mana kalpone arī grib algas pielikumu. Nekā nebija.
dviiniite
Nu nez´, vissvarīgākais vai ar otru cilvēku kopā ir labi vai nav... Nauda kā zināms nāk un iet un atkal nāk...
Ar sievietēm esot vienkārši, ja sieviete nejūtas mīlēta, viņa jūtas izmantota...
brexe
Man tā bija ..
Viens oho eksperts pacentās. .
Lidošu uz Lv šķirt beidzot to laulību!
_Krasula_ Rūpēm, uzmanībai, atbalstam utt. pagaidām nav izstrādāti tarifi, tādēļ tās netiek iekļautas bilancē. Grāmatveža pienākumi, manuprāt, nav pārāk radoši tomēr nepieciešami. Solis uz priekšu ir būt ekonomistam, vēl tālāk-uzņēmuma/saimniecības pārzinim-vadītājam.
Adamsone
...jāpārtop par pilntiesīgu nama saimnieku/saimnieci vai precīzāk - vīru vai sievu. Ar visu no tā izrietošo...
Hefny - katram tomēr ir jābūt savas dzīves grāmatvedim un jārēķina, ko par kādu darbu saņem. Tās neprecētās sievietes, kas strādā sveša vīrieša saimniecībā un domā, ka viss pienākas tāpēc, ka pienākas, reizēm tiešām viļas, ja kungs ir skrjagulis. Varianti mēdz būt visādi, bet esmu novērojusi, ka jo smagāka ir situācija, jo negribīgāk domā par materiālo. Viens no oho, invalīds, par ierašanos pie viņa piedāvā lietot(!!) viņa mašīnu (par benzīnu nebija runa), ir mājsaimniecības ar veciem cilvēkiem, guļošiem slimniekiem, invalīdiem, maziem bērniem(!!) un zināma pārliecība, ka vientuļa sieviete, teiksim jau nu atklāti - ne mazos gados, kā piemēram es, nodarbosies ar visu to nu vienkārši tāpat, tāpēc, ka viņai vīrieša nav. Tāpēc, ka sirsnīgai sievietei tak jāsaprot, cik vīrietim ir grūti, kā gribas to siltumiņu smagajā ikdienā... Kā reizi aizvakar bija tāds randiņš. Protams, ka ir grūti, bet ja sirds ir šaura un pietiek tikai pašam, tad jāiztiek ar to, kas ir.
Pelle Jā, jābūt kā kases aparātam, kas pie noteiktu apstākļu kopuma izdod tikai atlikumu :D
VIHRJ Ir lielums attiecību,kas balstās:"Kapeika kapeikā!"Sevišķi tagad šais apstākļos.Tās ir ģimeniskās attiecības un pat labas,ekonomiskas.Tagad atvaļinājumā daudz ko redzēju pabraucot,padzīvojot pie citiem.Ekonomiskās attiecībās ir jūtu sausums,to es uzķēru,pat tā smeldzīgi kļuva!Bet jutos laimīgs,ka pats neesmu tur iekšā.Kur ir jūtas patiesas,tur naudai ir viegli soļi.Kur nāv jūtu,tik - rēķini,tur svina smagums.Kaislības aizslīd jo tālu aiz horizonta.Dzīve kā aiz Ķīnas mūra.Tas var būt i vīrietim,i sievietei!
Alison
Šāda naudas uzskaite attiecībās ir baisa sīkstulība. Par hefni piemērā minēto kungu - ar tādiem es vispār nerunātu - un nevis tāpēc, ka man viņu naudu vajag, bet tāpēc, ka viņš vnk ir domāšanā defektīvs. No tāda man neko vispār vispār nevajag. Lai dzīvo kaut kur savā skarbajā, trūcīgajā (visādās ziņās) realitātē. Gan jau arī kādu sirsnīgo sievieti atradīs, tikai žēl tās sievietes - bet - tā viņas darīšana.
Tas, kas liek skaitīt santīmus attiecībās ir trūcīgums. Jākļūst mums te visiem gudrākiem un jāpelna vairāk :) Tad nebūs aizejot uz kafē čalim pusalga jāiztērē un pēc tam džusīte jātresī ārā - lai atstrādā viņa pusmēneša darbu :p
3teevadeels Ja ieguldījuma ´´procenti´´ apmierina, tad gribas ieguldīt vēl un vēl... Bet ja ne, tad vai nu jāsadzīvo ar vilšanās sajūtu, vai jāmeklē citi noguldījuma plāni.
elf7 Ekonomiskā situācija un ienākumi bieži vien pabojā attiecības ... , domājams, ka ja viss ok tanīs lietās tad jau lielākai daļai cilvēku būtu tikai patīkami otru regulāri apdāvināt un palutināt :)
Piparkuka nu..... ja nesaskan par naudu, tad nav labi, sevišķi, ja kādam ir žēl ieguldītā! Labvēlīgos apstākļos dod abi, dod cik nu ir, dod ģimenei un tās uzlabošanai.
