Mūsu vēlmes - dalieties pieredzē

adalaide      "... dažreiz nedabūt to, ko vēlies ir brīnišķīga veiksme" /Dalailama/

kalatura      Muktiana,vai nav ārkārtīgi grūti savu dzīvi balstīt tikai uz teorijām..pie tam...absurdām?!

limonija      Jā, dažādi esam...Es arī pie tiem procesa ļautiņiem piederu - ja pats process nepatīk, nekādi mērķi mani nemotivē, karjeriste nekad neesmu bijusi:) Un vispār tik jaunos gados kā autorei vēl daudz jāeksperimentē un jāatklāj, kas tieši viņu visvairāk dara laimīgu:) Lai veicas!;)

tas      ---jo ātrāk sasniegsi mērķi,jo ātrāk vieta būs citam--tālab notiek daudzpusīga attīstība un jo drīz var tik pat kosmosā...

brunety_y      Liels paldies par atbildeem! Man atveeraas acis - es pat neaizdomaajos, ka ejot uz merki no taa iespejams guut patiku.. es tikai redzeju pashu merki un par katru cenu to gribeju iegut! Laikam tur kluda!?

violinn      Kāpēc vajag sasniegt mērķi? Kaut kādas domas, ka tad jutīsies tā un šitā? Vai kas?
Ir bijis, kad pēc kāda garāka skrējiena pēc mērķa iestājas atslābums, jā it kā drusku tukšums, bet domas jau lido tālāk. :) Jāķer kaifs no darbošanās.

brunety_y      Jo man dzīvē pašai viss jāsasniedz, nekad neviens nav palīdzējis, cik es pati esmu panākusi, tik man ir. Un tad sanāk tā, ka katra mērķa sasniegšana man ir kā apliecinājums pašai sev - JĀ, ES TO IZDARĪJU (man priekš sevis ir svarīgi, jo man viss nāk caur grūtībām dzīvē) - bet problēma tajā, ka pēc tam nav gandarījuma un zūd interese par sasniegto!

violinn      Mērķa sasniegšana dēļ apliecinājuma un grūtībām. Klau, nu tad uzliec sev kādu supemērķi - izgudrot jauna tipa kosmisko kuģi vai tml. Būs grūti, būs, ko sev pierādīt.
Gribēju tevi sūtīt pie psihologa, jo kaut kas ne tas sēž iekša un nenāk laukā.:) Bet.
Te arī nekas nav stāstīts par mērķiem. Ja mērķis ir bijis dabūt sekretāres darbu, tā būs cita lieta kā mērķis izveidot ražošanas uzņēmumu.

Deisa      Ja mērķis ir mērķis, tad ir švaki, jo mērķa sasniegšana tad ir kā nāve - paveikts, cauri. Mērķus vajag uzstādīt nemitīgi un vairākus, jo ejot uz tiem gūstam pieredzi. Kad esam galapunktā, tas pieredzi vairs nesniedz, jāliek jauna bilde iekšā. Redzi, tagad pēc šīs mērķa sasniegšanas esi nonākusi pie ļoti vērtīgas atziņas un ņemot vērā to tagad izvēlies nākamo mērķi - to, kura sasniegšanas ceļš būtu Tev interesants un baudāms, kas tev varētu nest jaunas atziņas, mācības, arī varbūt pārkārtot vērtības, prioritātes.

iga      Lielas vēlmes cilvēkam nekad nesniedz apmierinājumu,nepiepildās-vilšanās, piepildās-tukšuma sajūta...Dzīve pati noliks "pie vietas".

MaryClaire      Iespējams, ka kļūdos, bet vai nav interesantāk dzīvot ar nesasniedzamu mērķi, vai vispār bez? ... Tikai pārdomai. Jo, man šķiet, ja mērķis kļūst par pašmērķi, tad it viss tiek pakārtots tam. Un tad nav brīnums, ka prieka nav, jo ejot uz to nav paspēts it nekas cits

Alison      Vilšanās parasti iestājas tad, ja mērķa sasniegšana nenodrošina pilnu laimes sajūtu. Bet ir naivi domāt, ka mērķa sasniegšana kaut ko tādu var sniegt. Tā var būt pakāpiens, bet ne pilnas laimes nodrošinātājs.
Būtībā jau mērķa sasniegšana ir tikai ceļa turpinājums :)

vikija29      MaryClaire - nē, bez mērķa nav nozīmes dzīvot,lai nu ko saproti ar interesantāku.Bet kopumā - kāda kuram/ai sūt
iba - citai vīrieti aizvietot(visu varu!) citai..būt gļēvai:)

skarbaiskungs      tà gadàs, ja ieciklèjàs uz to mèrkji. Par to lapinju laps risinàjums. Saraksti desmit mèrkjus, tad piepildìtos izsvìtro un pieraksti jaunu, lai tas konstantais 10 paliek.

skarbaiskungs      Muktiana, varu ieteikt teu jaunu mèrkji. Ja jau tici tai reinkarnàcijai, tàtad saproti, ka uz Zemes mìt noteikts skaits dvèselju, kas ik pa laikam maina kjermenjus. Parèkjini kjìnieshu vairoshanàs progresiju, un izstàsti, pèc cik gadiem visi zvèri, zivis, kukainji un putni bùs kljuvushi par cilvèkiem?

Tinte      skarbaiskungs>nevajag ņirgāties par lietām, kas pašam nav saprotamas...ka pats par kukaini neatdzimsti....

Piparkuka      Kāds ir dzīves mērķis?- Mērķis ir pats ceļš!...
Tai brīdī ir jāaptver- es to sasniedzu, man tas izdevās, man tas tika dots!! Jāapjēdz mirkļa burvība, jāizbauda tā.....
Un tad jau nāk nākamās vēlmes.
Ceļš, dzinulis- nepārtraukta kustība.... Priecājies!!! :)

Piparkuka      visburvīgāk dzīē ir tad, kad tevī ir liela vēlēšanās pēc kaut kā vai tu iedomājies, ka to gribētos, tā gribētos...
Un tad- pavisam viegli un negaidot- apstākļi tā izveidojas, ka tu attopies, ka tev tas IR! Ka tu tajā esi! Ka tev ir iedots!
Tas ir tā bauda.
Protams, lai iegūtu baseinu savā dārzā, būtu jāņem konkrēta lāpsta un jārok bedre! Tas ir drusku citādi.
Runa par lietām, kuras it kā šai sekundē nevari dabūt, bet gribētos. Un tad- tev sanāk!:) Tu nopelni. Tev dod.... Tu sasniedz.....
:)
Jaunībā to nesaprot, tas ar gadiem nāk, tādas filozofiskas atziņas un sakarību vērojums, apzināšanās!:)
Pat tas, ka tu skolā iedomājies- man būs tādi un tādi bērni, tos sauks tā un tā- Un pēc gadiem- viņi tev ir! Tieši tādi!:)
Un vēl vajag atcerēties, ka tu nekad nezini, kā būs- "Iemācies gaidīt nezināmo!" Tas arī ir brīnišķīgi....

JurisK      Sievietes dziives piepildiijums nav panaakumi darbaa - ja to driizaa laikaa nesapratiisi, tad tava naakotne buus druuma - kaa te teica - klachojoshs ofisa planktons iesuuks un ap gadiem 40 jau buusi VCP.

Sakijaa      Labs rīts! Palasījos atbildes un radās vēlme dalīties domās par šo tēmu.

Piekrītu tiem, kas saka, ka nekāds mērķis pats par sevi nav dzīves mērķis, bet svarīgs ir process kopumā, neieciklējoties kādā no daudzajiem un sīkajiem mērķiem (bez kuriem arī dzīve nebūtu iedomājama).
Man radās salīdzinājums, ko vēlos paust. :)
Iedomāsimies, ka esam daiļslidotāji - izcili daiļslidotāji jau kopš dzimšanas - ar lielisku tehniku un emocionālo izpildījumu, bet mūsu dotā dzīve ir slidošanai paredzētais laukums... - Sākumā tāds viss vienās bedrēs un grambās, kas līdzībās izsakoties ir šīs mūsu sīkās vēlmes, jeb nepiepildītības sajūta, kas mudina un dzen darboties (labot grambas, lai beidzot tiktu pie slidošanas) - bet tas lielais un galvenais "mērķis" ir skaisti noslidot pa šo laukumu, bet tas nav iespējams, kamēr traucē sīkās bedrītes - sīkās vēlmes - nepiepildītā sajūta, kad nav bērnu, māju, dzīvesdrauga vai domubiedru, pašrealizācijas iespēju, bet rezultātā - ne jau tas ir bijis galvenais - tas bija tikai jāpiepilda (jāaizlej izsistās bedrītes), lai kopumā dzīve būtu skaisti nodzīvota (- tāds izcili skaists slidojums pa līdzenu ledu)...
var slidot arī pa to grambaino ledu.. var... un daudzi to dara - cenšas apbraukt, lavierēt, cenšas neievērot, bet traucē - ai kā traucē un - daudz skaistāk izdotos, ja tās lielās bedres tomēr būtu ciet.
Bet tad, kad viņas ir ciet, tad mēs par tām aizmirstam un baudām slidojumu! ;)

sandra1111 laime nav materiālajā pasaulē iegūstama. nākamās atbildes